Eksotiskā skaistule orhideja

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KOSTARIKĀ

”Pārliekušās pār vienkāršu, flīzēm klātu mūri, tās dižojās ar savu glezno skaistumu. Spēlēdamas gaismas un ēnu spēles un koķetēdamas ar liego vēju, tās izskatījās tik lepnas kā vēl nekad.”

ŠĀDIEM vārdiem kādā laikrakstā sākās raksts, kurā bija stāstīts par gadskārtējo orhideju izstādi Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē. Jau vārds ”orhidejas” vien daudzu iztēlē uzbur savdabīgu un krāšņu ziedu ainas. Kāds izstādes apmeklētājs esot izsaucies: ”Vai, skatoties uz šo ziedu skaistumu un izsmalcinātību, ir iespējams noliegt, ka tas ir Dieva darbs?” Nav šaubu, orhidejas nes godu Dievam Jehovam, kura neredzamās īpašības atklājas viņa radītajā. (Romiešiem 1:20.)

Jau gadu tūkstošiem cilvēki ir novērtējuši orhideju skaistumu. Fakti liecina, ka ķīnieši tās ir audzējuši jau vairāk nekā pirms 4000 gadiem. Pasaules otrā malā Montesuma, kurš valdīja tagadējā Meksikas teritorijā no 1502. līdz 1520. gadam, arī esot audzējis vairākas orhideju šķirnes. Tomēr plašu popularitāti šie ziedi ieguva tikai 19. gadsimtā.

1818. gadā anglis Viljams Katlejs saņēma no Brazīlijas tropisko augu kravu un iepakojuma materiālā pamanīja augu daļas, kas atgādināja saknes. V. Katlejs tās iestādīja, un pēc kāda laika no šīm saknēm izauga augs, kas uzziedēja rozīgi violetiem ziediem. Šīs ģints orhidejas tagad ir pazīstamas ar nosaukumu katlejas.

19. gadsimtā retu orhideju kolekcionēšana kļuva par bagāto ļaužu modes lietu. Šie ziedi maksāja dārgi, bet par jaunām sugām tika prasīta vesela bagātība. 19. un 20. gadsimta mijā orhideju bums norima, bet jau pēc dažiem gadu desmitiem, kad bija izstrādātas samērā lētas orhideju pavairošanas metodes, interese par šiem ziediem atkal atjaunojās. Tagad gandrīz ikviens var sevi iepriecināt ar šiem eksotiskajiem ziediem.

 Apbrīnojamā daudzveidība

Tā kā orhideju dzimtā ietilpst ap 20 tūkstoši sugu, tā, iespējams, ir visplašākā ziedošo augu dzimta pasaulē. * Orhidejas ir sastopamas gandrīz visur — sākot no ziemeļu polārā loka līdz pat pustuksnešu reģioniem. Starp orhidejām ir tādas, kas aug koku galotnēs Andu kalnos 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tādas kā, piemēram, kāda orhideju suga Austrālijā, kuras mūžs galvenokārt aizrit zem zemes.

Orhidejas pēc lieluma, krāsas un aromāta mēdz būt ļoti dažādas. Papua-Jaungvinejā kādas sugas orhideja ir vairākus metrus gara un sver aptuveni divas tonnas, savukārt kādai citai, kuras ziedi ir kniepadatas galviņas lielumā, pilnīgi pietiktu vietas uzpirkstenī. Dažas orhideju sugas aug uz zemes, bet lielākā daļa ir epifīti, tāpēc tās aug uz kokiem vai citiem augiem. Ir orhidejas, kas izplata maigu kokosriekstu vai aveņu smaržu, un ir tādas, kas ož pēc pūstošas gaļas.

Kāds varētu vaicāt: ”Vai tas var būt, ka visi šie dažādie augi pieder pie vienas dzimtas?” Kaut arī orhideju dzimtas ietvaros pastāv neiedomājama dažādība, visiem šīs dzimtas pārstāvjiem ir divas iezīmes, kas tos atšķir no citiem ziedošajiem augiem. Pirmkārt, orhidejām ir specifisks ziedlapu izkārtojums, un, otrkārt, tām ir kolonna — zieda daļa, kas unikālā veidā apvieno sevī vīrišķās un sievišķās reproduktīvās daļas.

