Kā sastinguši mēnesstari

2000. gada aprīlī Meksikā, Čivavas pilsētas apkaimē, kalnrači, kas strādāja vietējās dārgmetālu raktuvēs, veica spridzināšanas darbus apmēram 300 metru dziļumā. Kad 40 gadus vecais Elojs Delgado iegāja pazemes ejā un izspraucās cauri nelielam caurumam, viņa skatam pavērās satriecoša aina — viņš ieraudzīja alu, kas bija pilna ar milzu kristāliem. ”Tas bija ārkārtīgi iespaidīgs skats,” viņš vēlāk stāstīja. ”Kristāli slējās visapkārt gluži kā gaismas stari, kas atspīd uz visām pusēm no sasista spoguļa.” Cits vīrietis, kas arī pabija šajā alā, kristālus salīdzināja ar mēnesstariem, kas pēkšņi ir sastinguši.

Šie kristāli tiek uzskatīti par lielākajiem pasaulē. Daži no tiem ir izauguši priedes augstumā — tie ir vairāk nekā 15 metrus gari un sver vairāk par 10 tonnām! ”Redzēt kristālus, kas ir tik milzīgi un tik skaisti, ir patiesi iespaidīgi,” atzina Smitsona institūta (Vašingtona) minerālu kolekcijas kurators Džefrijs Posts. Viņš norādīja, ka dabā lielākoties sastopami krietni pieticīgāka izmēra kristāli, kas brīvi ietilpst cilvēka plaukstā.

Aprakstot šo kristālu veidošanos, Smitsona institūta žurnāla 2002. gada aprīļa numurā bija teikts: ”Liels daudzums sēra no tuvējām metālu iegulām ir izšķīdis alu gruntsūdeņos. Šiem gruntsūdeņiem skalojot kaļķakmens sienas, atbrīvojās liels daudzums kalcija, un, kalcijam reaģējot ar sēru, radās tik milzīgi kristāli, kādus cilvēki iepriekš nekad nebija redzējuši.”

Temperatūra un mitrums šajās alās ir ideāli piemēroti kristālu augšanai, taču cilvēkiem tie ir pārāk skarbi apstākļi. Karstums pazemē ir tuvu 65 grādiem pēc Celsija un mitrums — gandrīz 100 procenti. Pētnieks Ričards Fišers bija pirmais ziemeļamerikānis, kas apskatīja šīs alas. Lūk, ko viņš stāstīja: ”Ieiet lielajā alā ir gandrīz vai tas pats, kas nokļūt metāla kausēšanas krāsnī.” Pēc viņa vārdiem, cilvēks šādos apstākļos varot izturēt sešas līdz desmit minūtes, pēc tam karstums un mitrums kļūst nepanesami.

Šie milzīgie kristāli ir vēl viens atgādinājums par mūsu zemeslodes apbrīnojamo uzbūvi un daudzajām dabas bagātībām, kas slēpjas tās dzīlēs. Vai tas nemudina piekrist psalmu dziesminieka vārdiem: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.”? (Psalms 104:24.)

[Norāde par attēla autortiesībām 31. lpp.]

Visas fotogrāfijas: © Richard D. Fisher