Jauniešu jautājumi

Kā lai es atbrīvojos no slieksmes uz perfekcionismu?

”Perfekcionisms valda pār manu dzīvi.” (Kārlija.)

PERFEKCIONISMS — uzskats, ka pilnīgi viss dzīvē ir jāpaveic nevainojami, — ietekmē daudzu jauniešu domāšanu.

Grāmatā Perfectionism—What’s Bad About Being Too Good? ir teikts: ”Pastāv milzīga atšķirība starp veselīgu tiekšanos pēc izcilības un neveselīgu dzīšanos pēc nesasniedzama ideāla. Cilvēkiem, kas cenšas sasniegt izcilību, iespējams, ir raksturīga spēcīga tieksme pēc kārtības un prasīgums pret sevi, bet viņi arī samierinās ar savām kļūdām un konstruktīvi tās labo. [..] Perfekcionisti turpretī dzīvo pastāvīgās bailēs, ka tikai nepieļautu kādu kļūdu, un viņu prasības ir nesaprātīgi augstas.”

Vai tas, kā šajā grāmatā ir raksturoti perfekcionisti, kaut kādā mērā neatbilst arī tev? Pārlieku augstas prasības cilvēkam var laupīt spēju aktīvi rīkoties. Aiz bailēm no neizdošanās viņam mēdz būt grūti izmēģināt kaut ko jaunu vai ķerties pie svarīgiem darbiem. Turklāt gadās, ka perfekcionistam ir grūti sadzīvot ar cilvēkiem, kas neatbilst viņa augstajām prasībām, tāpēc viņš riskē palikt bez draugiem.

Ja tu konstatē, ka tev piemīt zināma slieksme uz perfekcionismu, pārdomā Dieva iedvesmotos vārdus no Salamana Mācītāja grāmatas 7. nodaļas 16. panta: ”Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgi gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?” Kā izriet no šiem vārdiem, perfekcionists nodara pats sev ļaunu. Speciālisti pat norāda uz perfekcionisma saistību ar tādiem bīstamiem veselības traucējumiem kā anoreksija un bulīmija. *

”Bet kā lai es atbrīvojos no slieksmes uz perfekcionismu?” tu varbūt jautā. Jāatzīst, ka mainīt domāšanu šajā jautājumā nav viegli, tomēr ar Dieva palīdzību tas ir iespējams. Tāpēc uzzināsim, kāds ir Dieva viedoklis par perfekcionismu.

Cik reāli ir visu paveikt nevainojami?

Vispirms noskaidrosim, vai cilvēks vispār spēj būt pilnīgs jeb nevainojams šī vārda absolūtā nozīmē. Bībelē sacīts, ka tas  nav iespējams, jo ”nav neviena taisnīga.. Visi novērsušies, visi kopā kļuvuši nederīgi.” (Romiešiem 3:10—12, JD.) Šie vārdi vedina uz pārdomām, vai ne? Tie skaidri parāda, ka ikvienu, kas mēģina vienmēr būt nevainojams, gaida neizbēgama vilšanās.

Apustulis Pāvils nenoliedzami bija garīgi noskaņots cilvēks, taču pat viņš nespēja kalpot Dievam, nekad nekļūdoties. ”Gribot darīt labu, man iznāk ļaunais,” viņš atzina. ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:21—23.) Pāvils varēja būt uzticīgs kristietis tikai tāpēc, ka saņēma palīdzību no Dieva.

Par laimi, Dievs neprasa un negaida no mums pilnību. ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14.) Pilnīgi šī vārda absolūtā nozīmē cilvēki kļūs vienīgi Dieva jaunajā pasaulē.

Atsakies no nesaprātīgām prasībām

Tātad cerēt, ka tu jau tagad vari sasniegt pilnību, ir nereālistiski. Tev jābūt gatavam, ka laiku pa laikam tu kļūdīsies. (Romiešiem 3:23.) Dažkārt mēs pat nepamanām, ka esam izdarījuši kaut ko nepareizi. 19. psalma 13. pantā ir uzdots jautājums: ”Kas gan apzinās savu nomaldīšanos?” Kāds jaunietis, vārdā Metjū, par to izteicās šādi: ”Tu neesi pilnīgs, un neviens uz zemes tāds nav. Ja tu prasi no sevis pilnību, tu nekad nevari būt laimīgs. [..] Atbilst šādām prasībām nav iespējams, tas ir nereālistiski.”

Vai, ņemot vērā šos faktus, nebūtu saprātīgi izvērtēt savas prasības un, ja nepieciešams, kaut ko tajās mainīt? Piemēram, vai tu izsmel visus savus spēkus, cenzdamies kādā jomā būt nepārspēts? Bībelē ir norādīts, ka šādas pūles galu galā var izrādīties ”niecība un tukša vēja ķeršana”. (Salamans Mācītājs 4:4, LB-65r.) Patiesībā tikai nedaudziem kādreiz izdodas būt pašiem labākajiem. Un arī tad tas ir tikai uz neilgu laiku, jo agrāk vai vēlāk atrodas kāds, kas attiecīgajā jomā ir vēl labāks.

Apustulis Pāvils ieteica: ”Es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi.” (Romiešiem 12:3, JD.) Esi reālistisks! Prasi no sevis to, kas ir saskaņā ar tavām spējām un ierobežojumiem. Tiecies pēc izcilības, nevis pēc pilnības. Izvirzi sev konkrētus, bet sasniedzamus mērķus.

