Zinātne bija mana reliģija

PASTĀSTĪJIS KENETS TANAKA

”PATIESĪBA darīs jūs brīvus.” Šie vārdi, kas ir lasāmi uz viena no Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta zīmogiem, mani iedvesmoja un rosināja tiekties pēc izciliem sasniegumiem zinātnes laukā. Šajā augstskolā, kur es iestājos 1974. gadā, tika likti pamati manai zinātnieka karjerai. Pēc ģeoloģijas bakalaura un maģistra grādu iegūšanas es pārcēlos uz Santabarbaru, lai turpinātu studijas Kalifornijas universitātē.

Tiecoties pretī izvirzītajam mērķim un vairojot savas zināšanas, es pieredzēju pārmaiņas arī kādā citā jomā — būtiski mainījās mani reliģiskie uzskati un mana attieksme pret garīgām vērtībām. Lai gan evolūcijas teorija, ko biju mācījies augstskolā, iedragāja manu ticību Dievam, vēlāk es biju spiests pārvērtēt savus uzskatus. Jūs interesē, kā es, būdams zinātnieks ģeologs, kļuvu ticīgs? Es jums to pastāstīšu.

Mazs zēns, kas jūsmoja par Visumu

Zinātniskie atklājumi mani saistīja kopš bērnības. Es uzaugu Sietlā (Vašingtonas štats, ASV), un vecāki allaž mudināja mani tiekties pēc zināšanām. Ar lielu interesi es lasīju par Visumu un tā uzbūvi: lasīju par elementārdaļiņām, no kurām sastāv nedzīvā matērija un dzīvie organismi, fundamentālajām mijiedarbībām, telpu, laiku un relativitātes teoriju. Arī citi drīz vien ievēroja manu zinātkāri — kad man bija astoņi gadi, skola, kurā es mācījos, norīkoja skolotāju, kas reizi nedēļā man pasniedza privātstundas.

Es apmeklēju baptistu svētdienas skolu, taču mani vairāk interesēja šīs skolas rīkotie pārgājieni un ceļojumi, nevis tas, ko mums tur mācīja. Pārējie mūsu ģimenes locekļi nebija reliģiozi un neizrādīja nekādu interesi par Dievu. Vēlāk, kad iepazinos ar vēsturi un uzzināju par briesmīgajiem noziegumiem, ko cilvēki ir pastrādājuši reliģijas vārdā, sirdsapziņas mudināts,  es pārstāju apmeklēt baznīcu. Tolaik man šķita, ka ar zinātnes palīdzību iespējams izskaidrot itin visu, un es sāku apšaubīt Dieva eksistenci.

Iesākums lielām pārmaiņām

Lai gan es biju pieteicies augstskolā ar mērķi studēt fiziku, vēlāk mani nodomi mainījās. Vidusskolas pēdējā klasē mums mācīja ģeoloģiju un mūs veda ekskursijās uz Vašingtonas štata kalniem. ”Tas būtu lieliski, ja man izdotos apvienot savu vēlmi vairāk laika pavadīt brīvā dabā un aizraušanos ar zinātni,” es toreiz nodomāju.

Kad beidzot biju iestājies augstskolā, es nekavējoties mainīju specializācijas priekšmetu no fizikas uz ģeoloģiju. Lekcijās mums stāstīja par ģeoloģiskajiem periodiem un Zemes vēsturi, kādu to atklāj dzīvo organismu fosilijas. Mums mācīja, ka dažādās dzīvības formas ir attīstījušās evolūcijas ceļā. Lai gan es sapratu, ka evolūcijas teorija nav pilnībā pierādīta, es to pieņēmu kā teoriju, kas diezgan saprātīgi skaidro zināmos ģeoloģiskos faktus. Tas bija acīmredzami, ka Zeme nevarēja būt radīta laikposmā, kas ir mazāks par vienu nedēļu, kā to apgalvo kreacionisma piekritēji. Tāpēc, kad studentu pilsētiņā tika izziņots par gaidāmajām debatēm starp evolucionistiem un kreacionistiem, es nolēmu neiet.

