Spēks, ko nekāda vētra nespēj salauzt

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTIEM VĀCIJĀ, AUSTRIJĀ, MEKSIKĀ UN KOREJĀ

PAGĀJUŠAJĀ gadā vairākas valstis piemeklēja liela mēroga dabas katastrofas. Eiropai uzbruka postoši plūdi, savukārt citā pasaules malā — Meksikā un Korejā — plosījās spēcīga viesuļvētra. Kaut arī šie notikumi nenoliedzami bija traģiski, tie deva iespēju kārtējo reizi stiprināt mīlestības saites, kādas pastāv patieso kristiešu starpā.

Kad bijušajam Rietumvācijas kancleram Helmūtam Šmitam tika uzdots jautājums, kāda palīdzība būtu vajadzīga cilvēkiem, kas ir cietuši plūdos, viņš atbildēja: ”Cilvēkiem ir vajadzīga pārtika, pajumte, kaut nedaudz naudas un tas, lai par viņiem parūpētos garīgā ziņā.” Jehovas liecinieki daudz darīja, lai vētras upuriem sniegtu gan materiālu, gan garīgu atbalstu. Pievērsiet uzmanību, ko viņi paveica Vācijā, Austrijā, Meksikā un Korejā.

Brīvprātīgie palīgi Vācijā

Tiklīdz bija saņemts brīdinājums par gaidāmajiem plūdiem, daudzi Vācijas Jehovas liecinieki pievienojās citiem iedzīvotājiem, lai plūdus pēc iespējas ierobežotu. Deviņpadsmitgadīgā Ketlīna no Drēzdenes stāsta: ”Es nevarēju vienkārši sēdēt, rokas klēpī salikusi. Uzzinājusi, ka cilvēkiem draud briesmas zaudēt pilnīgi visu, kas viņiem pieder, es sapratu, ka man ir jāiet un jāpalīdz.”

Negaidot palīdzību no malas, vācu Jehovas liecinieki sāka gatavoties, lai spētu ātri un efektīvi palīdzēt plūdos cietušajiem. Būdami kristieši, viņi juta īpašu pienākumu palīdzēt saviem garīgajiem brāļiem un māsām, taču viņi neaizmirsa izrādīt mīlestību arī citiem cilvēkiem. (Marka 12:31.) Vairāk nekā 2000 brīvprātīgo tika sadalīti grupās pa 8 līdz 12 cilvēkiem, un katra grupa saņēma noteiktu uzdevumu. Jehovas liecinieku Vācijas filiālē Zeltersā tika rezervētas 13 telefona līnijas, lai atbildētu uz tūkstošiem zvanu par to, kāda ir situācija katastrofas skartajā teritorijā un kā ir iespējams palīdzēt.

Ronijs un Dina ir Jehovas liecinieku pilnas slodzes sludinātāji, kas veltī laiku tam, lai palīdzētu  citiem uzzināt Bībeles patiesību. Izdzirdējuši par plūdu tuvošanos, vispirms viņi devās uz Drēzdenes centru, lai atbalstītu iedzīvotāju izmisīgos centienus pasargāt no ūdens pilsētas vēsturiskās ēkas. Vēlāk, kad plūdi jau bija atkāpušies, Ronijs un Dina pievienojās liecinieku grupai, kas tīrīja plūdos cietušo Valstības zāli Freitālē. Pēc tam šī grupa devās palīdzēt tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem. Vīrietis, kam piederēja restorāns iepretim zālei, bija ļoti pateicīgs Jehovas lieciniekiem, kas iztīrīja viņa nama pagrabu un pirmo stāvu no tur sanestajām atlūzām un dubļiem.

Zīgfrīds un Hannelore dzīvo Kolmnicā — ciematā, kas atrodas apmēram 40 kilometru uz dienvidrietumiem no Drēzdenes. Upīte, kas vijas caur viņu ciemu, šajās dienās pārvērtās par mežonīgu straumi un applūdināja mājas un dārzus. Kad ūdens atkāpās, vietējie iedzīvotāji ar pārsteigumu vēroja, kā ciematā ieradās 30 Jehovas liecinieki un palīdzēja iztīrīt Zīgfrīda un Hannelores māju. Pēc tam šī grupa sāka uzkopt arī apkārtējos dārzus. Vairāki vietējie iedzīvotāji vaicāja, kas lieciniekus ir mudinājis veikt 100 kilometru garu ceļu, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus viņi nekad nav redzējuši. Tad Jehovas lieciniekiem pavērās iespēja plūdos cietušajiem sniegt arī garīgu uzmundrinājumu.

