Dieva vārds Klusā okeāna salās

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FIDŽI

ĻAUDIS kādā Klusā okeāna salā bija gaužām pārsteigti. Atbraucēji, kuriem viņi bija sagatavojuši pusdienas, pirms ēšanas aizvēra acis. ”Ko jūs darāt?” salinieki vaicāja.

”Pateicamies Dievam par viņa veltēm,” skanēja atbilde.

”Kur dzīvo jūsu Dievs?” gribēja zināt salinieki.

”Debesīs,” teica atbraucēji.

”Kā viņu sauc?”

”Jehova.”

”Vai jūsu Dievs ēd?” prašņāja salinieki.

”Dievs ir Gars,” paskaidroja atbraucēji. ”Viņš nav tāds kā mēs, viņš dzīvo mūžīgi. Viņš ir radījis zemi, debesis, jūru un visu pārējo. Viņš ir radījis cilvēkus.”

Vienkāršās atbildes viesa izbrīnu, un salinieki jautāja, kāpēc šie cilvēki ir atbraukuši uz viņu salu. Lūk, ko viņi izdzirdēja: ”Mēs esam ieradušies, lai jums pastāstītu par patieso Dievu Jehovu un viņa Dēlu Jēzu, kas ir mūsu Pestītājs.” (From Darkness to Light in Polynesia.)

Kas bija minētie atbraucēji? Jehovas liecinieki? Nē. Tie bija divi taitiešu sludinātāji, kas 1824. gada 15. jūnijā bija ieradušies Mangaijas salā (Dienvidu Kuka salas). Kāpēc viņi lietoja vārdu Jehova? Vai tas bija tikai atsevišķs gadījums? Atbildes uz šiem jautājumiem paskaidro,  kāpēc daudzās Klusā okeāna salās vārdam Jehova joprojām ir liela nozīme.

Dieva vārds tiek plaši lietots

Daudzi misionāri, kas 19. gadsimtā no Anglijas un Amerikas ieradās Klusā okeāna salās, lietoja vārdu Jehova gan ikdienas runā, gan rakstos. Kāds vēsturnieks pat kļūdaini secināja, ka agrīnie misionāri ”bija Jehovas, nevis Kristus sekotāji”.

Misionāru rakstītās vēstules bieži sākās ar vārdiem ”Lai Tevi glābj Dievs Kungs Jehova un miera ķēniņš Jēzus Kristus!”. Nav brīnums, ka 1825. gadā Fidži izdotā ābecē, kā rakstīja ievērojamais valodnieks Alberts Šics, bija tikai viens no angļu valodas aizgūts vārds, proti, Jehova.

Klusā okeāna salu iedzīvotājus dziļi ietekmēja tas, ka agrīnie misionāri lietoja Dieva vārdu. Daži no misionāru mācītajiem saliniekiem paši devās sludināt uz citām salām. Runājot par sākumā minēto divu taitiešu misionāru ierašanos Mangaijā, grāmatā The Covenant Makers—Islander Missionaries in the Pacific ir teikts: ”Taitiešu sludinātājiem Jehova bija vienīgais patiesais Dievs. Viņš bija radījis pasauli, un cilvēks bija daļa no Dieva radītās pasaules. [..] ..taitiešu sludinātāji vēstīja, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs un viņa Dēls Jēzus Kristus ir cilvēces Pestītājs.”

Dodamies ar Bībeles vēsti uz dažādām salām, daži agrīnie misionāri nonāca neiedomājamās briesmās, jo salinieki reizēm izturējās agresīvi. Aprakstot grūtības, ar kādām misionāri sastapās, grāmatā Mission, Church, and Sect in Oceania ir uzsvērts: ”Stipra ticība Jehovam bieži uzveica bailes un izmisumu.”

