Jauniešu jautājumi

Vai arī man tetovēties?

”Daži tetovējumi ir ļoti skaisti, īsti mākslas darbi.” (Džeilīna *.)

”Divus gadus es sapņoju par to, kad beidzot varēšu tetovēties.” (Mišela.)

TETOVĒJUMUS tagad var redzēt visai bieži. Ar saviem tetovējumiem dižojas rokzvaigznes, slaveni sportisti, modeļu demonstrētāji un kinozvaigznes. Daudzi jaunieši atdarina šīs slavenības, lepni izrādīdamies ar saviem tetovējumiem uz pleciem, rokām, vēdera un potītēm. Kāds puisis, vārdā Endrū, apgalvo: ”Tetovējumi ir stilīgi. Tā ir katra personiskā darīšana, vai viņš tetovējas vai ne.”

Kā var lasīt World Book Encyclopedia, ”tetovēšanas laikā uz ādas tiek veidoti paliekoši zīmējumi. Tas tiek panākts, durstot ādu ar dabiskā krāsvielā iemērktu asu dzelksni, kaula šķēpeli vai adatu.”

Kaut gan ir grūti iegūt precīzus datus, kādā avotā bija minēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tetovējumi ir 25 procentiem jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem. ”Tetovēšanās ir ļoti populāra,” atzīmēja Sendija. Kāpēc tetovējumi tā valdzina daudzus jauniešus?

Kāpēc tetovēšanās ir tik populāra?

Daži tetovēšanos uzskata par īpašu romantisku žestu. ”Mans brālis uz potītes bija uztetovējis savas draudzenes vārdu,” stāsta Mišela. Kas vainas, kāds varbūt teiks. Mišela turpina: ”Nu jau viņš ar šo meiteni vairs nesatiekas.” Kā bija sacīts žurnālā Teen, ”pēc ārstu aprēķiniem, vairāk nekā 30 procenti no cilvēkiem, kam tiek likvidēti tetovējumi, ir pusaudzes, kas vēlas atbrīvoties no ietetovētiem bijušo draugu vārdiem”.

Daudzi jaunieši tetovējumus uzskata par mākslas darbiem vai par neatkarības simboliem. ”Es pati esmu savas dzīves noteicēja,” paziņoja Džozija un tad piebilda, ka tetovēšanās ir vienīgais nopietnais lēmums, ko viņa savā dzīvē ir pieņēmusi pati. Daži jaunieši uz tetovēšanos raugās kā uz iespēju izmēģināt kaut ko jaunu — viņi vēlas sajust, ka var darīt ar savu ārieni, kas ienāk prātā. Turklāt tetovējumi mēdz būt arī protesta  vai alternatīva dzīvesveida simboli. Tāpēc dažkārt tetovējumos parādās piedauzīgi vārdi un zīmējumi vai izaicinoši saukļi.

Tomēr galvenokārt tetovējumi jauniešus pievelk tāpēc, ka tie ir modē. Bet vai tiešām tev būtu jātetovējas vienīgi tāpēc, ka citi to dara?

Tetovēšanās senās saknes

Tetovēšana nebūt nav nekas jauns. Tetovējumi ir konstatēti uz ēģiptiešu un lībiešu mūmijām, kas ir vairāk nekā divtūkstoš gadu vecas. Arī Dienvidamerikā ir atrastas mūmijas ar tetovējumiem. Daudzi no šiem ietetovētajiem attēliem ļoti tieši norādīja uz pagānu dievību pielūgsmi. Kā izteicās zinātnieks Stīvs Gilberts, ”senākajā tetovējumā, ko var uzskatīt vairāk nekā tikai par abstraktu zīmējumu, ir attēlots pagānu dievs Bess. Ēģiptiešu mitoloģijā Bess ir baudkārs uzdzīves dievs.”

Interesanti atzīmēt, ka Mozus bauslībā Dieva tautai bija aizliegts tetovēties. 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 28. pantā var lasīt: ”Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus; — Es esmu tas Kungs!” Pagānu dievu pielūdzēji, piemēram, ēģiptieši, tetovēja savu dievu vārdus vai simbolus uz krūtīm vai rokām. Paklausot Jehovas aizliegumam tetovēties, izraēliešiem bija iespēja atšķirties no citām tautām. (5. Mozus 14:1, 2.)

Kaut gan mūsdienās kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, tolaik izteiktais aizliegums tetovēties liek izturēties pret šo jautājumu ļoti nopietni. (Efeziešiem 2:15; Kolosiešiem 2:14, 15.) Ja tu esi kristietis, tu noteikti negribēsi, lai uz tava ķermeņa — kaut vai tikai uz neilgu laiku — tiktu veidoti tetovējumi, kas saistās ar pagānismu vai viltus dievu pielūgsmi. (2. Korintiešiem 6:15—18.)

Veselības riska faktori

Domājot par tetovēšanos, ir vērts arī apsvērt, kā tā var ietekmēt  veselību. Asociētais dermatoloģijas profesors Dr. Roberts Tomsiks norāda, ka tetovēšanās laikā ”faktiski tiek savainota āda un zem tās nokļūst krāsviela. Kaut arī adata neieduras ādā pārāk dziļi, katru reizi, kad āda tiek savainota, cilvēks pakļauj sevi vīrusinfekciju un bakteriālu infekciju riskam. Manuprāt, [tetovēšanās] ir diezgan riskanta. [..] Ja arī, pigmentam nonākot zem ādas, cilvēka organismā neiekļūst infekcija, vienmēr pastāv iespēja, ka attīstīsies dermatīts vai radīsies alerģiskas reakcijas, piemēram, āda apsarks, uztūks, pārklāsies ar krevelēm vai niezēs.”