Plūdi sasniedza arī Vitenbergas apkaimi. Jehovas liecinieki Franks un Elfrīde vairākas dienas pirms plūdu sākšanās strādāja plecu pie pleca ar saviem kaimiņiem, pildot maisus ar  smiltīm un kraujot tos kaudzē, lai nostiprinātu upes krastus. Kad ūdens sāka kristies, dzīvesbiedri apmeklēja cietušos un piedāvāja viņiem pārtiku, un viņus mierināja. Franks atceras: ”Kāda sieviete, pie kuras mēs ieradāmies, nespēja noticēt, ka mēs, pilnīgi sveši cilvēki, esam viņai atnesuši ēdienu un negribam par to nekādu atlīdzību. Neviens no viņas baznīcas viņu neesot apmeklējis, sieviete sacīja, un dienestam, kas viņai piegādāja pārtiku, viņa ikreiz bija dabūjusi samaksāt. Cilvēki bija pārsteigti, ieraugot pie savām durvīm Jehovas lieciniekus, kuriem šoreiz rokās bija nevis bībeliskā literatūra, bet karstas pusdienas.”

Tūlītēja reakcija uz katastrofu Austrijā

Plūdi nodarīja plašus postījumus arī kaimiņzemē Austrijā. Lai organizētu palīdzību, tika izveidotas trīs komitejas. Vispirms tika izremontētas trīs Valstības zāles, kas plūdos bija nopietni bojātas. Katastrofā bija cietušas arī aptuveni 100 Jehovas liecinieku ģimenes, un bija applūdušas 50 liecinieku mājas. Starp cietušajiem bija cilvēki, kas bija izglābušies tikai ar to, kas viņiem bija mugurā. Austrijas filiāle par šo situāciju informēja vietējās draudzes, un tika nodibināts palīdzības fonds. Līdz septembrim fondā bija ziedoti vairāk nekā 30 000 eiro (gandrīz 20 000 latu).

Kāda sieviete rakstīja: ”Būdams ļoti taupīgs, mans astoņgadīgais dēls bija iekrājis aptuveni 12 eiro (apmēram astoņus latus). Bet, kad viņš uzzināja, ka daži no mūsu brāļiem ir zaudējuši visu savu iedzīvi, viņš izteica vēlēšanos ziedot savus iekrājumus palīdzības fondam.”

Reģionālās celtniecības komitejas, kas parasti pārrauga Jehovas liecinieku Valstības zāļu celtniecību, palīdzēja organizēt vienības, kas atjaunoja plūdos cietušās mājas. ”Avīzēs vajadzētu rakstīt par to, ko jūs šeit paveicat!” izsaucās kāda aculieciniece. Daži pat mainīja savu viedokli par Jehovas lieciniekiem. ”Līdz šim mani bērni, kas paši nav Jehovas liecinieki, vienmēr palika vienaldzīgi, kad es mēģināju viņiem pastāstīt par savu ticību,” stāsta kāda Jehovas lieciniece, ”bet tagad viņi pirmo reizi klausījās!”

Palīdzība tika sniegta arī daudziem cilvēkiem, kas nav Jehovas liecinieki. Piemēram, kāda sieviete  jutās dziļi aizkustināta, kad kāds liecinieks ieradās pie viņas pusastoņos no rīta un pavaicāja, vai viņai nav nepieciešama palīdzība. Tā kā tobrīd ūdens jau lauzās iekšā mājā, sievietei bija jādodas prom, bet, kad viņa atgriezās, viņa ieraudzīja, ka Jehovas liecinieki pie vārtiņiem ir piesprauduši zīmīti: ”Ja jums ir vajadzīga palīdzība, lūdzu, nekavējoties paziņojiet.” Liecinieki palīdzēja viņai iztīrīt māju un tās apkārtni no plūdu sanestajām drazām un dubļiem.