Šāda ticība Jehovam skaidri izpaudās kādā gadījumā, kas 1823. gadā notika Rarotongas salā (Kuka salas), kur bija ieradies misionāra Džona Viljamsa kuģis. Viņš nosūtīja krastā divus precētus misionāru pārus, lai viņi sludinātu rarotongiešiem. Diemžēl pēc nesaprašanās ar galīgi piedzērušos salas karali misionāri tika smagi piekauti, visas viņu mantas tika nozagtas, un viņi paši tik tikko izglābās.

Nokļuvuši atpakaļ uz kuģa, misionāri aprakstīja rarotongiešus kā visnegantākos mežoņus. Bažīdamies, ka var notikt pats ļaunākais, Dž. Viljamss izlēma vismaz uz kādu laiku doties prom no salas, bet kāds jauns sludinātājs, vārdā Papeiha, pieteicās viens pats doties uz salu. ”Vai mežoņi mani nogalinās vai ne,” viņš paziņoja, ”es apmetīšos pie viņiem.”

Viņa tālākie vārdi ir bieži pieminēti stāstījumos par agrīno misionāru darbību. Papeiha teica: ”Ko Jehova toku tiaki! Tei roto au i tona rima! (Jehova ir mans gans! Es esmu viņa rokā!)” Tad, ģērbies tikai vieglās drēbēs un satvēris grāmatu ar Bībeles fragmentiem taitiešu valodā, viņš pārlēca pāri bortam un peldēja uz krastu. Papeiha palika dzīvs, un uz viņa sludināto vēsti atsaucās daudz vietējo iedzīvotāju.

Rarotongietis More Taunga pats vēlāk kļuva par misionāru un 1842. gadā izveidoja misiju Jaunkaledonijā. Savā dienasgrāmatā More Taunga rakstīja arī par kādu vietējo iedzīvotāju, kam viņš bija veltījis īpašu uzmanību un ko bija iemācījis lasīt un rakstīt: ”Palēnām viņš to apguva un jau drīz vien man teica: ”Es gribu lūgt Dievu.” Bet es viņam ieteicu nesteigties. Pēc kāda laika viņš man atkal prasīja: ”Vai tu man ļausi lūgt?” Tad viņš gribēja zināt, kāpēc es viņam neļauju lūgt Dievu, tāpēc es paskaidroju: ”Tev vispirms ir jāatmet elki, tad tu vari lūgt Jehovu. Tikai Jehova var dzirdēt tavas lūgšanas.” To  izdzirdējis, vīrietis man atnesa grozu ar saviem dievekļiem un lūdza: ”Sadedzini tos! Tagad mans Dievs būs Jehova.” Viņš tiešām iemācījās lūgt Dievu.”

Klusā okeāna salu iedzīvotāji sāk ticēt Jehovam

Tā kā misionāri brīvi lietoja Dieva vārdu, nav brīnums, ka arī tie, kam viņi sludināja, sāka ticēt Jehovam. Grāmatā Missionary Adventures in the South Pacific ir aprakstīta kāda liela sapulce, kas notika vienā no Klusā okeāna ziemeļu daļas salām, kad tur bija ieradies misionāru kuģis Morning Star. Grāmatā stāstīts, ka sapulcējušies salinieki ”pacēla rokas, lai apliecinātu, ka atmetīs elkdievību un pielūgs Jehovu, un daudzi no viņiem, pauzdami savu stingro apņēmību, pat pacēla abas rokas un turēja tās paceltas ilgu laiku. Turklāt viņi rūpējās, lai sludinātājiem nekā netrūktu. Viņi arī izraudzījās zemes gabalu un veltīja to Jehovam, lai uz tā varētu uzcelt baznīcu un mācītājmāju.”

Aprakstot Malietoas, augsta samoāņu virsaiša, pievēršanos kristietībai, grāmatā Wiliamu—Mariner-Missionary—The Story of John Williams ir teikts: ”Malietoa uzrunāja savus ļaudis un teica garu runu, kurā publiski apsolīja pielūgt Jehovu un uzcelt Jehovam baznīcu. Viņš lika, lai mājās palicēji sāktu mācīties par Jehovu un Jēzu Kristu.”

