Kādi ir krīzes cēloņi?

””Farm Stress Line” darbinieki ir īpaši apmācīti, lai jums palīdzētu tikt galā ar stresu, ko izraisa darbs lauksaimniecībā. Mēs esam fermeri un bijušie fermeri, tāpat kā jūs, un mēs saprotam, ar kādām grūtībām ir jāsaskaras laucinieku ģimenēm. Mēs paskaidrosim, kā sazināties ar cilvēkiem, kas var palīdzēt jūsu problēmu risināšanā. [..] Visi zvani ir konfidenciāli.” (No kādas oficiālas Kanādas varas iestāžu Web lapas.)

MŪSDIENĀS daudzi mediķi atzīst, ka lauksaimniecībā viens no darba vides riska faktoriem ir stress. Lai palīdzētu zemniekiem un lopkopjiem, dažās zemēs klīniskie psihologi, kas specializējušies tādā nozarē kā lauksaimniecības stress, ir sākuši organizēt lauku iedzīvotāju atbalsta grupas un ”karstos telefonus”.

Kāda fermera sieva, vārdā Džeina, ceturtdienu vakaros apmeklē šādas atbalsta grupas sanāksmes, kas notiek profesionāla speciālista vadībā. ”Es nāku šurp tāpēc, ka mans vīrs izdarīja pašnāvību,” Džeina saka. ”Viņa sapnis allaž bija saimniekot ģimenes fermā, un man liekas — ja tas viņam nebija iespējams, tad viņš negribēja arī neko citu.”

Daudzi ir ievērojuši, ka nepieredzēti liels skaits lauku iedzīvotāju meklē palīdzību pārliecīga stresa dēļ. Kāpēc  lauksaimnieki daudzviet ir nonākuši tik grūtā situācijā?

Dabas katastrofas un slimības

Sākumā citētajā Web lapā teikts: ”Pati zemnieka darba būtība ir tāda, ka viņš nevar kontrolēt lielu daļu faktoru, kas būtiski ietekmē viņa ikdienas dzīvi, — laika apstākļus, tirgus cenas, procentu likmes, lauksaimniecības tehnikas bojāšanos. Kad jāizlemj, piemēram, kādu lauksaimniecības kultūru audzēt, vai jāizšķiras, vai pārdot zemi vai arī nodot to kreditoram, rodas stress, jo jebkurā gadījumā ir iespējams kā pozitīvs, tā negatīvs iznākums.” Ja šos apstākļus vēl papildina nopietna sausuma draudi, dzīvnieku vai augu slimības vai iespēja zaudēt savu saimniecību, stress var kļūt neizturams.

Sausums, piemēram, nodara divkāršu postu. Fermeris Hovards Polsens stāsta, ka 2001. gada sausums, kas bija viens no smagākajiem Kanādas vēsturē, ietekmēja gan viņa lauku ražu, gan ganāmpulkus. Ganībās trūka zāles un laukos nekas neizauga, tāpēc lopbarību nācās pirkt. ”Es jau esmu iztērējis 10 tūkstošus [Kanādas] dolāru par barību lopiem, un tagad es tiem izbaroju krājumus, kas bija paredzēti ziemai,” viņš sacīja. ”Ja to sāk darīt, tad arī turēt lopus vairs neatmaksājas.” Citās vietās lielus zaudējumus lauku saimniecībām ir nodarījuši plūdi, kas ir iznīcinājuši visu ražu.

Lielbritānijā 2001. gada mutes un nagu sērgas uzliesmojums bija tikai vēl viena problēma britu lauksaimnieku neveiksmju virknē, kurā ietilpa arī tādas nelaimes kā liellopu sūkļveida encefalopātija (saukta arī par ”govju trakuma slimību”) un cūku mēris. Šīs slimības un bailes, ko tās sēj sabiedrībā, nodara ļaunumu ne tikai ekonomikai. Aģentūra France-Presse ziņoja: ”Skarbi lauku vīri, ko nav tik viegli aizkustināt līdz asarām, raud, skatīdamies, kā valsts veterinārā dienesta pārstāvji krauj kaudzē un dedzina lopus, kuros ieguldīts viss viņu mūža darbs.” Pēc mutes un nagu sērgas izcelšanās policija pat sāka konfiscēt šaujamieročus fermeriem, par kuriem pastāvēja aizdomas, ka tie varētu mēģināt izdarīt pašnāvību. Ļoti daudz izmisušu lopkopju griezās pie psiholoģiskās palīdzības dienestiem.