Kāda Jehovas liecinieku grupa 100 cilvēku sastāvā devās uz pilsētiņu ar nosaukumu Au, lai palīdzētu turienes lieciniekiem un viņu kaimiņiem. Grupas vadītāji apmeklēja māju pēc mājas un piedāvāja iedzīvotājiem palīdzību. Cilvēki bija pārsteigti, redzot, ka lieciniekiem līdzi ir sūkņi, slotas, lāpstas un citi darbarīki, kas nepieciešami, lai izvāktu no mājām ūdeni un tās iztīrītu. Darbs, kas mājas iemītniekiem būtu prasījis nedēļu, tagad tika paveikts dažās stundās. Raugoties uz liecinieku aktīvo darbošanos, cilvēkiem acīs bija asaras.

Glābšanas darbos piedalījās arī apmēram 400 vietējo Jehovas liecinieku, no kuriem daudzi strādāja tikpat kā bez atelpas. Šo cilvēku pašaizliedzīgā rīcība iespaidīgi liecināja par spēku, kāds piemīt patiesajai kristietībai.

Meksikai uzbrūk Isidore

Tropiskā vētra Isidore izveidojās Venecuēlas ziemeļos, un 2002. gada 22. septembrī tā brāzās pāri Jukatanas pussalai (Meksika). Vējš, kura ātrums sasniedza 190 kilometru stundā, un spēcīgās lietusgāzes nodarīja vienus no lielākajiem postījumiem Jukatanas un Kampečes štata vēsturē, un netika saudzēts arī Kintana Roo štats. Jukatanā vien bija cietuši aptuveni 500 000 cilvēku un ap 95 000 māju bija nopietni bojātas.

Jehovas liecinieki tik efektīvi organizēja palīdzību vētras upuriem Jukatanā, ka vienā no Meksikas laikrakstiem tika ievietots raksts ”Jehovas liecinieki palīdz cietušajiem”. Kamēr vētra vēl tikai tuvojās, tika noorganizēta palīdzības komiteja un tika veikti priekšdarbi, lai varētu izmitināt vairākus simtus vietējo Jehovas liecinieku. Apkārtējās draudzes nodibināja palīdzības fondu katastrofas seku likvidēšanai. Vētrā cietušajiem — gan Jehovas lieciniekiem, gan daudziem, kas nepieder pie šīs reliģijas, — tika izdalītas drēbes, medikamenti un vairāk nekā 22 tonnas pārtikas. Vietējo draudžu vecākajiem tika uzdots cietušos apmeklēt un tos uzmundrināt.

Pēc viesuļvētras uzbrukuma tika izveidotas arī vietējās palīdzības komitejas, kas piedalījās  to liecinieku meklēšanā, kuri vētras laikā bija pazuduši. Vairāki no viņiem trīs dienas bija pavadījuši izolētībā bez pārtikas un dzeramā ūdens. Tā kā dažviet ūdens līmenis bija tik augsts, ka zem ūdens atradās pat apgaismes stabi, cilvēku meklēšanai tika sadabūtas motorlaivas. Kad cietušie bija atrasti, tos paēdināja un nogādāja drošākā vietā.

Lieciniekiem, kas piedāvājās meklēt cilvēkus applūdušajos rajonos, uz kuriem tikai retais riskēja doties, vietējās varas iestādes aizdeva laivas un citas nepieciešamās lietas. Sākumā kāda amatpersona negribēja lieciniekiem dot atļauju tik bīstamam darbam, bet, redzēdams viņu drošsirdību, sacīja: ”Es redzu, ka vajadzības gadījumā jūs būtu gatavi pat lidot ar helikopteru, lai izglābtu savējos. Jūs varat dabūt mūsu transportu un nogādāt cietušos, kur vien vēlaties.”

Kāds veikala īpašnieks painteresējās, kāpēc Jehovas liecinieki iegādājas tik daudz ūdens. Liecinieki atbildēja, ka ūdens ir domāts viņu ticības biedriem un citiem, kam tas nepieciešams. To izdzirdējis, veikala īpašnieks atdeva tiem visu ūdeni, kas bija viņa veikalā, neņemot par to nekādu samaksu, un nākamajā dienā ziedoja vēl ievērojamu daudzumu pudelēs safasēta ūdens. Kādā citā veikalā kāds pircējs pavaicāja, kāpēc lieciniekiem vajag tik daudz pārtikas. Uzzinājis, ka pārtika ir paredzēta plūdos cietušajiem, viņš ziedoja naudu, lai būtu iespējams nopirkt vēl vairāk produktu.