Studiju laikā es biju diezgan pārliecināts ateists, taču vēlāk man nācās pārskatīt savu viedokli par Dieva eksistenci. Mēs, studenti, devāmies ekspedīcijās uz ASV dienvidrietumiem, lai pētītu turienes ģeoloģiju. Naksnīgo tuksneša debesu neaprakstāmais skaistums mani tik ļoti sajūsmināja, ka es biju spiests atzīt — Visumu ir radījis Dievs. Astronomi ir noskaidrojuši, ka Visumam ir bijis sākums, tomēr man kļuva skaidrs, ka zinātne nekad nespēs rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tas viss ir radies. Es nonācu pie secinājuma, ka Visumu varētu būt projektējis un izveidojis saprātīgs Radītājs, kam piemīt ārkārtīgi liels spēks.

Pētu Marsu, domāju par dzīves jēgu

1983. gadā 27 gadu vecumā es ieguvu ģeoloģijas zinātņu doktora grādu. Tobrīd es strādāju ASV Ģeoloģiskās izpētes dienestā un piedalījos Marsa virsmas un uzbūves izpētē. Esmu uzrakstījis daudzus zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par planetoloģijas tēmām, kā arī publicējis planētu topogrāfiskās kartes. Kā konsultants esmu piedalījies NASA starpplanētu staciju nosūtīšanā uz Marsu. Zinātniski pētnieciskais darbs man deva iespēju tikties ar kolēģiem no citām zemēm, universitātēm un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem.

Ilgstošā apmācība un personiskā pieredze, ko guvu pētījumu gaitā, lika man pārvērtēt idealizētos bērnības priekšstatus par zinātnes neierobežotajām iespējām. Es sāku nojaust, ka zinātne nevar un nekad arī nevarēs atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Zinātne arī nespēj rast atbildi uz jautājumu, kāda ir mūsu dzīves jēga. Patlaban zinātnieki uzskata, ka Visums vai nu sarausies un kļūs par niecīgu objektu ar milzīgu blīvumu, vai arī turpinās izplesties un galu galā visi materiālie ķermeņi sairs elementārdaļiņās. Ja mūsu eksistencei neizbēgami pienāks gals, vai tad dzīvei ir kāda jēga?

Fakti runā par labu Bībelei

1981. gada septembrī es dzīvoju Flagstāfā (Arizonas štats, ASV), kur satiku Jehovas lieciniekus. Viņi piedāvāja man studēt Bībeli, un es piekritu, domādams pierādīt, ka liecinieki maldās un ka Bībelei nevar uzticēties. Vismaz uzzināšu, par ko īsti Bībelē ir runāts, — tā es toreiz spriedu.

Es sāku ar to, ka vairākas stundas katru nedēļu rūpīgi pētīju Bībeli. Sev par lielu pārsteigumu es atklāju, ka šajā grāmatā ir atrodama liela gudrība un tajā par dažādiem jautājumiem ir runāts ar dziļu izpratni. Es rūpīgi pārbaudīju, vai Bībele ir saskaņā ar zinātniskiem faktiem, kā arī to, kā vēstures gaitā ir piepildījušies neskaitāmi Bībeles pravietojumi. Jāpiebilst, ka šie pravietojumi ir ļoti detalizēti un skar tūkstošiem gadu ilgu laikposmu. Man bija ļoti interesanti uzzināt, ka daudzie Daniēla un Atklāsmes grāmatas pravietojumi pārliecinoši norāda, ka mēs patlaban dzīvojam ”pastarajās” jeb pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.)

Sācis iedziļināties Bībelē, es, pats to nemaz nenojaušot, darīju to pašu, ko pirms vairākiem gadsimtiem bija darījis kāds slavens vīrs. Vēlāk es  uzzināju kādu faktu par seru Izaku Ņūtonu: šis zinātnieks, ko uzskata par vienu no visu laiku gaišākajiem prātiem, ļoti augsti vērtēja un cītīgi pētīja Bībeli. Tāpat kā Ņūtonu, mani ieinteresēja Daniēla un Atklāsmes grāmatas pravietojumi, kuros jau iepriekš bija paredzēti nozīmīgi vēsturiski notikumi un to attīstība. * Tiesa, man šajā ziņā bija krietni plašākas iespējas, jo es dzīvoju laikā, kad jau ir piepildījušies vai piepildās daudzi pravietojumi, kas Ņūtona dzīves laikā vēl nebija īstenojušies. Es konstatēju kādu interesantu faktu: lai gan šie pravietojumi ir ļoti dažādi un skar ļoti daudzus vēsturiskus notikumus, tie ir nekļūdīgi un to piepildījums ir neapšaubāms. Mani pārsteidza tas, ka cauri visai Bībelei — grāmatai, kuru 1600 gadu laikā ir sarakstījuši vairāk nekā 40 cilvēki, — vijas vienota, iekšēji saskaņota un loģiski izklāstīta tēma. Šī tēma ir cieši saistīta ar cilvēces nākotni un to, kā tiks atrisinātas vissāpīgākās cilvēces problēmas.