 Pāvils Timoteju mudināja kļūt par ”krietnu darbinieku, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Kā var redzēt no Pāvila vārdiem, viņš ieteica Timotejam attīstīt konkrētas spējas, nevis tiekties pēc pilnības. Izvirzi šādus saprātīgus mērķus arī sev. Un, ja tu neesi pārliecināts, kādi mērķi būtu saprātīgi, griezies pēc padoma pie vecākiem vai kāda cita pieaugušā, kam tu uzticies.

Daži pat iesaka tīšuprāt ķerties pie kaut kā tāda, ko tu neproti, teiksim, jauna sporta veida vai mūzikas instrumenta spēles apgūšanas. Protams, mācoties kaut ko jaunu, tu pieļausi daudz kļūdu, bet tas nemaz nav tik slikti, jo tādā veidā tev, iespējams, būs vieglāk aprast ar domu, ka kļūdīšanās ir normāla mācību procesa sastāvdaļa.

Lai ko tu censtos izdarīt — uzrakstīt skolā uzdotu referātu vai nospēlēt uz klavierēm sonāti —, ņem vērā vēl kādu apustuļa Pāvila padomu: ”Savā darbā neesiet kūtri.” (Romiešiem 12:11.) Neatliec to, ko esi apņēmies paveikt, tikai tāpēc, ka baidies no neizdošanās.

Kādai jaunietei bija paradums atlikt skolas uzdevumu gatavošanu, attaisnojoties ar nepieciešamību ”attiecīgi noskaņoties”. Kaut arī noskaņoties kādam darbam var būt visnotaļ noderīgi, ir jāuzmanās, lai tas nekļūtu par aizbildinājumu darba atlikšanai. Kā šī meitene ar laiku saprata, ”ja ir jāizvēlas: iesniegt rakstu darbu, ar kuru neesi pilnībā apmierināts, vai arī neiesniegt neko, labāks tomēr ir pirmais variants”.

Cīnies ar nepareizu domāšanu

Samierināties ar to, ka darbs netiek izdarīts nevainojami, cilvēkam ar slieksmi uz perfekcionismu var nebūt viegli. Tādās reizēs prātu var pārņemt negatīvas, nomācošas domas. Kā būtu pareizi uz tām reaģēt? Ir svarīgi saprast, ka negatīvas domas tev var nopietni kaitēt. Tāpēc visiem spēkiem centies atbrīvoties no domām, kas tev liek uz sevi raudzīties pārlieku kritiski. Mēģini savas kļūdas uzņemt ar humoru. Galu galā ir arī ”savs laiks smieties”. (Salamans Mācītājs 3:4.) Un atceries, ka Jehovam ir nepatīkami aizskaroši vārdi — pat ja tie tiek sacīti par sevi. (Efeziešiem 4:31.)

Prātīgāk būtu nevis sevi pastāvīgi pelt, bet ņemt vērā vārdus no Salamana Pamācību grāmatas, 11. nodaļas, 17. panta: ”Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem.” Padomā: vai pārmērīgi augstas prasības tev palīdz iemantot draugus? Visticamāk, nē. Iespējams, no dažiem, kas ir bijuši tavi draugi, tu esi novērsies, uzskatīdams, ka viņiem ir pārāk daudz kļūdu.

Lai mainītu savu attieksmi, uzklausi Bībeles padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.” (Kolosiešiem 3:13.) Ja tu būsi saprātīgāks prasībās pret citiem cilvēkiem, tev būs vieglāk ar viņiem nodibināt un uzturēt draudzību.

”Kā tas, ka es visu gribu izdarīt labi, var kādu atgrūst no manis?” tu varbūt vaicā. Lai to saprastu, padomā, kā varētu justies cilvēki, kas dzird tevi runājam par augstajām prasībām, kādas tu sev izvirzi. Grāmatā When Perfect Isn’t Good Enough ir paskaidrots: ”Tava žēlošanās par katru atzīmi, kas ir zemāka nekā ”A” [teicami], var aizvainot tavus draugus, kuriem, iespējams, ir ļoti jānopūlas, lai saņemtu atzīmi ”B” [labi] vai ”C” [apmierinoši].” Tāpēc centies būt mazāk kritisks un egocentrisks. Tad cilvēkiem tava sabiedrība būs daudz patīkamāka.

”Man ar savu perfekcionismu nemitīgi ir jācīnās,” atzīst raksta sākumā minētā Kārlija. Kā to var darīt? Svarīgi ir domāt par to, kāds ir Dieva viedoklis. Ja tu tā rīkojies, bet tev joprojām ir grūti vērst savas domas jaunā gultnē, griezies pie vecākiem vai kāda nobrieduša kristieša no savas draudzes. Lūdz palīdzību arī Dievam. Lūgšana var būt ļoti efektīvs līdzeklis cīņā ar perfekcionismu. (Psalms 55:23; Filipiešiem 4:6, 7.)

Vienmēr atceries, ka Jehova neprasa no cilvēkiem pilnību. Viņš gaida vienīgi to, lai mēs būtu viņam uzticīgi. (1. Korintiešiem 4:2.) Ja tu centies viņam uzticīgi kalpot, tu vari būt laimīgs, arī nebūdams pilnīgs.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 17. lpp.]

Bailes no neizdošanās var kavēt tevi ķerties pie darba

[Attēls 18. lpp.]

Centies apgūt kaut ko jaunu — tas tev palīdzēs līdzsvarotāk raudzīties uz savām kļūdām