No mūsu lasītājiem

Vai lidot ir droši? Man ir desmit gadi, un es dzīvoju Kalifornijā (ASV). Es gribu pateikties par Atmostieties! numuru, kura tēma bija ”Vai lidot joprojām ir droši?” (2002. gada 8. decembris). No mūsu skolas 47 cilvēki gatavojas braukt ar lidmašīnu no Sandjego uz Sakramento. Sākumā es uztraucos, ka var notikt aviokatastrofa vai lidmašīnas nolaupīšana, taču raksti no šī žurnāla mani iedrošināja. Izlasījusi par mūsdienu drošības pasākumiem, es jūtos daudz mierīgāk. Es centīšos iedot šī žurnāla numuru visiem saviem klasesbiedriem, kam ir bail lidot.

V. M., ASV

Kara lidotājs Mani aizkustināja Tosiaki Ņivas dzīvesstāsts ”Japāņu kara lidotājs, kas kļuva par miera nesēju” (2002. gada 8. decembris). Es piedzimu Filipīnās dažus gadus pēc Otrā pasaules kara. Savā ģimenē es biju noklausījusies daudzus stāstus par karavīru nežēlību. Man, bērnam, bija grūti saprast, kā viņi varēja tā rīkoties. Brāļa Ņivas stāsts padarīja man to daudz saprotamāku. Paldies jums, ka publicējat tādus rakstus. Šādas pārmaiņas cilvēku dzīvē ir vēl viens pierādījums, ka Jehovam piemīt apbrīnojams spēks.

A. K., ASV

Cilmes šūnas Es lasu žurnālu Atmostieties! jau 20 gadus, un tas man ir palīdzējis daudz ko uzzināt par visdažādākajām tēmām. Agrāk, ja kāds sāka runāt par klonēšanu un cilmes šūnām, man nebija skaidrs, kā organisma audi var attīstīties ārpus cilvēka ķermeņa. Rakstu sērija ”Cilmes šūnas. Vai zinātne nav aizgājusi pārāk tālu?” (2002. gada 22. novembris) man palīdzēja saprast, kā tas ir iespējams un kāpēc šis jautājums ir radījis strīdus.

F. M., Itālija

Kad lasīju šos rakstus, mani pārņēma šausmas, domājot par metodēm, kādas cilvēki izmanto, lai ārstētu smagas slimības. Liels jums paldies par pūlēm, ko ieguldījāt, lai apkopotu faktus par šo tēmu un sagatavotu šos rakstus. Tagad es vēl vairāk gaidu to dienu, kad Dievs darīs galu visām slimībām.

T. F., Filipīnas

Mīlestības izpausme Mani dziļi iespaidoja raksts ”Palīdzības maratons — mīlestības izpausme” (2002. gada 22. novembris). Tas, ko nepilna gada laikā brīvprātīgie strādnieki ir paveikuši Hjūstonā, iespaidīgi liecina, ka Dieva tautā valda patiesa mīlestība un ka mūsu Radītājs bagātīgi svētī savu kalpu centienus.

C. T., Vācija

Lasot šo rakstu, es nespēju valdīt asaras. Kad bija pārplūdusi Elbas upe, četrdesmit četri cilvēki no mūsu draudzes bija spiesti evakuēties. Mūs ar vīru sirsnīgi pieņēma viena ģimene no mūsu draudzes, bet mūsu divus pieaugušos dēlus — cita ģimene. Šī nelaime vēl ciešāk satuvināja mūsu draudzi. Mūsu ģimene augstu novērtē palīdzību, kas tiek sniegta tādās nelaimēs, kāda notika Hjūstonā.

S. R., Vācija

Uguns Es ar interesi izlasīju rakstu ”Uguns divas sejas” (2002. gada 22. septembris). Taču man ir iebildums pret to, kas rakstīts pie attēla 25. lappusē: ”Apjukuši brieži glābjas no uguns, kas brāžas cauri Biterrūtas upes ielejai Montānā (ASV).” Man šis attēls ir lielākā formātā, un tajā brieži neizskatās apjukuši. Dzēšot ugunsgrēkus, ugunsdzēsēji bieži redz briežus laizām pelnus un vārtāmies tajos. Pat ja izceļas liels ugunsgrēks, šie dzīvnieki zina, ko darīt. Tas viņus pārāk neietekmē.

B. D., ASV

”Atmostieties!” atbilde. Mēs pateicamies par šo novērojumu. Protams, neviens nevar pilnīgi droši apgalvot, kā tieši jūtas dzīvnieki šādās situācijās.