Kas notiek pasaulē

Optimisms pagarina mūžu

Kādā nesen veiktā pētījumā tika konstatēts, ka veci cilvēki ar pozitīvu dzīves uztveri ”vidēji nodzīvo 7,5 gadus ilgāk nekā tie, kas uz dzīvi un vecumdienām raugās ar pesimismu”, stāstīts kādā ziņojumā, ko publicējis izdevums Journal of Personality and Social Psychology. 23 gadus novērojot 660 cilvēkus vecumā no 50 gadiem, zinātnieki noskaidroja, ka pastāv saistība starp veco ļaužu dzīves uztveri un mūža ilgumu. Ziņojumā bija norādīts, ka optimisms dzīves ilgumu ietekmēja pat vairāk nekā tādi faktori kā zems holesterīna līmenis un ideāls asinsspiediens. Sabiedrībai kopumā būtu jācenšas pārvarēt negatīvos stereotipus par vecumdienām, ko cilvēki bieži vien neapzināti pārņem paši sev par nelaimi, un būtu jāiesaista vecie ļaudis dažādās aktivitātēs, secina zinātnieki.

 Nāvējošie iepirkumu maisiņi

Tiek lēsts, ka katru gadu pasaulē vairāk nekā 100 tūkstoši zīdītāju, putnu un zivju noslāpst izmesto plastmasas maisiņu dēļ vai arī apēd tos un iet bojā. Austrālijā vien pircēji ik gadu izmanto 6,9 miljardus plastmasas maisiņu, tātad viens pircējs izmanto vidēji 360 maisiņus. No tiem aptuveni 25 miljoni maisiņu galu galā piegružo apkārtējo vidi. Kā ziņots Sidnejas laikrakstā Sunday Telegraph, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, 2002. gada nogalē Austrālijas lielveikalos ierastos plastmasas iepirkuma maisiņus sāks pakāpeniski aizstāt ar tādiem, kas sadalās bioloģiskā ceļā. Jaunie maisiņi, kas izskatās gandrīz tādi paši kā plastmasas, ir izgatavoti no tapiokas cietes un pēc izmešanas sadalās triju mēnešu laikā. ”Tie ir pirmie šāda veida maisiņi, kas ir nopērkami Austrālijā un kas maksā gandrīz tikpat, cik plastmasas,” teica vides aizsardzības organizācijas Planet Ark priekšsēdētājs Pols Šenstons. Kā nesen noskaidrojās kādā aptaujā, 81 procents pircēju pilnībā atbalsta domu, ka ierastie iepirkuma maisiņi ir jāaizstāj ar tiem, kas sadalās bioloģiskā ceļā.

Aspirīns un asinsvadu šuntēšana

Laikrakstā The New York Times bija ziņots par kādu pētījumu, kas parādīja, ka ”pacientiem, kuriem dod aspirīnu pirmajās 48 stundās pēc sirds asinsvadu šuntēšanas, samazinās risks zaudēt dzīvību. Pastāv arī mazāka varbūtība, ka šiem pacientiem attīstīsies nopietnas komplikācijas, kas varētu ietekmēt sirdi, galvas smadzenes, nieres un gremošanas traktu.” Salīdzinot ar slimniekiem, kas nesaņēma aspirīnu, mirstība šo pacientu vidū samazinājās par 67 procentiem un varbūtība pieredzēt insultu vai infarktu bija divreiz mazāka. Gadījumi, kad slimniekiem pēc operācijas attīstījās nieru mazspēja, saruka par 74 procentiem, un nopietni zarnu trakta komplikāciju gadījumi samazinājās par 62 procentiem. Pētījuma laikā tika novēroti 5065 pacienti, kas ārstējās 70 slimnīcās 17 valstīs. Iepriekš ķirurgi vairījās dot slimniekiem aspirīnu pirms operācijas vai tūlīt pēc tās, baidīdamies, ka zāles varētu veicināt asiņošanu. Tomēr pētījumu gaitā noskaidrojās, ka asiņošanas gadījumi bija retāki tiem pacientiem, kas saņēma aspirīnu nelielās devās drīz pēc operācijas. Tiek lēsts, ka, ņemot vērā pētījumu rezultātus un plašāk izmantojot aspirīnu, mediķi varētu ik gadu izglābt dzīvību 27 tūkstošiem cilvēku.

Miegs un kustību iemaņas

Lai saglabātu apgūtās kustību iemaņas, ir labi jāizguļas, apgalvo zinātnieki. Jau ilgu laiku ir zināms, ka miegs būtiski ietekmē cilvēka atmiņu, taču jautājums par to, kā miegs ietekmē motoriskās jeb kustību iemaņas, ko kontrolē citas smadzeņu daļas, līdz šim palika bez atbildes. Nesen veiktie pētījumi Vācijā un ASV ir palīdzējuši noskaidrot kādu interesantu faktu. Kā ziņots žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences, izgulēšanās neapšaubāmi sekmē iemācīto kustību stereotipu saglabāšanos, turklāt ir būtiski, lai cilvēks aizietu gulēt ”noteiktā laika periodā”. Piemēram, cilvēki, kas mācījās kādu kustību vakarā, nākamajā rītā pēc pamošanās spēja to izpildīt labāk nekā tie, kas apguva kustības iemaņas no rīta un tika pārbaudīti 12 stundas vēlāk, pirms gulētiešanas.

