Kas notiek pasaulē

Dzīvnieki alkohola reibumā

Kā liecina no dažādām pasaules malām saņemtās ziņas, cilvēki nav vienīgie, kas mēdz nonākt alkohola reibumā. Nesen kādā Indijas ciemā ziloņu bars atrada alu, izdzēra to un pēc tam sāka ārdīties un postīt mājas. Bosnijā kādam lācim iegaršojās alus, pie kura tas bija ticis, izpilinot pēdējās lāses no nomestajām alus kārbām, un dzīvnieks sāka uzmākties cilvēkiem, lai dabūtu vairāk šī reibinošā dzēriena. Noguruši no lāča huligāniskās uzvedības, ciemata iedzīvotāji nolēma tam iedot bezalkoholisko alu. Viltība izdevās. Lācis joprojām dzēra alu ar lielu patiku, bet nebija vairs agresīvs. Amerikā, Kalifornijas ziemeļos, putni, kas bija saēdušies ceļmalas krūmu ierūgušās ogas, sāka uzbrukt automašīnām. Lai novērstu šos uzbrukumus, krūmus nācās nocirst. No ierūguša nektāra bites skrien iekšā kokos vai vienkārši krīt zemē un nespēj atrast atpakaļceļu uz stropu. Tām, kurām izdodas nokļūt līdz stropam, rodas jaunas problēmas — stropa sardze ir apņēmības pilna ”iereibušās” nelaist iekšā, lai tās neapreibinātu visu saimi.

 Zivju lietus

Simtiem mazu zivtiņu, kas nākušas, visticamāk, no Dojranas vai Koronija ezera, pēkšņi parādījās Koronas ciemā, ziņoja grieķu laikraksts Eleftherotypia. ”Ciemā visās malās tika atrastas zivis, kas bija nokritušas no debesīm.” Kā minēja Saloniku meteoroloģiskā dienesta direktors Hristoss Balafutis, šādi gadījumi nav retums. Zema spiediena apgabalos mēdz izveidoties virpuļi, kas uzsūc no ezeru virsējiem slāņiem ūdeni kopā ar zivīm un vardēm. ”Virpulis šos dzīvniekus var pacelt ļoti augstu un aiznest ļoti tālu,” teikts laikrakstā. Vēlāk, kad virpuļa spēks samazinās, tie nokrīt zemē.

Par ko pusaudži īsti raizējas

Kā var lasīt Londonas laikrakstā The Times, ”vecākus tik ļoti nodarbina raizes par to, vai viņu pusaugu bērni nesāks lietot narkotikas, ka viņi nepamana nopietnas emocionālas un psiholoģiskas problēmas, ar kurām saskaras viņu bērni”. Aptaujājot vairāk nekā 500 vecāku un vairāk nekā 500 pusaudžu, tika konstatēts, ka 42 procenti vecāku par lielāko problēmu, kas apdraud viņu bērnus, uzskata narkotiku lietošanu. Taču no pašiem pusaudžiem tādās domās bija tikai 19 procenti. 31 procentam pusaudžu lielākas raizes sagādā attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem, bet 13 procentiem — pazemojumi skolā. Aptauja tika veikta organizācijas Get Connected uzdevumā, un šīs organizācijas palīdzības telefona līnijas vadītājs Džastins Ērvins izteica nopietnas bažas par vecāku tendenci nepievērst uzmanību pusaudžu psiholoģiskajām un emocionālajām problēmām un vecākus mudināja: ”Neveidojiet pieņēmumus, esiet reālistiski!”

Neizgulēšanās sliktās sekas

”Deviņi procenti poļu nakts miegam atvēl mazāk nekā piecas stundas,” ziņo Varšavas nedēļas laikraksts Wprost. ”Trešā daļa amerikāņu un britu guļ ne vairāk par sešarpus stundām.” Kā norāda Mihals Skalskis, kas strādā kādā Polijas miega traucējumu klīnikā, ”cilvēks, kurš maz guļ, izjūt pastāvīgu stresu”. Japānā tika izdarīti pētījumi, kas atklāja, ka ”cilvēkiem, kas diennaktī guļ piecas stundas un mazāk, ir par 50 procentiem lielāks infarkta risks nekā cilvēkiem, kas guļ astoņas stundas”, rakstīts Wprost. Turklāt ASV veiktie pētījumi liecina, ka nepietiekams miegs, iespējams, veicina diabētu un citas veselības problēmas. Neizgulēšanās ne tikai ”izraisa izmaiņas glikozes metabolismā”, bet arī ”palielina aptaukošanās risku”, teikts laikrakstā. ”Kad cilvēks ir noguris, viņa organisms cenšas spēku izsīkumu kompensēt,” paskaidrots žurnālā American Fitness. ”Cilvēki, kas neguļ pietiekami ilgi, nereti mēģina saglabāt možumu, vairāk ēdot un dzerot. Tāpēc, ja jūs esat atbrīvojies no dažiem kilogramiem un nevēlaties tos atgūt, guliet mazliet ilgāk.”

