Cīņa ar plūdu sekām Kaukāzā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KRIEVIJĀ

PĒRN Ziemeļkaukāza reģionu Krievijā pārsteidza spēcīgas lietavas — divās dienās nokrišņu daudzums pārsniedza triju mēnešu normu. Upes izgāja no krastiem, un pat nelieli strautiņi pārvērtās spēcīgās ūdens un dubļu straumēs, kas noskaloja visu savā ceļā. Dambji tika pārrauti, dzīvojamās mājas un citas ēkas nopostītas. Tūkstošiem iedzīvotāju palika bez pajumtes. Daudzi, kas nepaguva atstāt savas mājas, gāja bojā. Citi bezpalīdzīgi noskatījās, kā nevaldāmās straumes aizrauj projām viņu tuviniekus.

Krievijas pilsētā Ņevinnomiskā kāda ģimene, mēģinot glābties no dabas stihijas, devās ceļā ar traktoru, taču milzīgs vilnis to apgāza un visa ģimene aizgāja bojā. Bija cilvēki, kas zaudēja dzīvību, glābdami citus. Pēc Krievijas varas iestāžu aplēsēm, plūdos cieta ap 335 tūkstoši cilvēku. Vairāk nekā 200 cilvēku gāja bojā, un vēl daudzi tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Tūkstošiem māju tika pārplūdinātas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas — izpostītas. Ūdeņi izpostīja pat apbedījuma vietas un izskaloja virszemē cilvēku un dzīvnieku mirstīgās atliekas. Tika izskalotas arī to dzīvnieku atliekas, kas bija miruši no Sibīrijas mēra. Tika lēsts, ka plūdi ir nodarījuši postījumus 16 miljardu rubļu jeb aptuveni 307 miljonu latu apmērā.

Skaistā un auglīgā zeme, kas ir apdziedāta daudzās dziesmās un vārsmās, izskatījās patiesi nožēlojami. Taču bija arī kaut kas tāds, ko šī dabas stihija nespēja izpostīt — tā bija patiesa mīlestība pret tuvāko.

Palīdzība tiek sniegta nekavējoties

Plūdu dēļ pārtrūka telefona sakari, kā arī elektrības un gāzes padeve. Cilvēkiem nebija pieejams tīrs ūdens, un viņi lielākoties bija neziņā par savu draugu un tuvinieku likteni. Stihijas skartajā apvidū dzīvo vairāk nekā 3000 Jehovas liecinieku,  no kuriem vairāk nekā 700 dzīvo Ņevinnomiskā un tās apkaimē. Uzzinājuši par notikušo nelaimi, liecinieki nekavējoties izveidoja īpašas glābšanas darbu komitejas, kas sāka rūpēties par cietušajiem. Drīz vien notikumu vietā ieradās arī valsts glābšanas dienestu pārstāvji.

Nelielajā Orbeļanovkas pilsētiņā, kas atrodas 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ņevinnomiskas, strauji cēlās ūdens līmenis. Astoņu cilvēku vidū, kuri paglābās kāda pakalna virsotnē, bija arī divas Jehovas liecinieces. Turpat bija patvērušies arī dažādi mazi dzīvnieki un čūskas, tāpēc gandrīz visu nakti šie cilvēki pavadīja, atgaiņājot čūskas.

No rīta vietējie Jehovas liecinieki sāka meklēt iespēju nokļūt pie divām kristīgajām māsām, kas bija uz šī pakalna. Ap dienas vidu viņiem izdevās sameklēt nelielu gumijas laivu. Taču pirmām kārtām viņi nogādāja drošībā kādu paralizētu, padzīvojušu vīru un tikai tad atbrauca pēc māsām. Nedaudz vēlāk atlidoja helikopters un izglāba pārējos cilvēkus, kas bija patvērušies uz pakalna.