Ekonomiskā nestabilitāte

Pasaules ekonomiskajā situācijā ir vērojamas krasas izmaiņas. Grāmatā Broken Heartland, kas veltīta Savienoto Valstu lauksaimniecības problēmām, rakstīts: ”No 20. gadsimta 40. gadiem līdz 80. gadu vidum Amerikas centrālajos lauksaimniecības rajonos ražošanas izmaksas lauksaimniecībā trīskāršojās, izdevumi par pamatlīdzekļiem četrkāršojās, procentu maksājumi desmitkāršojās, peļņa samazinājās par 10 procentiem, fermeru skaits saruka par divām trešdaļām un gandrīz visos lauku rajonos samazinājās iedzīvotāju un uzņēmumu skaits un ekonomiskā situācija kļuva nestabilāka.”

Kāpēc ienākumi netiek līdzi pieaugošajiem izdevumiem? Mūsdienu pasaulē zemniekus ietekmē starptautiskā tirgus tendences. Lauksaimniekiem ir jākonkurē ar citiem pārtikas ražotājiem, kas dzīvo tūkstošiem kilometru attālumā. Tiesa, starptautiskā tirdzniecība ir darījusi pieejamus jaunus lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus, tomēr globālajā tirgū valda draudīga nestabilitāte. Piemēram, 1998. gadā vairākiem Kanādas labības un cūkgaļas ražotājiem draudēja bankrots, tāpēc ka viņu pircējus Āzijā bija piemeklējušas ekonomiskas grūtības.

Savstarpējo saišu sairums

Aiovas universitātes (ASV) profesors Maiks Džeikobsens, kas pētī lauku dzīves jautājumus, norāda, ka lauksaimniecības krīze vienlaikus ir arī lauku sabiedrības krīze. Runājot par mazajām pilsētiņām un lauku ciematiem, viņš saka: ”Tās ir vietas, kur daudz tiek domāts par bērniem, kur ir tīrs, kur būtu labi apprecēties un audzināt  bērnus. Tur ir ļoti pieklājīgas skolas, kur bērni var justies droši. Tāds ir vispārpieņemtais priekšstats, vai ne? Taču jāņem vērā, ko šo pilsētiņu ekonomiskais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no nelielajām ģimenes fermām, kas atrodas tuvākajā apkaimē.” Šī iemesla dēļ lauksaimniecības krīze atspoguļojas arī mazpilsētu dzīvē, jo tur tiek slēgtas slimnīcas, skolas, kafejnīcas, veikali un baznīcas. Zūd viens no pievilcīgākajiem lauku dzīves aspektiem — ciešās saites kaimiņu starpā.

Saskaņā ar žurnālā Newsweek publicētajām ziņām, Savienotajās Valstīs gandrīz 16 procenti laucinieku dzīvo zem nabadzības līmeņa. Profesors Džefrijs Lorenss savā ziņojumā par lauksaimniecības krīzi Austrālijā raksta: ”Laukos ir daudz augstāks bezdarba, nepietiekamas nodarbinātības un nabadzības līmenis nekā pilsētās.” Nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ daudzas ģimenes, īpaši gados jauni cilvēki, ir spiestas pārcelties uz pilsētu. Zemniece Šeila, kas strādā savas ģimenes saimniecībā, jautā: ”Cik ilgi tā var turpināties, pirms aptrūksies cilvēku, kas būtu ar mieru kopt zemi?”

Jaunajai paaudzei pārceļoties uz pilsētu, daudzās mazpilsētās ievērojami ir palielinājies vecu cilvēku īpatsvars. Šīs kopienas ne tikai ir zaudējušas jaunus, enerģiskus cilvēkus, bet arī vairs nespēj parūpēties par veciem ļaudīm, turklāt bieži vien tieši tad, kad tiem visvairāk ir vajadzīga palīdzība. Gluži dabiski, daudziem padzīvojušiem cilvēkiem šīs straujās pārmaiņas izraisa apjukumu un bailes.

Lauksaimniecības krīze nenoliedzami ir nopietna, un tās sekas ir visai postošas. Būtībā tā skar mūs visus. Tomēr, kā paskaidrots nākamajā rakstā, ir pamats cerēt, ka šī krīze tiks pārvarēta.

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Mūsdienu pasaulē zemniekus ietekmē starptautiskā tirgus tendences

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Cik ilgi tā var turpināties, pirms aptrūksies cilvēku, kas būtu ar mieru kopt zemi?”