Darba diena birojā

Žurnāls London Magazine veica aptauju, kurā 511 cilvēki tika aicināti pastāstīt, kā viņi ir aizvadījuši parastu darba dienu. Apmēram puse aptaujāto darba laikā bija lietojuši alkoholu, 48 procenti bija kaut ko nozaguši, un gandrīz trešā daļa bija lietojusi narkotikas, ziņo Londonas laikraksts The Daily Telegraph. Turklāt 42 procenti bija ”iztēlojušies, ka nogalina savu priekšnieku”, gandrīz trešā daļa ”bija skatījusies internetā pornogrāfiju”, ”62 procentiem kāds no kolēģiem bija izteicis netikumīgu priekšlikumu, un gandrīz piektā daļa aptaujāto darba vietā bija stājušies dzimumattiecībās”. No šiem biroju darbiniekiem 36 procenti bija melojuši savā curriculum vitae, 13 procenti atzina, ka būtu ar mieru pārgulēt ar savu priekšnieku, lai dabūtu paaugstinājumu amatā, un 45 procenti būtu gatavi aiz muguras kaitēt savam kolēģim, ja tādā veidā viņi varētu izvirzīties. Pēc psihoterapeita Filipa Hodsona vārdiem, viens no galvenajiem iemesliem šādai darbinieku rīcībai ir nepatika pret tiem, kam ir augstāks stāvoklis. Viņš sacīja: ”Lai nokļūtu karjeras kāpņu augšgalā un tur noturētos, cilvēki ir gatavi uz visu. Viņu amats un stāvoklis viņiem ir ārkārtīgi svarīgs.”

Pēkšņas nāves gadījumi sportā

Kad dažādās Japānas vietās vienas dienas laikā pēc garajām distancēm ar infarktu nomira trīs 50 līdz 60 gadu veci vīrieši, sporta ārsti nāca klajā ar brīdinājumiem. Ārsts un Kobes Sporta akadēmijas rektors Dr. Masatosi Kaku laikrakstā Asahi Shimbun raksta: ”Aptuveni 80 procenti pēkšņas nāves gadījumu ir saistīti ar sirds slimībām. [..] ..vairāk nekā 90 procenti pēkšņā nāvē mirušo ir cilvēki, kurus mediķi pirms tam atzinuši par veseliem.” Tāpēc viņš dod padomu elektrokardiogrāfiju veikt tad, kad cilvēks ir pakļauts fiziskai slodzei, nevis tikai miera stāvoklī. Dr. Kaku arī iesaka izvairīties no pārpūles un atturēties no fiziskas slodzes, ja cilvēks jūt kaut vai nelielu drudzi, nelabumu vai reiboni. ”Izstāties no spēles vai nepabeigt distanci nav nekāds negods,” saka Dr. Kaku. ”Izturēt līdz galam sportistiem šķiet augstākajā mērā svarīgi, taču ir situācijas, kad jāizsver, vai tas ir tā vērts.”

Cik svarīgas ir sarunas ģimenes lokā

Kā var lasīt Londonas The Times, ”cilvēki ģimenes lokā vairs īsti nesarunājas, bet tikai apmainās ar strupām frāzēm, tāpēc bērni neapgūst prasmi normāli izteikties”. Alans Velss, kas vada valsts dienestu, kurš rūpējas par izglītības normu ievērošanu Lielbritānijā, bērnu neprasmi sarunāties saista ar ilgajām stundām, ko bērni pavada pie televizora un datora, un kopīgu ģimenes maltīšu trūkumu. Viņaprāt, vaina ir arī tajā, ka pieaug tādu ģimeņu skaits, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem un nav arī vecvecāku, turklāt tikai nedaudzi no vecākiem lasa saviem bērniem priekšā. Pēc A. Velsa domām, tieši šo faktoru dēļ bērniem, kas tagad četru piecu gadu vecumā uzsāk skolas gaitas, ”ir sliktāka izruna un lielākas grūtības brīvi izteikties”, nekā tas bija bērniem agrāk. A. Velss iesaka izveidot programmas, kas vecākiem mācītu sarunāties ar saviem bērniem.

Priekšroka tiek dota līdzsvarotākai dzīvei

Pētījumā, ko bija organizējis Austrālijas institūts, neatkarīga pētniecības organizācija, noskaidrojās, ka ”pēdējo desmit gadu laikā 23 procenti austrāliešu vecumā no 30 līdz 59 gadiem ir atteikušies no lielākiem ienākumiem, jo ir gribējuši dzīvot līdzsvarotāku dzīvi”, teikts The Sydney Morning Herald. Šādu izvēli ir izdarījuši daudzi, kas cer izjust lielāku apmierinātību ar dzīvi un vēlas vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem. Šie cilvēki ”atrod vieglāku un sliktāk apmaksātu darbu, pāriet uz īsāku darbalaiku vai arī pavisam aiziet no darba”, informē Herald. Austrālijas institūta izpilddirektors Dr. Klaivs Hamiltons sacīja: ”Šie cilvēki dod priekšroku dzīvei, nevis ienākumiem. Viņi sevi nekādā ziņā neuzskata par neveiksminiekiem. Viņi ir vienkārši cilvēki, kas noraida patērētājniecisku domāšanu un ar nodomu pelna mazāk, tiekdamies pēc līdzsvarotākas dzīves.”