”Vairs nevēlas piederēt pie katoļu baznīcas”

Itālijas iedzīvotāji, kas ir kristīti katoļu baznīcā, taču vairs nevēlas pie tās piederēt, tagad var apmierināt savu vēlēšanos un izstāties no baznīcas, stāstīts laikrakstā Il Sole-24 Ore. Iepriekš lūgumi svītrot cilvēku vārdus no baznīcu sarakstiem tika noraidīti, aizbildinoties, ka tā ”varētu tikt zaudēta daļa no baznīcas vēstures”. Daudzi cilvēki sūdzējās par šiem atteikumiem valsts iestādēs, un Itālijas Personas datu aizsardzības birojs, kas izskatīja šīs pretenzijas, nolēma, ka ieraksti draudžu reģistrā būtu jāpapildina ar atzīmi: ”Vairs nevēlas piederēt pie katoļu baznīcas.” Ir zināmi vismaz trīs gadījumi, kad biroja pārstāvji ir pieprasījuši draudžu mācītājiem apmierināt bijušo draudzes locekļu lūgumus.

Dalītas ģimenes, atsevišķas dzīvesvietas

Kādā starptautiskā pētījumā, ko vadīja Dr. Džangvo Ljū no Mičiganas universitātes (ASV), atklājās, ka pat tajās valstīs, kur iedzīvotāju skaits sarūk, mājsaimniecību skaits turpina palielināties. Ģimenes arvien biežāk izjūk, un bērni, uzsākot patstāvīgu dzīvi, vēlas dzīvot atsevišķi no vecākiem. Galarezultātā vēršas plašumā dzīvojamo platību būvniecība, kas savukārt sekmē urbanizāciju un dabiskās vides noplicināšanu. ”Materiālu daudzums un zemes platība, kas ir nepieciešami, lai uzbūvētu māju ar trim guļamistabām, kā arī kurināmā daudzums, kas tiek patērēts tās apsildīšanai, ir pilnīgi vienāds neatkarīgi no tā, vai mājā dzīvo četri vai divi cilvēki,” teikts žurnālā New Scientist. Ja mājsaimniecību skaits turpinās pieaugt tikpat strauji, 2015. gadā pasaulē būs par 233 miljoniem mājsaimniecību vairāk nekā pašlaik, prognozē zinātnieki.

Māmiņas — pusaudzes

Gadījumu skaits, kad meitenēm vecumā no 10 līdz 19 gadiem iestājas nevēlama grūtniecība, pēdējos trīsdesmit gados Meksikā ir palielinājies par 50 procentiem, norādīts Mehiko žurnālā Cambio. Pusaudžu grūtniecības problēma ir saasinājusies, lai gan ir izveidotas ģimenes plānošanas programmas un skolās notiek seksuālās izglītošanas stundas. Veselības aizsardzības iestāžu pētījumi atklāj, ka ”jaunietēm, kas smēķē, lieto alkoholu vai narkotiskās vielas, varbūtība, ka viņas agri uzsāks dzimumdzīvi, ir četras reizes lielāka nekā tām, kas to nedara”. 30 procentos gadījumu jaunajām māmiņām gada laikā atkārtoti iestājas nevēlama grūtniecība, un 50 procentos gadījumu otrais bērns piedzimst divu gadu laikā pēc pirmā bērna piedzimšanas. Pusaudžu grūtniecība ir saistīta ar daudzām problēmām, piemēram, 60 procentos gadījumu jaunā māmiņa ir spiesta audzināt bērnu viena, bez bērna tēva palīdzības un atbalsta.

Skābe uzbrūk grāmatām

Nacionālajā bibliotēkā Parīzē gandrīz 65 procenti dokumentu un grāmatu, kas izdotas laikposmā no 1875. līdz 1960. gadam, ir pakļautas nopietnām briesmām, teikts laikrakstā Le Monde. Pagātnes rakstiskās liecības lēnām saēd sērskābe, jo papīrs, kas izmantots to iespiešanai, skābes klātbūtnes dēļ kļūst trausls un palēnām sairst. Nacionālās bibliotēkas darbinieki ik gadu neitralizē skābi aptuveni 20 tūkstošiem sējumu, un viena sējuma apstrāde izmaksā no 7 līdz 8 eiro. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem grāmatu iespiešanai tiek izmantots ķīmiski neitrāls papīrs.

Kristīti, taču neaktīvi

”Spānijā joprojām lielākā daļa iedzīvotāju ir kristīti [katoļi], tomēr aktīvo katoļu skaits ar katru gadu sarūk,” rakstīts Spānijas laikrakstā El Pais. Ģenerāļa Franko diktatūras laikā ”katolicisms tika atzīts par oficiālo valsts reliģiju, citas ticības tika aizliegtas un to piekritēji — vajāti”. ”Lauku apvidos svētdienas mises apmeklējums tika uzskatīts par obligātu un tiem, kas uzdrošinājās neievērot šo baznīcas likumu, draudēja naudas sods vai citas nepatikšanas,” stāstīts laikrakstā. Mūsdienās situācija ir kardināli mainījusies. Aptaujā, ko rīkoja Spānijas Sociālo pētījumu centrs (SPC), atklājās, ka tikai 18,5 procenti spāņu regulāri apmeklē misi. ”Katoļu baznīca Spānijā joprojām pastāv par spīti tās apkaunojošai rīcībai [pilsoņu] karā un Franko diktatūras laikā, tomēr SPC aptauja liecina, ka tās pakāpenisko lejupslīdi tikpat kā nav iespējams apturēt,” atzīmē El Pais.