Godīgi jāatzīst, ka mainīt savu viedokli par evolūciju man nebija viegli. Tik daudz cienījamu zinātnieku taču atbalsta šo teoriju! Taču vēlāk es secināju, ka tas, kas Bībelē ir rakstīts par fizisko pasauli, pilnībā atbilst zinātniskajiem faktiem.

Es sāku saprast kādu būtisku domu: ja reiz starp atsevišķām Bībeles daļām pastāv tik cieša saistība, visaptverošu un savstarpēji saskaņotu priekšstatu par šo grāmatu nav iespējams iegūt, atmetot kaut vismazāko Svēto Rakstu mācību. Tas, protams, attiecas arī uz radīšanas aprakstu 1. Mozus grāmatā. Es secināju, ka visa Bībele ir jāatzīst par uzticamu un patiesu, un tas man likās ļoti saprātīgi.

Turpinu izzināt patiesību

Strādādams zinātniski pētnieciskajā laukā, es varēju vērot, cik bieži dažādas teorijas uz brīdi izpelnās vispārēju atzinību, bet vēlāk tiek pierādīts, ka tās ir bijušas kļūdainas. Zinātnieki cenšas izdibināt ārkārtīgi sarežģītus noslēpumus, taču viņu rīcībā ir dati, kas bieži vien ir nepilnīgi, un ierīces, kuru iespējas ir diezgan ierobežotas. No personiskās pieredzes zinu, cik svarīgi ir būt uzmanīgam un nepieņemt par faktu nepierādītas teorijas, lai cik rūpīgi tās būtu veidotas.

Reālistiski novērtējot situāciju, jāatzīst, ka zinātne nespēj izskaidrot pilnīgi visu, kas pastāv dabā. Piemēram, tā nespēj atbildēt uz jautājumu: kāpēc pamatelementi, no kuriem sastāv viss dzīvais, un fizikas likumi, kuriem tie pakļauti, ir ideāli saskaņoti cits ar citu un spēj uzturēt ekosistēmas un sarežģītus dzīvības procesus uz Zemes? Ar zinātniskām metodēm nav iespējams izzināt Dievu, turpretī Dieva iedvesmotie vārdi, Bībele, sniedz mums ticamus pierādījumus viņa eksistencei un tam, ko viņš ir paveicis, būdams visa Radītājs. (2. Timotejam 3:16.) Šis zināšanu avots dod mums iespēju iepazīties ar personu, kas ir radījusi apbrīnojamo materiālo pasauli, izpaužot radītajā savu milzīgo spēku, gudrību un skaistuma izjūtu.

Turpmākos apstiprinājumus faktam, ka Bībele ir saskaņā ar zinātni, es ieguvu, rūpīgi izpētot Jehovas liecinieku publikācijas, piemēram, grāmatu Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā? * un grāmatu Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?. Šīs publikācijas analizē dziļus zinātniskus jautājumus, sniedz ieskatu jaunākajos pētījumos, ko ir veikuši ievērojami zinātnieki, un iepazīstina ar secinājumiem, kādus viņi ir izdarījuši uz savu pētījumu pamata. Šajās grāmatās ir stāstīts arī par to, ka, iegūstot pareizu  sapratni par Bībeli, var pārliecināties, ka starp tajā ietverto informāciju un zinātniskiem faktiem nav pretrunu.

Piemēram, 1. Mozus grāmatā aprakstītā secība, kādā uz Zemes parādījās dažādas dzīvas būtnes, atbilst secībai, ko, pamatojoties uz atrastajām fosilijām, ir konstatējuši zinātnieki. Zemes ģeoloģisko vēsturi zinātne raksturo ar tādiem terminiem kā ”laikmeti” un ”ēras”, un līdzīgi arī cilvēkiem senlaikos bija skaidrs, ka 1. Mozus grāmatā minētās radīšanas dienas var būt ļoti ilgs laikposms. Tas nozīmē, ka Bībele nav pretrunā ar zinātnes atklātajiem faktiem. Tā ļauj secināt, ka radīšanas dienas var būt tūkstošiem gadu ilgs laikposms, nevis burtiskas dienas pa 24 stundām katrā, kā to apgalvo kreacionisti.