 Orhidejas, kuru dzimtene ir Kostarika

Lai gan Kostarika ir maza, tā ir viena no valstīm, kas var lepoties ar sevišķi lielu orhideju bagātību. Kostarikā ir sastopamas aptuveni 1400 orhideju sugas, un noteikti vēl daudz ir tādu, kas līdz šim nav atklātas. Tā kā Kostariku no austrumu puses ieskauj Karību jūra, bet no rietumiem — Klusais okeāns, tajā valda maigs klimats un mitruma daudzums dažādās valsts vietās ir atšķirīgs, līdz ar to pastāv labvēlīgi apstākļi dažādu orhideju sugu augšanai. Turklāt Kostarikas teritorijā aug tā dēvētie mākoņu meži, kas ir dabiskā vide lielākajai daļai orhideju sugu. Kādā mākoņu mežā tika atrasts koks, uz kura auga 47 orhideju sugas!

Jau ilgu laiku tiek veikti pasākumi, lai glābtu apdraudētās orhideju sugas. Par laimi, daudzas orhideju sugas Kostarikas mežos joprojām ir sastopamas lielā vairumā. Mūsdienās visdažādākie cilvēki aizraujas ar šo ziedu audzēšanu mājās. Orhidejas kopt nav pārāk sarežģīti, bet ir kāda problēma — orhideju audzēšana var kļūt par atkarību. Kāda orhideju audzētāja par to izteicās šādi: ”Apmierināties ar vienas orhidejas audzēšanu ir tas pats, kas mēģināt apstāties, kad ir apēsts tikai viens zemesrieksts.”

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Gadskārtējā orhideju izstāde Kostarikā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību orhideju dabiskās vides saglabāšanai, 1971. gadā Kostarikas Orhideju biedrība organizēja savu pirmo orhideju izstādi. Toreiz tajā tika izstādītas tikai 147 orhidejas, kuras izvietoja uz dažiem galdiem, bet vienā no pēdējo gadu izstādēm eksponātu skaits jau pārsniedza 1600. Gadu no gada orhideju izstādes apmeklētājus pārsteidz šo ziedu iespaidīgā krāsu un formu dažādība.

[Norāde par autortiesībām]

Jardín Botánico Lankester

[Papildmateriāls/Attēli 24. lpp.]

Lankestera botāniskais dārzs

Šis britu naturālista Čārlza Lankestera Velsa 1917. gadā izveidotais paradīzes stūrītis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem botāniskajiem dārziem Amerikā. Tā mežos un dārzos, kas kopā aptver 10,7 hektāru lielu platību, var apskatīt 800 vietējo un citu zemju orhideju sugas. Lankestera botāniskais dārzs veic arī nacionālā glābšanas centra funkcijas. Dažkārt notiek mēģinājumi nelegāli pārdot savvaļas orhidejas, jo īpaši reti sastopamās orhideju sugas. Kad varas pārstāvji šīs orhidejas konfiscē, tās tiek nogādātas Lankestera botāniskajā dārzā, kur tās mēģina glābt.

[Norāde par autortiesībām]

Fotogrāfijas augšā: Jardín Botánico Lankester de la Universidad de Costa Rica

[Papildmateriāls/Attēli 25. lpp.]

Orhideju audzēšana mājās

▪ Lielāko daļu orhideju var audzēt podiņos vai grozos, kas pildīti ar sīkiem oļiem un koku mizām.

▪ Visbiežāk orhidejām augsne nav vajadzīga, taču tām ir nepieciešama regulāra mēslošana — jo īpaši ziedēšanas periodā.

▪ Prasība pēc gaismas dažādām orhideju šķirnēm ir atšķirīga. Piemēram, vandām piemērota vieta ir pie loga, kas vērsts uz dienvidiem, savukārt katlejas un falenopši dod priekšroku gaišai vietai uz rietumu palodzes vai pusēnainai vietai pie loga, kas vērsts uz dienvidiem.

▪ Laistot orhidejas, ūdens ir jālej tikmēr, kamēr tas sāk sūkties caur atveri podiņa apakšā. Pirms nākamās laistīšanas reizes substrātam ļauj apžūt.

▪ Orhidejas mīl mitru gaisu. Ja orhidejas aug telpā, kur gaiss ir sauss, ieberiet lēzenā traukā oļus, uzlejiet tik daudz ūdens, lai oļi būtu gandrīz nosegti, un novietojiet uz tiem podiņus ar orhidejām.

[Attēli]

Falenopsis

Vanda

Katleja

[Norāde par autortiesībām]

Jardinería Juan Bourguignon

[Attēls 25. lpp.]

Tīģerorhideja var izaugt vairāk nekā sešus metrus gara un svērt aptuveni divas tonnas

[Norāde par autortiesībām]

Noemi Figueroa/Brooklyn Botanical Garden

[Attēls 25. lpp.]

Pasaulē mazāko orhideju ziedi ir tikai milimetru lieli