Arī vēlu vakarā liecinieki ar gumijas laivu nogādāja drošībā cilvēkus. Kad liecinieki izglābtajiem cilvēkiem vaicāja: ”Vai jūs zināt, kas mēs esam?”, tie parasti atbildēja: ”Ārkārtējo situāciju ministrijas darbinieki, protams.” Cilvēki brīnījās, uzzinot, ka tie, kas viņiem palīdz, ir Jehovas liecinieki.

Ņevinnomiskā liecinieki nopirka lauka virtuvi un gatavoja tajā siltas maltītes. Viņi sagādāja cietušajiem ne tikai ēdienu, bet arī ūdeni, drēbes un medikamentus. Vairākas Jehovas liecinieku brīvprātīgo strādnieku brigādes palīdzēja attīrīt mājas un pagalmus.

Zeļenokumskā kāds laulāts Jehovas liecinieku pāris, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, vairumtirdzniecības vietās pirka ūdeni, pārtiku un drēbes un ar savu automašīnu nogādāja šīs preces cilvēkiem. Reiz sievas radinieces painteresējās, kam viņas pirkumi ir paredzēti, un šī sieviete atbildēja, ka ir nopirkusi tās saviem ticības biedriem, kas ir cietuši plūdos. Redzēdamas tik nesavtīgas rūpes par citiem, radinieces bija ļoti aizkustinātas un arī vēlējās palīdzēt. Viena no viņām uzdāvināja maisu ar nūdelēm, cita iedeva lielu iepakojumu ar ziepēm, vairākas citas sarūpēja cukura maisus.

Palīdzība nāk arī no tālienes

Daudzi Jehovas liecinieki Krievijā vēlējās materiāli atbalstīt plūdos cietušos cilvēkus. Lai palīdzētu tiem, kas dabas stihijas dēļ bija palikuši bez iztikas līdzekļiem, tika nodibināts īpašs palīdzības fonds. Materiālu atbalstu sniedza arī brīvprātīgie strādnieki no Jehovas liecinieku Krievijas administratīvā centra, kas atrodas Sanktpēterburgas apkaimē. Daži no viņiem iegādājās pilnīgi jaunas mantas un sūtīja tās cietušajiem. Kāda šī centra darbiniece sacīja: ”Tā kā man neklājas tik grūti kā mūsu kristīgajiem brāļiem un māsām, kas dzīvo stihijas skartajā reģionā, es esmu ziedojusi viņiem pašu labāko, ko vien varēju.”

150 Sanktpēterburgas un Maskavas draudzēm Jehovas liecinieku administratīvais centrs nosūtīja vēstules,  kurās paskaidroja, kādā veidā iespējams ziedot naudu, pārtiku un drēbes. Kaut gan ekonomiskā situācija Krievijā nebūt nav spoža un lielākā daļa liecinieku dzīvo ļoti pieticīgi, viņu ziedojumi bija dāsni. Viņi rīkojās tāpat kā Maķedonijas kristieši pirmajā gadsimtā, kas, paši ciezdami trūkumu, devīgi ziedoja līdzekļus saviem garīgajiem brāļiem un māsām Jūdejā, kad tur valdīja liela nabadzība. (2. Korintiešiem 8:1—4.)

Pēc tam, kad ziedotās mantas tika savāktas vienkopus un sašķirotas, tās iekrāva kravas automašīnās un nogādāja cietušajiem. Papildus šiem ziedojumiem administratīvā centra pārstāvji nopirka un nosūtīja uz Ziemeļkaukāzu desmit tonnu pārtikas, 500 komplektu gultas veļas, higiēnas preces, kā arī atjaunošanas darbiem nepieciešamus darbarīkus un darba drēbes. Kopumā uz plūdu skarto reģionu liecinieki nosūtīja sešas lielas kravas automašīnas ar humāno palīdzību.

Pūliņi, kas nepalika nepamanīti

Katastrofas skartajos rajonos Jehovas liecinieki aktīvi piedalījās apkārtnes sakopšanā, un viņu ieguldījums šajā darbā nepalika nepamanīts. Kūrortpilsētā Kislovodskā, kur dzīvo vairāk nekā 300 Jehovas liecinieku, pēc plūdiem daudzi no viņiem devās uz pilsētas administrāciju un piedāvāja savu palīdzību. Viņiem ierādīja teritoriju, kas bija jāsakopj.