Gandrīz 3500 Jehovas liecinieku ģimenēm viesuļvētra Isidore bija nodarījusi materiālus zaudējumus, taču neviens no Jehovas lieciniekiem nebija miris vai pazudis bez vēsts. Lai atjaunotu bojātās un izpostītās liecinieku mājas, kuru kopskaitā bija 331, Jehovas liecinieki ar pieredzi celtniecībā tās apskatīja un novērtēja to stāvokli. Galu galā 258 mājas tika izremontētas un 172 uzceltas no jauna. Patlaban vēl 19 Valstības zālēs tiek veikts kapitālais remonts.

Kāds draudzes vecākais, kas dzīvo Jukatanas štatā, sacīja: ”Es biju lasījis mūsu publikācijās par glābšanas darbiem, kādus Jehovas liecinieki bija organizējuši citās valstīs, taču pieredzēt to pašam bija pavisam kas cits. Kad mēs redzējām, cik ātri Jehovas organizācija un mūsu dārgie brāļi steidzās mums palīgā un kā viņi par mums rūpējās, mūsu ticība kļuva vēl stiprāka.”

Kāda sieviete atzīmēja: ”Es būtu bijusi priecīga, ja mana baznīca būtu sniegusi tādu palīdzību, kādu sniedzāt jūs, Jehovas liecinieki.” Un kāda cita sieviete, kuru Jehovas liecinieki bija izglābuši, sacīja: ”Pateicoties Jehovas lieciniekiem, es esmu dzīva. Viņi parādīja mīlestību, riskēdami ar savu dzīvību, lai mani izglābtu, kad mana māja atradās zem ūdens.”

Koreju posta viesuļvētra

2002. gada 31. augustā un 1. septembrī Koreju šķērsoja spēcīga viesuļvētra, kurai tika dots vārds Rusa. Draudzes vecākais Song Pil Čo sacīja: ”Sajūta bija tāda, it kā es stāvētu zem dušas, un lietus nebeidza un nebeidza līt.” Nepilnas diennakts laikā izkrita vairāk nekā 870 milimetri nokrišņu, kas ir lielākais nokrišņu daudzums, kāds Korejā ir ticis konstatēts vienas dienas laikā.

Kā informēja laikraksts The Korea Herald, lietusgāzes applūdināja 28 100 māju un 85 000 hektāru lauksaimnieciski izmantojamas zemes. Apmēram 70 000 cilvēku bija spiesti evakuēties. Viesuļvētrā aizgāja bojā 301 000 mājlopu, nogrima 126 kuģi un tika nogāzti tūkstošiem elektrības stabu. Tika ziņots, ka vairāk nekā 180 cilvēki ir vai nu miruši, vai pazuduši bez vēsts. Starp tiem bija arī divi Jehovas liecinieki.

Tāpat kā Eiropā un Meksikā, arī Korejā Jehovas liecinieki sāka rīkoties, tiklīdz bija saņēmuši ziņas par notikušo nelaimi. No visām valsts malām sāka pienākt Jehovas liecinieku ziedojumi — naudas līdzekļi, drēbes, segas un citas noderīgas lietas. Tika noskaidrots, ka vairāki Jehovas liecinieki atrodas rajonos, kas plūdu dēļ ir izolēti. Ceļi un tilti šajās vietās bija izpostīti, elektrības nebija, un telefona sakari bija pārtrūkuši. Lai nokļūtu līdz cietušajiem un tiem palīdzētu, tika noorganizētas glābēju grupas. Song Pil Čo, kas darbojās vienā no šīm grupām, stāsta par redzēto: ”Septiņi tilti un gari ceļa posmi bija izārdīti. Kad mēs beidzot sasniedzām pilsētu, skatam pavērās neskaitāmas sabojātas un nopostītas mājas. Ik uz soļa redzēja beigtus dzīvniekus,  un gaisu pildīja nepatīkama smaka. Cik mēs bijām priecīgi, kad sastapām sešus mūsu kristīgos brāļus un māsas! Visu savu īpašumu viņi bija zaudējuši, bet paši bija sveiki un veseli.”

