Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Pārliekās aizņemtības sliktās sekas

Ieradums vienlaikus darīt vairākas lietas mūsdienās ir ļoti izplatīts, taču tas ”pasliktina darba efektivitāti un negatīvi ietekmē intelektuālās spējas”, atzīst The Wall Street Journal. ”Divi vai trīs darbi, ja tie tiek veikti vienlaikus, rada papildu slodzi smadzenēm un prasa vairāk laika, nekā tiktu iztērēts, ja tos darītu katru atsevišķi.” Cenšoties darīt vairākas lietas uzreiz, var pasliktināties īslaicīgā atmiņa (cilvēks aizmirst, ko tikko ir darījis vai teicis), pavājināties koncentrēšanās spējas, parādīties stresa pazīmes (piemēram, īsa un sekla elpa) un rasties grūtības saskarsmē ar citiem. Darba efektivitāte visvairāk cieš tad, ja dažādo uzdevumu veikšanai tiek nodarbinātas vienas un tās pašas smadzeņu daļas, piemēram, ja kāds runā pa telefonu un tajā pašā laikā mēģina saklausīt, ko no blakusistabas sauc bērns. Īpaši bīstami darīt kaut ko citu ir tiem, kas sēž pie stūres. Ja cilvēks, vadot automašīnu, vienlaikus ēd vai dzer, sniedzas pēc kāda priekšmeta, risina dzīvu sarunu ar blakussēdētāju vai runā pa mobilo telefonu, regulē radio vai kādu kontrolierīci, viņa uzmanība atslābst un viņš var izraisīt avāriju.

Nekad nekratiet zīdaini!

Ja zīdainis tiek spēcīgi sakratīts, viņa galva izdara tik spēju kustību, ka mazulim var rasties asinsizplūdums galvā, palielināties spiediens uz smadzenēm un tikt bojāti smadzeņu audi, bija rakstīts laikrakstā Toronto Star. Rakstā bija norādīts, ka zīdaiņa muskulatūra vēl nav pilnībā attīstījusies un smadzeņu audi vēl ir ārkārtīgi vārīgi, tāpēc, ”kratot mazuli kaut vai tikai dažas sekundes, viņš var tikt traumēts uz mūžu. Traumas sekas var būt smadzeņu tūska, cerebrālā trieka un paralīze, garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, turklāt bērns var zaudēt redzi, dzirdi vai pat nomirt.” Austrumontārio bērnu slimnīcas pediatrs Dr. Džeimss Kings ir pētījis sekas, kādas var būt spēcīgai zīdaiņa sakratīšanai. Viņš uzsver, ka ir nepieciešams izglītot sabiedrību šajā jautājumā, jo daudzos gadījumos šāda tipa traumas ir grūti pamanāmas un bērnam kļūdaini var tikt diagnosticēta, piemēram, saaukstēšanās vai vīrusu infekcija. ”Cilvēki ir jāinformē, ka zīdaini nekādā gadījumā nedrīkst kratīt,” saka Dr. Kings. ”Jauniem vecākiem tas ir jāzina.”

Zudusi interese par reliģiju

”Nebūt nešķiet, ka cilvēki [Japānā], kas ir noraizējušies par mūsdienu dzīves grūtībām, meklētu atbildes reliģijā,” bija secināts laikrakstā IHT Asahi Shimbun. Uz jautājumiem ”Vai jums ir interese par reliģiju, un vai jūs esat ticīgs?” apstiprinoši atbildēja tikai 13 procenti aptaujāto vīriešu un sieviešu. Vēl 9 procenti vīriešu un 10 procenti sieviešu atzina, ka viņiem ir ”kaut kāda” interese par reliģiju. ”Ievērības cienīgs ir fakts, ka sievietēm vecumā no 20 līdz 30 gadiem šī interese ir pavisam niecīga — tikai 6 procenti šīs vecuma grupas pārstāvju interesējas par reliģiju,” bija norādīts laikrakstā. Ikgadējā aptauja ir parādījusi, ka Japānā 77 procenti vīriešu un 76 procenti sieviešu ir pilnīgi vienaldzīgi pret reliģiju un uzskata sevi par neticīgiem. Salīdzinājumā ar 1978. gadu, kad tika rīkota līdzīga aptauja, japāņu interese par reliģiju ir sarukusi gandrīz uz pusi. Kā liecina pēdējās aptaujas rezultāti, lielākais ticīgo īpatsvars ir veco ļaužu vidū — galvenokārt interesi par reliģiju izrāda cilvēki, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu.

Depresija veicina citas slimības

”Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka līdz 2020. gadam depresija būs kļuvusi par otro izplatītāko invaliditātes un darba nespējas cēloni uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām,” teikts žurnālā U.S.News & World Report. Mediķi arvien biežāk runā par to, ka šī slimība ietekmē ne tikai cilvēka psihisko veselību. ASV Nacionālā psihiskās veselības institūta klīniskās neiroendokrinoloģijas nodaļas vadītājs Filips Golds atzina: ”Depresija uz citu veselības traucējumu fona izceļas ar to, ka tā ietekmē, turklāt nelabvēlīgi, gandrīz visu citu slimību norisi.” Tā pat var veicināt sirds slimības un diabētu. Pētījumi liecina, ka depresijas slimniekiem ”sirds nespēj pietiekami elastīgi reaģēt uz organisma darbības izmaiņām un nepietiekamās asinsapgādes dēļ šūnas nesaņem vajadzīgo skābekļa daudzumu”, norādīts žurnālā. Tā kā slimnieka smadzenes signalizē, ka tām trūkst enerģijas, organismā palielinās hormona kortizola veidošanās, kas savukārt sekmē cukura līmeņa paaugstināšanos. Konstatēts, ka pastāv saistība starp depresiju un saslimšanu ar tādām kaitēm kā osteoporoze un vēzis. Patlaban notiek pētījumi, lai noskaidrotu, vai depresijas ārstēšana var ietekmēt šo divu slimību norisi.