28. jūnijā astoņos no rīta aptuveni 150 liecinieku paņēma darbarīkus un ķērās pie darba. Dažu brīvprātīgo strādnieku vēlēšanās piedalīties apkārtnes sakopšanā bija tik liela, ka viņi pat bija paņēmuši bezalgas atvaļinājumu. Darbs ritēja pilnā sparā, kad netālu no lieciniekiem apstājās kāda mašīna un no tās izkāpa pilsētas pirmais vicemērs. ”Kas ir šie cilvēki?” viņš jautāja.

Viņam pastāstīja, ka tie ir Jehovas liecinieki, kas ir atnākuši, lai palīdzētu sakopt pilsētu.

Vērojot tik kuplu strādnieku pulku, pārsteigtais vicemērs sacīja: ”Slavējams darbs. Liels jums paldies.”

Vēlāk, neilgi pirms pusdienām, garām brauca kāda cita pilsētas pašvaldības pārstāve. Viņa apturēja mašīnu, izkāpa un pienāca pie Jehovas lieciniekiem. ”Mēs vērojām jūsu darbu un esam patiesi izbrīnīti,” teica šī sieviete. ”Mēs nekad neesam redzējuši cilvēkus tik čakli strādājam. Jūs jau tik daudz esat padarījuši.”

Ap to pašu laiku garām gāja kāda padzīvojusi sieviete, kas apstājās un, brīdi noraudzījusies rosībā, vaicāja: ”Kāpēc šie cilvēki tik cītīgi strādā?” Kad viņai paskaidroja, ka tie ir Jehovas liecinieki, kas palīdz sakopt pilsētu, sievietei acīs sariesās asaras. ”Jūs esat īsti ticīgie,” viņa sacīja un piebilda: ”Kad notiek kāda nelaime, kļūst redzams, kas cilvēki ir patiesībā.” Kāda cita sieviete teica: ”Apbrīnojami! Es neko tādu jau sen neesmu redzējusi.”

Nākamajā dienā vietējā laikrakstā Na vodah bija uzslavēti Jehovas liecinieki un bija norādīts, ka viņi ir palīdzējuši attīrīt pilsētu no vairāk nekā 100 tonnām dubļu un netīrumu. Savukārt Kislovodskas pilsētas administrācija uzrakstīja Jehovas lieciniekiem pateicības vēstuli, kurā bija teikts: ”Jūs esat devuši vērā ņemamu ieguldījumu, lai palīdzētu pilsētai atgūt tās sākotnējo pievilcību.. Mēs esam pārliecināti, ka pateicības vārdi no daudzajiem mūsu kūrorta apmeklētājiem liks jums justies gandarītiem par savu darbu.”

Dabas stihija, kas skāra Ziemeļkaukāza reģionu, nodarīja milzīgus postījumus. Taču šādā grūtā brīdī Jehovas liecinieki varēja apliecināt savu mīlestību ticības biedriem un citiem cilvēkiem, un tas viņiem sagādāja lielu prieku. Gandarījumu viņiem sniedza arī apziņa, ka šie mīlestības apliecinājumi sagādā godu un slavu Jehovam, visa Radītājam.

[Kartes 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Melnā jūra

LIELAIS KAUKĀZS

Ņevinnomiska

Orbeļanovka

Zeļenokumska

Kislovodska

Kaspijas jūra

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 17. lpp.]

Jehovas liecinieki nopirka šo lauka virtuvi un gatavoja tajā ēdienus plūdos cietušajiem cilvēkiem

[Attēls 17. lpp.]

Šī Jehovas lieciniece izmantoja savu automašīnu, lai piegādātu cilvēkiem pārtiku un pirmās nepieciešamības preces

[Attēls 18. lpp.]

Pilsētas varas iestādes Kislovodskā uzslavēja Jehovas lieciniekus par viņu ieguldījumu pilsētas sakopšanā