Kaut gan tetovējumi nav paredzēti, lai tos pēc kāda laika noņemtu, pastāv dažādas tetovējumu likvidēšanas metodes: tiek veikta tetovējumu noņemšana ar lāzera palīdzību (tetovējumi tiek izdedzināti), tetovējumi tiek likvidēti ķirurģiskā ceļā (tie tiek izgriezti), tiek izmantota dermabrāzija (ādas virsējais slānis tiek noberzts ar metāla suku), tetovējumi tiek likvidēti ar sāls šķīduma palīdzību, kā arī tiek veikta skarifikācija (tetovējumi tiek izēdināti ar skābes šķīdumu, atstājot tetovējuma vietās rētas). Visas šīs procedūras ir dārgas, turklāt tās mēdz būt sāpīgas. ”Pati tetovēšanās nav tik sāpīga kā tetovējuma likvidēšana ar lāzeru,” bija teikts žurnālā Teen.

Ko domās citi?

Ja tu apsver iespēju tetovēties, tev būtu arī nopietni jāapdomā, kā apkārtējie varētu uztver to, ka tev ir tetovējumi, — tev jārēķinās ar negatīvu reakciju no daudzu cilvēku puses. (1. Korintiešiem 10:29—33.) Kāda sešpadsmitgadīga jauniete no Taivānas, vārdā Lī, mirkļa emociju uzplūdā bija izdomājusi tetovēties. Tagad viņai ir 21 gads un viņa strādā kādā birojā. ”Man nepatīk, kā darbabiedri skatās uz manu tetovējumu,” atzīst Lī. Pēc britu psihiatra Teodora Dalrimpla vārdiem, daudzu acīs tetovējumi ”ir ārējs apliecinājums, ka cilvēks.. pieder pie vardarbīgām, brutālām, antisociālām un kriminālām aprindām”.

Līdzīga doma bija izteikta žurnālā American Demographics: ”Nenoliedzami, lielākoties amerikāņi uzskata, ka ir riskanti atļauties ķermeņa rotājumus redzamās vietās. Astoņdesmit pieci procenti [jauniešu] piekrīt apgalvojumam, ka ”cilvēkam, kuram tetovējumi ir redzamās vietās, ..jābūt gatavam uz to, ka šāda veida pašizpausme, ļoti iespējams, radīs šķēršļus viņa karjerā un attiecībās ar citiem cilvēkiem”.”

Turklāt, ja tev būs tetovējums, vai citiem būs viegli uzskatīt tevi par kristieti? Vai tetovējums nebūs citiem ”par apgrēcību”? (2. Korintiešiem 6:3.) Tiesa, dažiem jauniešiem tetovējumi ir kādā neuzkrītošā vietā, ko parasti nosedz drēbes. Varbūt par šiem slepenajiem tetovējumiem neko nezina pat viņu vecāki. Tomēr neaizmirsti, ka atliek tikai rasties situācijai, kad negaidīti nākas doties pie ārsta vai vienkārši mazgāties skolas dušā, un tavs noslēpums var nākt gaismā. Labāk ir ”visās lietās.. godīgi dzīvot”, nekā nesaprātīgā kārtā sapīties melos. (Ebrejiem 13:18.)

Tāpat kā citi modes untumi, laika gaitā tetovējumi var zaudēt popularitāti. Vai tavā garderobē ir kaut kas tāds — vienalga, vai tās būtu džinsu bikses, kāds krekls, kleita vai kurpju pāris —, kas tev tik ļoti būtu pie sirds, ka tu būtu ar mieru nēsāt to visu turpmāko dzīvi? Protams, nē! Noteikts apģērba stils, fasons un krāsas šodien ir modē, bet rīt varbūt vairs ne. Atšķirībā no drēbēm tikt vaļā no tetovējumiem nebūt nav viegli. Turklāt tas, kas sešpadsmit gados liekas ļoti stilīgi, trīsdesmit gadu vecumā var nemaz vairs nepiesaistīt.

Daudzi beigu beigās ir nožēlojuši, ka ir izdarījuši ar savu ārējo izskatu kaut ko tādu, ko pēc tam vairs nav viegli mainīt. ”Man ir tetovējums jau kopš tiem laikiem, kad es vēl neko nezināju par Jehovu,” stāsta Eimija. ”Es cenšos to noslēpt zem drēbēm. Bet, kad kādam no draudzes locekļiem gadās ieraudzīt manu tetovējumu, es jūtos ļoti neveikli.” Ko no tā var mācīties? Kārtīgi padomā, pirms tu ļauj sevi durstīt. Nepieņem lēmumus, ko vēlāk nāksies nožēlot.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Tetovējumi bieži vien saistās ar dumpīgu dzīvesveidu

[Attēls 26. lpp.]

Ar laiku daudzi nožēlo, ka ir tetovējušies

[Attēls 27. lpp.]

Kārtīgi padomā, pirms ļauj sevi durstīt