Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Avārija uz jūras, katastrofa krastā

Avārija uz jūras, katastrofa krastā

Avārija uz jūras, katastrofa krastā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

ŠO EKOLOĢISKO katastrofu, kas lielā mērā ietekmēja reģiona ekonomiku, 2002. gada 13. novembrī izraisīja sūce, kas vētrainajā jūrā radās tankkuģim Prestige. Mēģinājumi glābt avarējušo kuģi nebija sekmīgi, un pēc sešām dienām, kuru laikā jūrā noplūda ap 20 tūkstoši tonnu mazuta, tankkuģis pārlūza uz pusēm un nogrima aptuveni 200 kilometrus no Spānijas krastiem.

Kopā ar tankkuģi jūras dibenā nogrima vairāk nekā 50 tūkstoši tonnu mazuta, kas turpināja sūkties ārā no kuģa korpusa. Dienā noplūda aptuveni 125 tonnas, un jūrā veidojās arvien jauni melni plankumi, ko viļņi un vējš dzina uz krastu. Lipīgais un indīgais mazuts nodarīja milzīgu postu apkārtējai videi.

Ar naftas izgarojumiem saindējās vairāki brīvprātīgie, kas palīdzēja attīrīt pludmales. Sacietējušais mazuts lipa pie krasta klintīm gluži kā melna košļājamā gumija. ”Tā ir viena no postošākajām ekoloģiskajām katastrofām, ko izraisījusi naftas produktu noplūde,” izteicās Ūdens piesārņojuma gadījumu izmeklēšanas, pētīšanas un dokumentēšanas centra direktors Mišels Žirēns.

Cīņa ar avārijas sekām

Vairākas nedēļas simtiem zvejnieku devās jūrā, lai vāktu izplūdušo mazutu, kas nopietni apdraudēja zvejniecību piekrastes ūdeņos. Viņi darīja visu iespējamo, lai naftas produkti nesasniegtu pludmali un neizpostītu vienu no bagātākajām zvejas vietām pasaulē. Daži vīri ar rokām vilka ārā no ūdens eļļainās mazuta pikas. ”Tas bija smags un nogurdinošs darbs, tomēr daudziem no mums, kas devās jūrā savās zvejas laivās, tā bija vienīgā iespēja kaut ko darīt lietas labā,” skaidroja kāds vietējais zvejnieks, vārdā Antonio.

Kamēr zvejnieki vāca naftas produktus jūrā, tūkstošiem brīvprātīgo no visas Spānijas tīrīja vietējās pludmales. Raugoties uz cilvēkiem, kas bija ģērbušies baltos aizsargtērpos, uzvilkuši respiratorus un uzlikuši aizsargbrilles, kādam varēja rasties iespaids, ka ir sācies bioloģiskais karš. Šie cilvēki rūpīgi vāca spaiņos krastā izskaloto melno, ķepīgo mazutu, lai pēc tam to varētu aizvest projām. Tāpat kā zvejnieki, daži brīvprātīgie palīgi ar rokām vāca netīro, eļļaino masu, kas piesārņoja pludmali.

Bēdīgas sekas

”Es domāju, ka nomiršu no bēdām, raugoties, kā melnie viļņi triec mazutu pret Muksijas krastmalu,” teica Korkubjonas mērs Rafaels Muso. Korkubjona ir pilsēta Galisijā, apgabalā, kura piekrasti izpostīja piesārņojums. Pēc viņa vārdiem, naftas plankumu nodarītie postījumi daudziem pilsētas iedzīvotājiem atņēma iespēju nopelnīt iztiku.

Melnais paisums sasniedza arī Spānijas jaunāko dabas parku, kas bija izveidots Atlantijas salās netālu no Galisijas krastiem. Mazuts nodarīja ievērojamus postījumus šo piecu salu neskartajai dabai, kur ligzdoja lielas jūras putnu kolonijas un kur piekrastes šelfa ūdeņos mita daudzveidīgi jūras organismi.

Decembra sākumā 95 procenti parka piekrastes teritorijas tika piesārņoti ar naftas produktiem. Ornitologi lēsa, ka no piesārņojuma cieta ap 100 tūkstoši putnu. Akvalangisti zem ūdens bija manījuši sacietējušā mazuta gabalus, kas zvalstījās pa jūras dibenu un postīja trauslo jūras ekosistēmu.

Džejs Holkoms, kas vadīja putnu glābšanas centru, atzina: ”Šādās situācijās putni parasti vai nu noslīkst, vai iet bojā no hipotermijas. Apspalvojums, kas piesūcies ar naftas produktiem, samirkst un vairs nespēj pasargāt putnu no aukstuma. Pielipušās naftas smagums velk putnu uz leju gluži tāpat, kā samirkušās drēbes velk dibenā peldētāju. [..] Mums ir liels gandarījums par izglābtajiem putniem, pat ja to skaits ir samērā neliels.”

Nelaime, kurai bija jānotiek

Nafta mūsdienās ir populārākais energoresursu ieguves avots, un, lai samazinātu naftas pārvadāšanas izdevumus, to bieži vien transportē ar novecojušiem tankkuģiem, kas neatbilst mūsdienu drošības prasībām. Rakstot par situāciju naftas pārvadāšanas jomā, laikraksts The New York Times atzina, ka tankkuģa Prestige avārija bija ”nelaime, kurai bija jānotiek”.

Prestige ir jau trešais tankkuģis, kas pēdējo 26 gadu laikā ir avarējis netālu no Galisijas krastiem. Pirms desmit gadiem, kad Galisijas ziemeļos netālu no Lakorunjas nogrima tankkuģis Aegean Sea, jūrā ieplūda 40 tūkstoši tonnu jēlnaftas. Dažās vietās Galisijas piekraste joprojām nav pilnībā atguvusies no šīs ekoloģiskās katastrofas. 1976. gadā, kad šajos ūdeņos nogrima tankkuģis Urquiola, apkārtni piesārņoja vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu naftas.

Lai nepieļautu līdzīgu katastrofu atkārtošanos, Eiropas Savienība nolēmusi aizliegt naftas un naftas produktu pārvadāšanu tankkuģos, kuriem nav dubultais korpuss. Laiks rādīs, vai šie drošības pasākumi būs pietiekami efektīvi, lai aizsargātu piesārņojuma apdraudēto Eiropas piekrasti.

Skaidrs ir viens — cilvēku valdības nav spējušas nedz atrisināt tādu aktuālu problēmu kā gaisa piesārņojums, nedz arī novērst mūsu planētas piesārņojumu ar naftas produktiem un toksiskajiem atkritumiem. Tomēr kristiešiem ir pamats ar cerību raudzīties nākotnē un gaidīt to laiku, kad Dieva Valstības pārraudzībā zemeslode tiks pārvērsta par paradīzi, kas nekad vairs netiks piesārņota. (Jesajas 11:1, 9; Atklāsmes 11:18.)

[Attēls 20., 21. lpp.]

Kopā ar tankkuģi Prestige nogrima vairāk nekā 50 tūkstoši tonnu mazuta

[Norāde par autortiesībām]

AFP PHOTO/DOUANE FRANCAISE