Kas notiek pasaulē

Atklātas jaunas putnu sugas

”Kopš 1998. gada zinātniskajos izdevumos ir aprakstītas 28 jaunas [putnu] sugas, un turpmākie pētījumi jau zināmo sugu sarakstu, kurā patlaban ir iekļauti ap 9700 putnu sugu, varētu padarīt vēl kuplāku,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. Žurnāla Birding World redaktors Stīvs Gantlets atzina, ka ”jaunu putnu sugu atklāšanu ir sekmējusi mūsdienu transporta attīstība, jo tā ornitologiem ir devusi iespēju piekļūt nomaļām vietām, kur vēl pirms pāris gadu desmitiem cilvēks tikpat kā nebija spēris savu kāju”. Turklāt zinātnieki ir iemācījušies labāk atšķirt dažādu putnu balsis — tropisko lietus mežu biezokņos tas bieži vien ir vienīgais veids, kā iespējams konstatēt kādas sugas klātbūtni. Zinātnieki uzskata, ka arī turpmāk varētu tikt atklātas arvien jaunas putnu sugas. Diemžēl lielu daļu jaunatklāto putnu apdraud dabiskās vides izpostīšana, jo ”to populācija parasti ir neliela un izplatības areāls ir samērā šaurs”, skaidro The Independent.

 Trokšņainās zivis

Zinātnieki no Austrālijas Jūras zinātniskās pētniecības institūta ir atklājuši, ka zivis, ”to vidū vāverzivis, kardinālzivis un Dascyllus ģints zivis.., spēj sazināties savā starpā ar skaņām, kas atgādina rukšķēšanu, pīkstēšanu un svilpšanu”, ziņots laikrakstā The West Australian. Zinātnieku veiktais pētījums palīdzēja noskaidrot, kā zivju mazuļi prot atrast ceļu mājup, kad viļņi tos aiznes prom no kāda rifa. Zinātnieki ierakstīja rifā dzirdamās skaņas un tās atskaņoja zivju slazdos. Zinātnieks Dr. Marks Mīkens laikraksta korespondentam pastāstīja, ka ”slazdos, kur bija dzirdami rifa trokšņi, tika noķerts lielāks skaits zivju mazuļu nekā tajos slazdos, kur netika atskaņotas nekādas skaņas, un tas liek secināt, ka zivis piesaista noteiktas skaņas”. Atklājās, ka dažu pieaugušo zivju balsis ir saklausāmas pat 15 kilometru attālumā. ”Saullēktā un saulrietā zivju koris sasniedz tādu skaļumu, ko varētu salīdzināt ar tūkstošbalsīga līdzjutēju pūļa trokšņošanu futbola stadionā,” sacīja zinātnieks. Tiesa, cilvēka ausij šīs skaņas paliek nedzirdamas.

Zaudējam svaru vai naudu?

”2002. gadā apmēram 231 miljons Eiropas Savienības iedzīvotāju ir centušies ieturēt diētu,” vēstīts Parīzē iznākošajā laikrakstā International Herald Tribune. Kā ziņo tirgus izpētes firma Datamonitor, pērn notievēšanas līdzekļu iegādei eiropieši ir iztērējuši 80 miljardus eiro (aptuveni 50,6 miljardus latu) — summu, kas ir līdzvērtīga Marokas iekšzemes kopproduktam. ”Tiesa, saglabāt normālu svaru ilgāk par gadu izdosies mazāk nekā četriem miljoniem cilvēku”, un ”tikai 2 procenti tievētāju pēc kursa pārtraukšanas neatgūst lieko svaru par gadu ilgākā laika posmā”, apgalvots laikrakstā. Visvairāk naudas — 18 miljardus eiro (aptuveni 11,4 miljardus latu) — par notievēšanas līdzekļiem ir izdevuši vācieši, viņiem seko briti, kas šim nolūkam ir iztērējuši naudas summu, kas ir līdzvērtīga 14 miljardiem eiro (aptuveni 8,9 miljardiem latu), un no britiem nedaudz atpaliek itālieši un franči, kas ir iztērējuši attiecīgi 13 un 12 miljardus eiro (8,3 un 7,6 miljardus latu). Datamonitor pētījums ir parādījis, ka ”ar diētu vien nav iespējams atrisināt liekā svara problēmu”, norādīts International Herald Tribune.

