Ondol — savdabīga mājas apkures sistēma

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KOREJAS REPUBLIKĀ

DREBĒDAMI no Korejas ziemas aukstuma, mēs iegriežamies kādā mājā, kur mūs sagaida smaidošs namatēvs. Lai gan nekur nevar redzēt ne sildītāju, ne radiatorus, iekšā ir silti, un pamazām mūsu nosalušajos ķermeņos atgriežas dzīvība. Kad esam novilkuši apavus, varam just, ka grīda ir silta. Sēžot uz grīdas un uzliekot uz tās plaukstas, mēs jūtam, ka mūs pārņem patīkams siltums.

Korejā gandrīz katrā mājā ir apsildāma grīda, ko sauc par ondol. Kā šī mājas apkures sistēma darbojas? Kā tā ietekmē korejiešu ikdienas dzīvi? Pirms pievēršamies šiem jautājumiem, ieskatīsimies tradicionālā ondol vēsturē.

Apsildāmo grīdu vēsture

Apsildāmo grīdu aizsākumi meklējami vēl pirms tam, kad Jēzus Kristus bija nācis uz zemi. Arheoloģiskie izrakumi un vēsturiskās liecības liek secināt, ka pirmie, kas ieviesa apsildāmās grīdas, bija senie romieši. * Korejas pussalā apsildāmās grīdas parādījās mūsu ēras 4. vai 5. gadsimtā, un tās kļuva pazīstamas ar nosaukumu ondol. Šis nosaukums ir radies no ķīniešu hieroglifiem, kas nozīmē ’siltie dobumi’. Ondol ir pieminēts ķīniešu vēsturiskā avotā Senās Tanu grāmatas: ”Ziemā [korejieši] rūpējās par siltumu, izrokot garus dobumus un uzturot tajos uguni.”

Kā tradicionālais ondol darbojās

Ondol siltuma avots bija krāsns, kas atradās vai nu virtuvē, vai arī pie dzīvojamās istabas ārsienas. Atkarībā no apsildāmo istabu skaita virtuvē varēja būt divas vai trīs krāsnis. Senajās korejiešu virtuvēs uz krāsns parasti stāvēja viens vai divi lieli metāla katli. Tādā veidā siltums, kas radās, gatavojot rīsus  vai zupu, tika efektīvi izmantots arī blakus esošās istabas apsildīšanai.

Tradicionāli virtuvi būvēja nepilnu metru zemāk par istabu, ko vajadzēja apsildīt. Augstuma starpības dēļ radās laba velkme, un dūmi un karstais gaiss brīvi plūda zem apsildāmās istabas grīdas. Dūmi zem grīdas?! Jā, tas ir ondol darbības pamatprincips.

Horizontālie dūmvadi atrodas zem istabas grīdas, un tie savieno krāsni ar skursteni. Karstais gaiss, kas no krāsns plūst pa šiem dūmvadiem, uzsilda akmens un māla grīdu. Taču tas nav tik vienkārši,  kā izklausās, jo, lai malka labi degtu, dūmiem ātri un netraucēti jāizplūst pa dūmvadiem. Šim nolūkam vislabāk noder taisni un īsi dūmvadi. Bet, lai ar krāsni apsildītu istabu, karstajam gaisam un dūmiem jāpaliek dūmvados pēc iespējas ilgāk. Tādēļ dūmvadi ir iebūvēti grīdā pa visu istabu, un karstais gaiss neizplūst laukā pa skursteni pārāk ātri. Ja šajā apkures sistēmā ir panākts labs līdzsvars, tad pēc pāris stundu kurināšanas istaba saglabā siltumu visu nakti.

Spriežot pēc nostāstiem, kāda simtiem gadu veca ondol istaba esot saglabājusi siltumu apbrīnojami ilgi. Īpašās dūmvadu konstrukcijas dēļ šīs istabas grīda esot bijusi karsta vēl 45 dienas pēc kurināšanas! Siltums esot bijis jūtams 100 dienas. Diemžēl šī istaba tika sagrauta Korejas kara laikā 50. gadu sākumā. 1982. gadā tā tika atjaunota, un tagad tūristi var apskatīt šo ondol istabu. Pašreizējie siltuma zudumi ir ievērojami lielāki nekā sākotnējai istabai. Tomēr arī tagadējās istabas grīda pēc kurināšanas saglabā siltumu vairākas dienas: pavasarī un rudenī desmit dienas, bet ziemā, kad temperatūra noslīd līdz mīnus 10 grādiem pēc Celsija, — trīs dienas.

Vēl viens šīs apkures sistēmas noslēpums ir grīdas konstrukcija. Pirms grīdas likšanas tiek izbūvēti dūmvadi. Tos nosedz ar piecu līdz astoņu centimetru bieziem, plakaniem akmeņiem. Tā kā grīda krāsns tuvumā sasilst ātrāk, tad netālu no tās uz dūmvada liek biezākus akmeņus, lai šajā dūmvada posmā samazinātu siltuma zudumu. Akmeņus noklāj ar dzeltenu mālu, un grīda tiek nolīdzināta. Beigās uz māla virsmas uzklāj vairākas kārtas dzeltena papīra.

