Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lauksaimniecības krīze tiks novērsta

Lauksaimniecības krīze tiks novērsta

Lauksaimniecības krīze tiks novērsta

”JA UZ lauksaimnieku situāciju raugās no malas, būtu jārodas jautājumam, kāpēc kāds vispār vēl grib kopt zemi vai turēt lopus,” saka Rodnijs, fermeris trešajā paaudzē. Tomēr pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas turpina nodarboties ar lauksaimniecību. Dažās attīstības valstīs iespējas izvēlēties citu nodarbošanos nav lielas, un lauksaimniecība vismaz nodrošina ģimenei dienišķo iztiku.

Turklāt daudzi uzskata, ka būt lauksaimniekam — tas nav tikai darbs, tas ir dzīvesveids. Fakts, ka tik daudz cilvēku paliek laukos un turpina tur strādāt par spīti neražas gadiem, slimībām, smagiem ekonomiskiem apstākļiem un citām grūtībām, liecina par šo ļaužu izturību un mīlestību pret zemi. Pirms aplūkojam, kā tiks novērsta lauksaimniecības krīze, pievērsīsim uzmanību dažiem risinājumiem, kas zemkopjiem un lopkopjiem palīdz izturēt grūtības.

Praktiski soļi

Nodarbojoties ar lauksaimniecību, no dažām grūtībām nekādi nevar izvairīties, jo nav iespējams kontrolēt laika apstākļus, ekonomisko situāciju un daudzus citus faktorus. ”Skarbā realitāte, ar ko daudziem lauksaimniekiem grūti samierināties, ir tāda, ka cītīgs darbs ne vienmēr garantē panākumus,” teikts kādas Ziemeļkarolīnas Lauksaimniecības un vides zinību universitātes (ASV) nodaļas ziņojumā. ”Darba tikums, kas ir pats zemnieka dzīves pamats, ne vienmēr nes cerētos augļus. Katram zemkopim un lopkopim ir jāsaskaras ar apstākļiem, kurus ietekmēt nav viņa varā.” Kāds padzīvojis zemnieks, runājot par to, kā viņam izdodas saglabāt dzīvesprieku, sacīja: ”Es vienkārši esmu iemācījies sadzīvot ar neizbēgamo.”

Kāds sens sakāmvārds skan: ”Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (Salamans Mācītājs 11:4.) Neziņa un neizlēmība var padarīt cilvēku pasīvu. Aizstājot negatīvas domas ar apņēmīgu rīcību, var samazināt stresu.

Noderīgs ir arī pareizs uzturs, pietiekama atpūta un pareiza fiziskā slodze. Žurnālā The Western Producer atzīts, ka lauksaimnieki, kas ir saglabājuši labu veselību, ”pieņem saprātīgākus lēmumus”. Kāds fermeru pāris — Jūdžins un viņa sieva Kandasa — Atmostieties! korespondentam sacīja: ”Kārtīga atpūta mums palīdz tikt galā ar stresu. Kad esi atpūties, problēmas šķiet mazākas un vieglāk atrisināmas. Palīdz arī labs, veselīgs ēdiens un kopīgas ģimenes maltītes.” Šis pēdējais novērojums saskan ar Bībeles vārdiem: ”Tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzeŗ un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Salamans Mācītājs 3:13.)

Savstarpējs atbalsts ģimenē

Kāds zemnieks Atmostieties! korespondentam teica: ”Daudziem lauksaimniekiem papildus darbam saimniecībā nākas meklēt kādu algotu darbu, lai apgādātu ģimeni. Tas tiek darīts tādēļ, lai atvieglotu finansiālo slogu, taču pastāv briesmas, ka radīsies jaunas grūtības ģimenes savstarpējās attiecībās. Daudzas zemnieku ģimenes, kas kādreiz bijušas cieši saliedētas, tagad ir izirušas.” Kā stiprināt ģimenes saites?

Aptuveni pirms 2700 gadiem ģimeņu galvām tika dots padoms: ”Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.” (Salamana Pamācības 24:27.) Ir ļoti svarīgi ”celt savu namu” — veltīt uzmanību savai ģimenei. Rendijs, kura dzimta jau četrās paaudzēs ir zemkopji, atzīst: ”Noteikti ir jāatlicina laiks tam, lai apliecinātu savu pateicību un atzinību pārējiem ģimenes locekļiem. Ģimenē visiem ir vajadzīgs atbalsts un mīlestība. Sirsnīgi vārdi un rīcība palīdzēs visiem justies vajadzīgiem un augstu novērtētiem.”