 [Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

BIOLOĢISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA

Mūsdienās aizvien populārāki kļūst ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm ražoti produkti. Piemēram, Kanādā bioloģiskās pārtikas mazumtirdzniecība pieaug aptuveni par 15 procentiem gadā.

Kas ir bioloģiski ražota pārtika? Albertas provinces (Kanāda) Lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības departamenta ziņojumā norādīts, ka tie ir ”pārtikas produkti, kas audzēti ar īpašām lauksaimniecības metodēm, nelietojot sintētiskas ķimikālijas, veicinot bioloģisko daudzveidību un augsnes veselību, turot lauksaimniecības dzīvniekus minimāla stresa apstākļos un saudzējot apkārtējo vidi”.

Kā saka bioloģiskās pārtikas ražotāji, šī lauksaimniecības sistēma ir pretstats pārtikas audzēšanai lielajās tradicionālajās saimniecībās. ”Gigantiskajās lauku saimniecībās pastāv tendence milzīgos apjomos audzēt tikai vienu lauksaimniecības kultūru, kuras augsto ražību nodrošina intensīva mehanizācija un mākslīgo mēslu un pesticīdu pārpilnība,” žurnālā Canadian Geographic raksta Katrīna Vensitarta. ”Šādi ražotā pārtikā var uzkrāties ķimikālijas, turklāt produktu uzturvērtība ir mazāka, ja ražu novāc vēl nenobriedušu, un apstākļos, kad produkcija jātransportē lielā attālumā, tas ir neizbēgami. Lai produkcija nokļūtu realizācijas tirgū nebojāta, to mēdz apstrādāt ar gāzi, vaskot vai apstarot.”

Kas pērk bioloģisko pārtiku? Iepriekš minētajā ziņojumā sacīts, ka starp pircējiem ir ”gan pusaudži, kas vēlas dzīvot veselīgu dzīvi, gan mātes, kas norūpējušās par saviem bērniem, gan novecot sākušās pēckara paaudzes pārstāvji. [..] Tie vairs nav tikai stereotipizētie sešdesmito gadu ”puķu bērni”.”

Tomēr ne visi ir pārliecināti, ka bioloģiski audzētā pārtika tiešām ir labāka par tradicionālo. Canadian Geographic sacīts: ”Fakts, ka bioloģiskie produkti caurmērā ir dārgāki par parastajiem, liek skeptiķiem apšaubīt to priekšrocības, pirms tās zinātniski ir droši pierādītas. Citi ir noraizējušies, ka pārtikas ražošanā veidojas divējādu standartu sistēma, kas trūcīgajiem liedz iespēju iegādāties augstākās kvalitātes produktus.” Savukārt bioloģiskās pārtikas atbalstītāji argumentē, ka izmaiņas ēšanas paradumos un pārtikas preču mārketingā un piegādē bioloģiski audzētos produktus varētu padarīt pieejamus visiem neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa. Ņemot vērā, cik atšķirīgi ir viedokļi un zinātnisko pētījumu rezultāti, domājams, diskusijas par bioloģisko pārtiku tik drīz vēl nenorims.

[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

PESTICĪDI — ZEMKOPJA DILEMMA

Dažās zemēs lauksaimnieki ir pieredzējuši, ka slimības un kaitēkļi iznīcina pat veselas trīs ceturtdaļas cerētās ražas. Viens risinājums, kas var likties acīmredzams, ir audzēt lauksaimniecības kultūras lielākā apjomā. Laikrakstā Globe and Mail teikts: ”Kanādas fermeri ir centušies apsteigt sāncenšus, ieviešot metodes, kuru mērķis ir palielināt ražas, lai viņiem būtu vairāk produkcijas, ko pārdot.” Taču Terenss Makrejs no Kanādas vides aģentūras brīdina: ”Daudzas no šīm pārmaiņām ir saasinājušas lauksaimniecības radītās vides problēmas.”

Ko var teikt par pesticīdu lietošanu? Arī šajā ziņā zemkopji ir dilemmas priekšā. Diskusijas par pesticīdu efektivitāti un to ietekmi uz cilvēku veselību joprojām turpinās. Kādā Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā atzīts, ka daudzu pesticīdu toksiskums un ar tiem saistītais risks vēl aizvien nav pilnībā izpētīti. Pesticīdiem uzkrājoties barības ķēdē, to radītās briesmas, visticamāk, pieaug. Dzīvnieki ēd augus, kas apstrādāti ar pesticīdiem, savukārt cilvēki ēd šos dzīvniekus.

[Norāde par autortiesībām]

USDA Photo by Doug Wilson