Istabā, kurā izmanto ondol sistēmu, grīda mēdz būt vēsāka tajā istabas galā, kas ir vistālāk no krāsns. Tāpēc cilvēkus, kuriem vēlas parādīt cieņu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus, vecvecākus vai vecākus, kā arī ciemiņus, parasti aicina apsēsties istabas siltākajā daļā.

Korejas pussalas ziemeļos ondol istabas nedaudz atšķīrās no tām, kas bija dienvidos. Ziemeļos celtajām mājām starp apkurināmo istabu un virtuvi nebija sienas. Istabu piesildīja gan krāsns, gan arī grīda. Savukārt dienvidos dzīvojamo istabu no virtuves atdalīja siena, un līdz ar to dūmi netraucēja cilvēkiem istabā.

Agrāk korejieši par kurināmo parasti lietoja malku. Pirms krāsns iekurināšanas vajadzēja sanest sausu malku, bet iekuram izmantoja papīru un salmus. Tāpat kurināja kokogles. 20. gadsimtā korejieši sāka izmantot kokogļu briketes. Protams, ir svarīgi, lai ondol istaba vienmēr būtu labā stāvoklī un dūmvadā nebūtu plaisu, jo pretējā gadījumā istabā caur grīdu var nonākt tvana gāze, kas var būt nāvējoša cilvēkiem.

 Mūsdienu ondol

Mūsdienās tradicionālā ondol apkures sistēma korejiešu mājās ir sastopama reti. Mūsdienu mājās, arī daudzstāvu dzīvojamās ēkās, izmanto modernizētu ondol apkures sistēmu, kur siltumnesējs ir ūdens, nevis gaiss. Interesanti, ka šo modernizēto ondol versiju neizgudroja paši korejieši.

Kad slavenais amerikāņu arhitekts Frenks Loids Raits 20. gadsimta sākumā cēla viesnīcu Japānā, viņu uzaicināja pie sevis mājās kāds japāņu aristokrāts. Ieiedams istabā, Raits pamanīja, ka tā atšķiras no citām japāņu istabām. Grīdu klāja dzeltens papīrs, un tā bija silta. Tā bija korejiešu ondol istaba. Japāņu aristokrāts bija bijis Korejā un nebija varējis aizmirst ondol istabu siltās grīdas. Tāpēc, atgriezies Japānā, viņš lika arī savā mājā iebūvēt ondol istabu. Raitu tik ļoti iespaidoja ”neaprakstāmā komforta izjūta, ko rada siltums, kas nāk no apakšas”, ka jau tad viņš izlēma, ka ondol ir ideāla apkures sistēma, un vēlāk viņš to sāka ieviest savās celtnēs. Raits izgudroja grīdas paneļu apkures sistēmu, ko veidoja zem grīdas iebūvētas caurules, pa kurām plūda nevis karsts gaiss, bet gan karsts ūdens, kas sildīja grīdu.

Šāda apkures sistēma bija ļoti piemērota tā laika korejiešu dzīves veidam. Kad šo jauno apkures sistēmu sāka ieviest Korejā, tā ātri kļuva populāra, un mūsdienās tā ir gandrīz visās korejiešu mājās.

Ondol un dzīves veids

Ondol apkures sistēma lielā mērā ir ietekmējusi korejiešu dzīves veidu. Piemēram, tāpēc, ka grīda ir daudz siltāka nekā gaiss istabā, cilvēki sēž uz grīdas, nevis uz krēsliem, kas ir aukstāki par grīdu. Korejieši sēž, ēd un guļ uz grīdas. Lai uzturētu grīdu vēl siltāku, viņi dažreiz to apklāj ar biezu segu, ko sauc par ibul. Kad mājinieki pārnāk mājās, viņi nosalušajām kājām uzklāj segu un kopā izbauda patīkamo siltumu.

Korejiešiem arvien vairāk pārņemot Rietumu dzīves veidu, jaunākā paaudze bieži vien izvēlas sēdēt uz krēsliem un gulēt gultās. Tomēr vairākums korejiešu dod priekšroku ondol grīdas siltumam, ko dod ūdens apkures sistēma. Ja jūs kādreiz ciemosieties Korejā, tad noteikti paši varēsiet izjust, kāda ir šī savdabīgā mājas apkures sistēma — ondol.

[Zemsvītras piezīme]

[Shēma/Attēli 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Dūmvadu shēma

1 Krāsns

2 Horizontālie dūmvadi

3 Skurstenis

→ → 2 → →

→ → 2 → →

→ → 2 → →

● 1 → → 2 → → ● 3

→ → 2 → →

→ → 2 → →

→ → 2 → →

[Attēli]

Krāsni izmantoja gan ēdienu gatavošanai, gan blakusistabas apkurei

Lai ”ondol” efektīvi darbotos, skurstenim un dūmvadiem jābūt kvalitatīviem

[Norāde par autortiesībām]

Korean Folk Village

[Attēls 24., 25. lpp.]

”Ondol” istabā siltākā vieta paredzēta vecākiem cilvēkiem

[Norāde par autortiesībām]

Korean Folk Village