Tas viss dziļi iespaidoja daudzu Klusā okeāna salu iedzīvotāju dzīvi. Pat mūsu laikos tādās valstīs kā Fidži un Rietumsamoa nav nekas neparasts izdzirdēt Jehovas vārdu radio vai ieraudzīt to laikrakstos.

Taču tas vēl nav viss. Pērla Baindere savā grāmatā Treasure Islands, kas nāca klajā 1977. gadā, stāstīja, cik svarīgs banabiešiem ir Jehovas vārds. Šī tauta sākotnēji dzīvoja tagadējai Kiribati piederošā salā, bet vēlāk bija spiesta pārcelties uz Rambi salu, kas ietilpst Fidži. P. Baindere rakstīja: ”Misionāri, kas bija sludinājuši Banabā, bija devuši banabiešiem vairāk, nekā viņi varēja iedomāties. [..] Ticība Jehovam, kurai banabiešu dzīvē ir galvenā nozīme, visos septiņdesmit grūtību un nelaimju gados ir saturējusi viņus kopā tā, kā to nebūtu spējis nekas cits, un šī ticība joprojām viņiem palīdz uzturēt gara možumu. Bez Jehovas, ar ko banabiešus iepazīstināja baltie cilvēki (un ko paši baltie aizvien vairāk noniecina), viņi būtu pazuduši.”

Dieva vārds Bībeles tulkojumos

Viens no agrīno misionāru galvenajiem mērķiem bija veikt viegli saprotamus Bībeles tulkojumus Klusā okeāna salu iemītnieku valodās. Viņi tam veltīja lielas pūles, un tā Bībele kļuva pieejama daudzās šajā zemeslodes daļā runātajās valodās. Tulkotājiem šķita pilnīgi dabiski vārdu Jehova transliterēt, tāpat kā viņi bija transliterējuši visus citus Bībelē sastopamos personvārdus.

Tiem, kas padziļināti pētī Bībeli, noteikti šķitīs interesants fakts, ka šie tulkotāji lietoja Jehovas vārdu ne tikai Ebreju rakstos, bet arī Kristiešu grieķu rakstos, ko mēdz saukt par Jauno Derību. Pārskatot tulkojumus septiņās Klusā okeāna salu valodās, var redzēt, ka Jehovas vārds Kristiešu grieķu rakstos ir lietots 72 pantos. Turklāt tie nav tikai 19. gadsimtā tapuši tulkojumi — to vidū ir arī 1999. gadā tapušais tulkojums rotumāņu valodā, un tajā Kristiešu grieķu rakstos Jehovas vārds ir sastopams 48 pantos.

19. gadsimta beigās Viljams Vaiats Gills, kas ilgus gadus bija bijis misionārs Klusā okeāna salās, par vienu no šiem agrīnajiem tulkojumiem rakstīja: ”Es esmu lietojis rarotongiešu Bībeli četrdesmit divus gadus, un man var  piedot, ja teikšu, ka uzskatu to par apbrīnojamu tulkojumu. [..] Tāpat kā Jaungvinejas un citu Klusā okeāna salu valodu tulkojumos, arī šajā svētais vārds ”Jehova” ir transliterēts, nevis tulkots, un tādā veidā kontrasts starp mūžīgi dzīvo Dievu un pagānu pielūgtajiem objektiem ir padarīts vēl uzskatāmāks.”