Krasu pārmaiņu apstākļos atbalsts sevišķi ir nepieciešams bērniem. Ja ģimene ir spiesta ieķīlāt savu saimniecību un pēc tam to arī zaudē, bērnam tas ir tik sāpīgs trieciens, ka to var salīdzināt ar pārdzīvojumu, ko izraisa vecāku šķiršanās vai pat nāve. Bērniem jāzina, ka notikušais nav viņu vaina un ka ģimene arī turpmāk paliks kopā.

Kā var palīdzēt citi

Dažkārt lauku ļaudis, ko nomāc pārliekas raizes, nošķiras no citiem un izvairās satikties pat ar saviem draugiem. (Salamana Pamācības 18:1.) Taču tieši tādā gadījumā cilvēkam vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs apkārtējo atbalsts.

Varbūt jums ir draugi vai kaimiņi, kas ir nomākti tās smagās situācijas dēļ, kura izveidojusies lauksaimniecībā? Pat pavisam vienkāršas līdzjūtības izpausmes var būt viņiem zināms atbalsts. ”Apziņa, ka draugi saprot, ar kādām grūtībām mums jācīnās, jau pati par sevi ir mierinoša,” saka Rons, kam pieder lauku saimniecība. Apmeklējiet savus draugus un uzklausiet, kas viņiem sakāms.

”Es ar siltām jūtām atceros tās reizes, kad draugi, redzēdami, ka man klājas smagi, nāca pie manis, lai mani uzmundrinātu,” stāsta Džeks, kuram šāds atbalsts ir palīdzējis izturēt grūtības. Lai uzmundrinātu tos, kas nodarbojas ar zemkopību un lopkopību, nav katrā ziņā jābūt lauksaimniecības speciālistam. Rodnijs, kura vārdi bija minēti sākumā, saka: ”Jau tas vien, ka draugi zina, cik smagi man ir jāstrādā, nostiprina manu apņēmību darīt visu, kas manos spēkos.” Šo lauksaimnieku teiktais atgādina Bībeles sakāmvārdu: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.)

Galīgs atrisinājums

Lauksaimniecības krīze ir tikai viens no daudzajiem faktiem, kas liecina par cilvēku nespēju sekmīgi pārvaldīt zemi un apsaimniekot tās resursus. Pravietis Jeremija sacīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Cilvēkiem nepārprotami ir vajadzīga Dieva palīdzība, un šo palīdzību viņi drīzumā tiešām arī saņems.

Bībelē teikts: ”Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu.” (1. Mozus 2:15.) Kā redzams, ar lauksaimniecību cilvēki sāka nodarboties pēc Radītāja norādījuma. Daudzus gadsimtus vēlāk Dievs ieveda savu tautu, izraēliešus, Kanaāna zemē. Bībelē par šo zemi ir sacīts: ”Tā ir zeme.., kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni, zeme, par ko tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuŗu tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām.” (5. Mozus 11:11, 12.) Dievs Jehova arī deva likumus, kas sargāja zemi no pārmērīgas ekspluatācijas. Piemēram, katru septīto gadu izraēliešiem savi tīrumi, vīna dārzi un olīvu audzes bija jāatstāj neapstrādāti un nenovākti. (2. Mozus 23:10, 11.) Tā tika saglabāta zemes auglība.

Nākotnē, kad pār zemi valdīs Dieva Valstība — debesu valdība, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus —, zeme dos nepieredzēti bagātu ražu. (Jesajas 35:1—7.) Būdams uz zemes, Jēzus Kristus pierādīja, ka viņš spēj kontrolēt dabas spēkus, kas ietekmē lauksaimnieku darbu. (Marka 4:37—41.) 72. psalmā aprakstīts, kādi apstākļi valdīs tad, kad Jēzus liks lietā savu spēku, lai izlabotu visu ļaunumu, kas nodarīts zemei, un dziedinātu tās iedzīvotājus. Psalmā teikts: ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, augļu koki viļņos it kā Libanona meži, un viņa tauta, kas mīt pilsētā, lai zied, zeļ un zaļo kā zāle virs zemes!” (Psalms 72:16.) Šajā Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē viņa kalpus gaida lieliskas ražas, ko viņi varēs vākt ar prieku un gavilēm.

[Izceltais teksts 9. lpp.]

”Skarbā realitāte, ar ko daudziem lauksaimniekiem grūti samierināties, ir tāda, ka cītīgs darbs ne vienmēr garantē panākumus.”

[Attēli 10. lpp.]

Rūpējoties par ģimenes locekļu emocionālajām un garīgajām vajadzībām, var palīdzēt viņiem izturēt spriedzi

[Attēls 10. lpp.]

Valdot Dieva Valstībai, zeme dos bagātīgas ražas

[Norāde par attēla autortiesībām 9. lpp.]

Garo Nalbandian