Pazemošana — globāla mēroga problēma

”Ja tu rīt parādīsies skolā, mēs tevi nogalināsim.” (Telefoniski draudi, ko kāda anonīma zvanītāja izteica kanādiešu skolniecei Kristenai *.)

”Pēc dabas es neesmu ļoti jūtīga, taču es biju nonākusi līdz tādam stāvoklim, ka vairs negribēju iet uz skolu. Man sāpēja vēders, un katru rītu pēc brokastīm man bija nelabi.” (Japāņu pusaudzes Hiromi atmiņas par laiku, kad viņa skolā tika pazemota.)

VAI jums kādreiz ir nācies izciest pazemojumus? Lielākā daļa cilvēku to ir piedzīvojuši kādā savas dzīves posmā. Tas varbūt ir noticis skolā, darbavietā vai arī, lai cik tas būtu bēdīgi, ģimenē, kur neiecietība un varmācība kļūst aizvien biežākas. Kādā britu avotā ir norādīts, ka apmēram 53 procentiem pieaugušo regulāri izsaka apvainojumus dzīvesbiedrs vai partneris, ar ko viņi dzīvo kopā. Pazemotāja un upura lomā ir kā vīrieši, tā sievietes, un viņi pieder pie visdažādākajām sociālajām grupām. *

Pazemošanu, kas izpaužas nevis kā viens vai divi atsevišķi incidenti, bet gan kā pastāvīga cilvēka aizskaršana ilgākā laika posmā, pētnieki sauc par mobingu jeb bulingu, un šajos rakstos ir runāts tieši par šāda veida pazemošanu. Psihologs Dāns Olveuss, kas ir viens no mobinga sistemātiskas izpētes pionieriem, norāda, ka šādai uzvedībai raksturīga apzināta agresivitāte, kas parasti ir vērsta pret kādu vājāku personu.

Lai gan nav vienas vienīgas definīcijas, kas aptvertu visus mobinga aspektus, kādā avotā tas bija definēts šādi — ”apzināta, tīša vēlēšanās nodarīt otram pāri, radīt viņam stresu”. Stresu rada ne tikai reāli pāridarījumi, bet arī bailes no tā, kas varētu notikt. Upura iebiedēšanai tiek izmantoti tādi paņēmieni kā ņirgāšanās, nepārtraukta kritizēšana, apvainošana, tenku izplatīšana un nesaprātīgi augstu prasību izvirzīšana. (Skat. izcelto informāciju 4. lappusē.)

Kristena, kuras vārdi bija citēti raksta sākumā, gandrīz visus skolas gadus cieta pazemojumus. Pamatskolā pāridarītāji viņai matos lipināja košļājamo gumiju, ņirgājās par viņas ārieni un draudēja piekaut. Vidusskolā viss kļuva vēl ļaunāk, un viņai pat telefoniski tika piedraudēts ar nāvi. Kristena, kurai tagad ir 18 gadi, ar rūgtumu saka: ”Skola it kā ir vieta, kur būtu jāmācās, nevis jātiek vajātam un jādzird draudi.”

Kāds psihiskās veselības speciālists atzīst: ”Diemžēl šāda izturēšanās ir cilvēku savstarpējo attiecību raksturīga iezīme. Daži cilvēki jūtas labāk, ja kādu pazemo.” Pazemošanai pieņemoties spēkā, tā var beigties traģiski. Piemēram, kāds sabiedriskā transporta darbinieks, kam bija runas defekts, tika izsmiets un pazemots tik lielā mērā, ka viņš beigu beigās nošāva četrus darbabiedrus un pēc tam izdarīja pašnāvību.

 Globāla problēma

Pazemošana un ņirgāšanās ir izplatīta skolas vecuma bērnu vidū visā pasaulē. Kādā pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnālā Pediatrics in Review, tika konstatēts, ka Norvēģijā 14 procenti skolēnu vai nu paši pazemo citus, vai arī tiek pazemoti. Japānā 15 procenti pamatskolas skolēnu atzīst, ka viņiem dara pāri, savukārt Austrālijā un Spānijā šī problēma skar 17 procentus skolēnu. Pēc kāda speciālista aplēsēm, Lielbritānijā 1,3 miljoni bērnu kaut kādā veidā ir saistīti ar pazemošanu.

Profesors Amoss Rolīders no Ēmekas Jezreēlas koledžas aptaujāja 2972 skolēnus 21 skolā. Kā bija rakstīts The Jerusalem Post, ”65 procenti skolēnu sūdzējās par to, ka skolasbiedri viņiem uzbāžas, viņus sit, spārda vai grūsta”.

Pēdējā laikā populāri ir kļuvis iebiedēšanai izmantot elektroniskos līdzekļus — jaunieši ar mobilo telefonu un datoru palīdzību sūta citiem draudu vēstules. Tāpat viņi mēdz izveidot naidpilnas Web lappuses par savu upuri un ievietot tajās personisku informāciju. Kā atzīst Dr. Vendija Kreiga no Kvīnsas universitātes (Kanāda), šāds pazemošanas veids ”bērnam ir ārkārtīgi traumējošs”.

Darbavieta

Pazemošana ir viens no biežākajiem cēloņiem, kāpēc cilvēki sūdzas par varmācību darbavietā. Saskaņā ar statistiku, dažās valstīs agresija darbavietā ir daudz izplatītāka nekā rasu diskriminācija un seksuāla uzmākšanās. Katru gadu ASV apmēram piektā daļa strādājošo kļūst par tiranizēšanas upuriem.

2000. gadā Lielbritānijā Mančestras universitātes Zinātnes un tehnoloģijas institūta izdotajā ziņojumā ir teikts, ka no 5300 strādājošajiem, kas nodarbināti 70 organizācijās, 47 procenti atzinuši, ka pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši liecinieki pazemošanas gadījumiem darbavietā. 1996. gadā, balstoties uz 15 Eiropas Savienības dalībvalstīs izdarītajām 15 800 intervijām, tika veikts pētījums, kurā konstatēja, ka 8 procenti jeb 12 miljoni strādājošo ir tikuši iebiedēti un pazemoti.

Vienalga, vai pazemošana notiek skolas pagalmā vai darbavietā, tai ir kāda kopīga iezīme — vara vai spēks tiek izmantots, lai sāpinātu un pazemotu. Kāpēc cilvēki pazemo cits citu? Kādas tam ir sekas? Un ko varētu darīt, lai pārtrauktu pazemošanu?

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 4. lpp.]

Pazemošanas veidi

▪ Fiziska pazemošana. Šis pazemošanas veids ir visvieglāk pamanāms. Pāridarītāji izgāž savas dusmas, sitot, grūstot un spārdot izvēlēto upuri vai bojājot viņa mantas.

▪ Vārdiska pazemošana. Pāridarītāji aizvaino un pazemo savu upuri, to apsaukājot, izsakot aizskarošas piezīmes un nepārtraukti, nežēlīgi izsmejot.

▪ Netieša pazemošana. Pazemotāji izplata zemiskas tenkas par savu upuri. Šādu taktiku visbiežāk izmanto meitenes un sievietes.

▪ Pazemošana kā atbildes reakcija. Pazemošanas upuri paši tiranizē citus. Protams, fakts, ka viņi paši cietuši no pazemošanas, neattaisno viņu rīcību, tas tikai palīdz saprast, kāpēc viņi tā rīkojas.

[Norāde par autortiesībām]

Avots: Take Action Against Bullying, by Gesele Lajoie, Alyson McLellan, and Cindi Seddon