Var teikt, ka Jehovas lieciniekus šī katastrofa nepārsteidza nesagatavotus. Tā kā musonu sezonā plūdi nav nekas neparasts, reģionālā celtniecības komiteja Seulas rajonā jau bija veikusi priekšdarbus efektīvai iespējamo katastrofu seku likvidēšanai. Kopš 1997. gada šī komiteja ik gadus organizē kursus, kuros brīvprātīgajiem tiek mācīts, kā kritiskā situācijā operatīvi rīkoties.

2. septembrī reģionālās celtniecības komitejas brīvprātīgie palīgi ieradās Kanninā, kas atrodas Korejas austrumu piekrastē, un vietējā Jehovas liecinieku kongresu namā izveidoja glābšanas koordinācijas centru. Pirmais viņu uzdevums bija nodrošināt cietušos ar dzeramo ūdeni. Spēcīgu plūdu laikā ūdenspiegādes tīkls parasti tiek bojāts, bet plūdu ūdeņi ir ļoti netīri. Tāpēc reģionālā celtniecības komiteja parūpējās, lai vairākas smagās automašīnas ar ūdens cisternām dotos uz katastrofas skartajiem rajoniem.

Kad ūdeņi atkāpjas, tie aiz sevis atstāj smirdīgu dubļu slāni, tāpēc ir izstrādāta efektīva tīrīšanas metode. Tā kā gandrīz visas mājas ir būvētas no cementa, tās ir iespējams iztīrīt, noplēšot tajās tapetes un linoleju un apstrādājot sienas ar spēcīgu ūdens strūklu.

Plūdi sabojā arī lielāko daļu elektroierīču, bet, ja kvalificēts elektriķis pēc iespējas drīz tādas elektroierīces kā ledusskapjus un siltumkatlus izjauc, detaļas rūpīgi notīra, izžāvē un pēc tam atkal samontē, parasti tās turpina darboties. Arī reģionālās celtniecības komitejas brīvprātīgie palīgi veica šādu darbu. Siltumkatlus, kurus izdevās savest kārtībā, pēc tam izmantoja māju žāvēšanai, kas ilga divas līdz trīs nedēļas.

Pirmajās dienās pēc plūdiem bija jāmazgā arī drēbes un segas, kas vēl bija izmantojamas. Brīvprātīgie no vietējām Jehovas liecinieku draudzēm palīdzēja izrakt no dubļiem savu kristīgo brāļu mantas. Drēbes, kas ilgāku laiku bija gulējušas dubļos, bija grūti izmazgāt, turklāt jāmazgā bija ar rokām pie upītes ledus aukstā ūdenī. Kad kāda laikraksta reportieris uzzināja par šo darbu, ko Jehovas liecinieki darīja aiz mīlestības pret saviem brāļiem, viņi tika nofotografēti un attēls tika ievietots vietējā laikrakstā.

Katastrofiskie plūdi Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā atņēma cilvēkiem mājas, izpostīja viņu iedzīvi un aiznesa sev līdzi neskaitāmas nevainīgas dzīvības. Diemžēl šīs sistēmas ”pēdējās dienās”, kas tiek raksturotas kā ”grūti laiki”, traģiski notikumi risinās diezgan bieži. (2. Timotejam 3:1, LB-65r.) Taču šādas katastrofas arī ļauj pārliecināties par kādu būtisku faktu: patiesie kristieši mīl cits citu un savus tuvākos. Viņu nesavtīgā mīlestība ir spēks, ko nekāda vētra nespēj salauzt.

[Attēls 10. lpp.]

VĀCIJA. Vētras izpostīta māja

[Attēli 11. lpp.]

VĀCIJA. Vairāk nekā 2000 brīvprātīgo nekavējoties steidzās palīgā

[Attēli 12. lpp.]

AUSTRIJA. Tiek atjaunota Valstības zāle Otensheimā

Pa kreisi: brīvprātīgo grupa atgriežas no Au, kur viņi palīdzēja vietējiem Jehovas lieciniekiem un viņu kaimiņiem

[Attēli 13. lpp.]

MEKSIKA. Pa labi: palīdzības komitejas locekļi izdala ūdeni vētrā cietušajiem

Apakšā: izpostītas mājas vietā tiek būvēta jauna

[Attēli 15. lpp.]

KOREJA. No kreisās: applūdis pilsētas rajons; māju tīrīšana ar spēcīgas strūklas palīdzību; drēbju mazgāšana pie upītes