Ticība, nevis lētticība

Būdams zinātnieks, es neciešu lētticību. Taču uz ticību, kas ir veidota uz pierādījumu pamata, es raugos ar visdziļāko cieņu. Šāda ticība ir definēta Ebrejiem 11:1: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” Uz Dieva solījumiem var paļauties tāpēc, ka pastāv pārliecinoši pierādījumi — Bībele ir Dieva iedvesmota grāmata. Es sapratu, ka man ir jāatsakās no plaši izplatītām, taču nepamatotām reliģiskām mācībām, kas ir pretrunā ar Bībeli, piemēram, no mācības par nemirstīgu dvēseli, elli, trīsvienību. Šīs kļūdainās mācības sakņojas senajās filozofijās un mitoloģijā, kā arī aplamos Bībeles skaidrojumos. Mūsdienās viltus mācību ietekmē vairākums reliģiski noskaņotu cilvēku turas pie aklas ticības, kas nebalstās uz faktiem, un šī iemesla dēļ daudzi zinātnieki raugās uz reliģiju ļoti skeptiski.

Viens no svarīgākajiem zinātnieku pienākumiem ir formulēt savu pētījumu rezultātus, darīt tos zināmus citiem un arī aizstāvēt, ja tas ir nepieciešams. Līdzīgi tas ir arī ar Bībeles zināšanām. Tās ir vissvarīgākās zināšanas, kādas vien cilvēks var iegūt, tāpēc man radās liela vēlēšanās mācīt Bībeles patiesību citiem. Aptuveni pirms 20 gadiem es kļuvu par sludinātāju un pēc tam kristījos, kļūdams par Jehovas liecinieku. Kopš 2000. gada septembra es varu veltīt bībeliskās izglītošanas darbam vairāk laika, un tagad es sludinu vidēji 70 stundas mēnesī. Pēdējos trijos gados esmu vadījis Bībeles nodarbības pat desmit ieinteresētiem cilvēkiem mēnesī, un daži no viņiem tagad paši ir dedzīgi Dieva vārdu skolotāji.

Kosmosā palaistās starpplanētu stacijas ļauj ieskatīties arvien tālāk Visumā un iegūt arvien detalizētāku priekšstatu par Marsu un citiem debesu ķermeņiem, un es joprojām ar lielu prieku piedalos šajos pētījumos. Apkārtējā pasaule slēpj sevī daudzas jo daudzas mīklas, kuru atminēšana zinātnei vēl ir tikai priekšā. Es ar optimismu raugos nākotnē, domājot par tiem laikiem, kad cilvēkiem beidzot būs iespēja apmierināt savu nerimstošo kāri pēc zināšanām. Cilvēki varēs izzināt garīgos jautājumus un izpētīt fizisko pasauli, kā arī noskaidrot atbildes uz pašiem sarežģītākajiem jautājumiem. Esmu sapratis, ka patiesu dzīves jēgu nav iespējams atrast, ja trūkst zināšanu par Dievu un par to, kāds ir viņa nodoms attiecībā uz cilvēci. Šo domu uzsvēra arī Jēzus, kad viņš teica: ”Patiesība darīs jūs brīvus” — vārdus, kuri rotā vienu no Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta zīmogiem. (Jāņa 8:32.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 19. lpp.]

”Man šķita, ka ar zinātnes palīdzību iespējams izskaidrot itin visu”

[Izceltais teksts 20. lpp.]

”Zinātne nevar un nekad arī nevarēs atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem”

[Izceltais teksts 21. lpp.]

”Es atklāju, ka Bībelē ir atrodama liela gudrība un tajā par dažādiem jautājumiem ir runāts ar dziļu izpratni”

[Attēls 18. lpp.]

Marsa karte

[Attēli 20. lpp.]

Tāpat kā Ņūtons, es ar lielu aizrautību pētīju Daniēla un Atklāsmes grāmatu

[Norāde par autortiesībām]

Floridas universitāte

[Attēls 21. lpp.]

Stāstu citiem, ko esmu uzzinājis no Bībeles

[Norādes par attēlu autortiesībām 18. lpp.]

Augšā pa kreisi: Courtesy USGS Astrogeology Research Program, http://astrogeology.usgs.gov; Marsa karte: National Geographic Society, MOLA Science Team, MSS, JPL, NASA; Marsa virsma: NASA/JPL/Caltech