Kāpēc viņi lietoja Dieva vārdu

Kāpēc šie misionāri, Bībeles tulkotāji un sludinātāji tik plaši lietoja Dieva vārdu? Viens iemesls ir tas, ka viņi uzskatīja par nepieciešamu skaidri parādīt atšķirību starp Jehovu, vienīgo patieso Dievu, un neskaitāmajiem viltus dieviem, ko pielūdza Klusā okeāna salu iedzīvotāji. (Jāņa 17:3; 1. Korintiešiem 8:5, 6.) Ikvienam no šiem viltus dieviem bija vārds, un salinieki, protams, jautāja: ”Kādu Dievu jūs pielūdzat? Kā viņu sauc?” Ja atbildē viņi dzirdētu vienkārši vārdu ”dievs” savā valodā, tas viņos radītu neizpratni vai arī viņi nospriestu, ka Visvarenais Dievs ir tikai vēl viens dievs, ko pievienot tiem dieviem, kurus salinieki jau pielūdza. Ir skaidrs, kāpēc agrīnie misionāri plaši lietoja Jehovas vārdu.

Vai tas nozīmē, ka visi, kas lietoja vārdu Jehova, patiešām saprata, kas ir Jehova? Nē, tā nebija. Piemēram, misionārs un tulkotājs Hairams Bingems, ko sauca tāpat kā viņa tēvu, slavenu misionāru Havaju salās, sludināja Abiangas (Kiribati) iedzīvotājiem, saukdams, ka ”ir tikai viens Dievs — Jehova”, kamēr tie iznīcināja savu elku.

Bet, lūk, kas par šo gadījumu rakstīts grāmatā Missionary Adventures in the South Pacific: ”Bingems zināja, ka elka iznīcināšana vēl nenozīmē, ka šie cilvēki patiešām ir pieņēmuši kristietību, vismaz tajā brīdī vēl ne. Viņi vēl nebija sapratuši visu evaņģēlija vēsts patieso nozīmi, kaut arī pirmais solis jau bija sperts.” Kā redzams, nepietiek tikai zināt, ka Dieva vārds ir Jehova. Patiesajiem kristiešiem ir jāiepazīst Jehovas personība un jāklausa viņam pilnīgi visās jomās. (Romiešiem 10:13—17.)

Pat dievbijīgajam Mozum, kas zināja Jehovas vārdu un to lietoja, bija jāuzzina par Jehovu vairāk. Mozus lūdza: ”Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast žēlastību tavās acīs.” (2. Mozus 33:13.) Tātad Mozus gribēja ne tikai zināt Dieva vārdu, bet arī uzzināt, kādas īpašības viņam piemīt un kā būt viņam tīkamam. Jehova atbildēja uz Mozus lūgumu un dāvāja viņam kaut ko pārsteidzošu — Mozus redzēja Jehovas godības izpausmi, kurā tika paskaidrota arī Jehovas vārda nozīme. (2. Mozus 33:19; 34:5—7.)

Mūsu dienās tūkstošiem Jehovas liecinieku Klusā okeāna salās izmanto agrīno misionāru tulkotās Bībeles un palīdz cilvēkiem ar godīgi noskaņotu sirdi saprast ne vien Dieva vārda nozīmi, bet arī to, ko viņš prasa no cilvēkiem, kas viņu vēlas pielūgt ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:23, 24.) Jehovas vārds ”jūras salās” tiek godāts, un tāpēc daudzi tūkstoši cilvēku sāk uz viņu cerēt. (Jesajas 24:15; 42:12; 51:5; Salamana Pamācības 18:10.)

[Attēls 12. lpp.]

Klusā okeāna salu iemītnieki, kas uzzināja Dieva vārdu no agrīnajiem baznīcu misionāriem, darīja to zināmu citiem

[Norāde par autortiesībām]

Palmas attēls un attēls pa kreisi: no grāmatas Gems From the Coral Islands

[Attēls 13. lpp.]

Džons Viljamss

[Norāde par autortiesībām]

Culver Pictures

[Attēls 13. lpp.]

Papeiha

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy Institute of Pacific Studies, from Mission Life in the Islands of the Pacific, by Aaron Buzacott

[Attēls 15. lpp.]

Jehovas liecinieki visā pasaulē dara zināmu Dieva vārdu