Laulība un sirds veselība

Pētījumu gaitā ir noskaidrojies kāds interesants fakts — informācija par to, cik sekmīga ir cilvēka laulība, ļauj prognozēt, kā noritēs viņa izveseļošanās pēc sirds operācijas, stāstīts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph. Dr. Džeimss Koins no Pensilvānijas universitātes (ASV) atzina, ka laime laulībā dod pacientam papildu stimulu veseļoties, savukārt ”tiem cilvēkiem, kas nav laimīgi laulībā, izredzes atgūt veselību ir mazākas nekā tiem, kas nav precējušies”. Dr. Koins un viņa kolēģi ierakstīja videolentē, kā laulātie mājās risina domstarpības. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka tiem pacientiem, kam bija pastāvīgas nesaskaņas ar savu laulāto partneri, varbūtība, ka viņi nomirs četru gadu laikā pēc sirds operācijas, bija gandrīz divas reizes lielāka nekā tiem, kas ar dzīvesbiedru sarunājās mierīgi un laipni. Čikāgas universitātes socioloģijas profesore Dr. Linda Vaita secināja, ka laimīga laulība ir ”tikpat būtisks faktors kā pilnvērtīgs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte un nesmēķēšana”.

”Vijoļu kokiem” draud izzušana

”Visaugstākās kvalitātes vijoļu lociņu izgatavošanai ir vajadzīga īpašas sugas koksne, kuras paliek arvien mazāk un mazāk,” bija rakstīts Vācijas populārzinātniskajā izdevumā Natur & Kosmos. Vērtīgo koksni iegūst no Caesalpinia echinata jeb Brazīlijas sarkankoka, kas savvaļā aug tropiskajos lietus mežos Brazīlijas piekrastes rajonos. Patlaban šie meži tiek intensīvi izcirsti, lai atbrīvotu vietu lauksaimniecības platībām. Brazīlijas sarkankoks jau ir zaudējis 96 procentus sava sākotnējā izplatības areāla un ir iekļauts apdraudēto sugu sarakstā. Turklāt vijoļu lociņu izgatavošanai ir derīgi tikai tie koki, kas ir vecāki par 20 gadiem, jo tikai tad tiem ir izveidojies dzeltenīgs vai sarkanbrūns kodols. Vijoļu lociņu meistars Tomass Gerbets pastāstīja, ka Brazīlijas sarkankokam nav pienācīgu aizstājēju, jo ”sintētiskie materiāli pagaidām nespēj nodrošināt tādu pašu skaņas kvalitāti kā sarkankoks”, bija teikts Natur & Kosmos. Vijoļu meistari un mūziķi ir sākuši kampaņu, lai pasargātu ”vijoļu koku” no pilnīgas izzušanas.

Vecā sērga nav izskausta

”Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 2002. gadā pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 700 tūkstoši jaunu lepras gadījumu,” vēstīts Spānijas laikrakstā El Pais. Lepra jeb spitālība ir pazīstama kopš Bībeles laikiem, un tā tika uzskatīta par briesmīgu slimību. Mūsdienās izplatīto lepras formu ir iespējams ārstēt, un pēdējo 20 gadu laikā veselību ir atguvuši ap 12 miljoniem lepras slimnieku. ”Tomēr pāragri būtu uzskatīt, ka lepra ir pilnīgi izskausta,” norāda zinātniece Dženeta Ferela. Veselības aizsardzības organizāciju centieni uzvarēt šo sērgu nav vainagojušies ar panākumiem, un pasaulē tiek reģistrēti arvien jauni saslimšanas gadījumi. Šī slimība visvairāk ir skārusi tādas valstis kā Brazīlija, Indija, Madagaskara, Mjanma, Mozambika un Nepāla. Zinātnieki cer, ka cilvēka genoma atšifrēšana palīdzēs izstrādāt lepras vakcīnu.

Dzimumu disproporcija Ķīnā

”Piektās tautas skaitīšanas dati ir parādījuši, ka Ķīnā jaundzimušo meiteņu un zēnu attiecība ir 100:116,9. Vēl 1990. gadā šī attiecība bija 100:113,8,” rakstīts žurnālā China Today. ”Šie skaitļi ievērojami atšķiras no optimālās jaundzimušo attiecības — 105 zēni pret 100 meitenēm —, un tie norāda, ka situācija šajā jomā turpina pasliktināties.” Tiek lēsts, ka nākotnē Ķīnā aptuveni 50 miljoni vīriešu precību gados nespēs atrast sev laulāto draudzeni. Guandunas provinces Socioloģijas un demogrāfijas institūta vadītājs Džens Dzidžeņs atzina, ka ieilgusī disproporcija starp zēnu un meiteņu dzimstību negatīvi ietekmēs ķīniešu sabiedrības struktūru un morāles normas.