”Ceturtdaļmūža krīze”

Laikposmam starp 20 un 30 gadu vecumu būtu jākļūst par priecīgāko un laimīgāko posmu cilvēka mūžā, teikts Vācijas laikrakstā Gießener Allgemeine. ”Trauksmainie pubertātes gadi jau ir aiz muguras, savukārt pusmūža krīze vēl ir tālu priekšā.” Taču dzīves realitāte ir tāda, ka arvien vairāk cilvēku šajā vecumā izjūt trauksmi un nemieru, kas ir raksturīgi tā dēvētajai ”ceturtdaļmūža krīzei”. Šo terminu speciālisti lieto, runājot par identitātes krīzi, ar kuru gados jauni cilvēki bieži vien saskaras, kad viņiem pienāk laiks absolvēt augstāko vai speciālo mācību iestādi un kad viņiem ir jāizšķiras, ar ko nodarboties turpmāk, norādīts laikrakstā. Psiholoģe no Manheimas Kristiāna Papastefanu paskaidroja, ka pēdējo gadu izmaiņas sabiedrībā ir vairojušas cilvēku raizes par nākotni. Turklāt darba un dzīvesveida izvēles iespējas mūsdienās ir tik plašas, ka daudzi jauni cilvēki vienkārši baidās kļūdīties un izdarīt nepareizu izvēli. Tomēr ir jāatceras, ka pieņemtie lēmumi nav negrozāmi un ka nav nekas peļams, ja cilvēki savas dzīves laikā izmēģina vairākas nodarbošanās, atzina Papastefanu.

Jaunās tehnoloģijas un stundu kavējumi

”Jaunās tehnoloģijas skolotājiem dod iespēju sūtīt skolēnu vecākiem īsziņu vai elektronisku vēstuli ikreiz, kad viņu atvase ir neattaisnoti kavējusi mācību stundas, stāstīts spāņu laikraksta El País angļu valodas izdevumā. Aptuveni 200 Spānijas skolās ir uzstādīta īpaša datorizēta sistēma, kas skolotājiem ļauj apkopot informāciju par skolēnu atzīmēm, mācību stundu apmeklējumiem un skolēniem uzliktajiem sodiem. Katru rītu skolotāji izsauc skolēnus, lai noskaidrotu, kuri nav atnākuši uz nodarbībām, un šos datus ievada kabatas kalkulatora lieluma elektroniskā ierīcē. Vēlāk skolotāji pieslēdz ierīci centrālajam datoram, kas apkopo datus par visām klasēm. ”Nepieciešamības gadījumā informācija par stundu apmeklējumiem tiek nosūtīta uz vecāku mobilajiem tālruņiem,” stāstīts laikrakstā. Tā skolēnu vecāki var uzzināt par neattaisnotiem mācību stundu kavējumiem, par kuriem citādi, iespējams, viņi nebūtu informēti. Laikraksta El País spāņu valodas izdevumā bija teikts, ka par šīs datorizētās sistēmas ieviešanu interesi ir izrādījušas vēl aptuveni 400 skolas.

Remonts var kaitēt zīdaiņa veselībai

”Ja grūtnieces vai jaundzimušā dzīvesvietā tiek uzsākts remonts,” vēstīts Vācijas biļetenā Medi-Netz, ”mazulis pirmajos dzīves mēnešos var ciest no elpošanas ceļu kairinājuma vai pat saslimt ar elpošanas ceļu slimībām. Pētījumi ir parādījuši, ka remontdarbu ietekmē pat vēl nedzimuša bērna imūnsistēma var tikt novājināta, kas savukārt padara mazuli uzņēmīgāku pret infekcijas slimībām un sekmē alerģisku reakciju rašanos.” Zinātnieki no dažādām Vācijas klīnikām un zinātniskās pētniecības institūtiem ir noskaidrojuši, ka kaitīgās ķīmiskās vielas gaisā izdala līmes, jauni grīdas segumi, svaigas krāsas un jaunas mēbeles. ”Viegli gaistošās ķīmiskās vielas vājina imūnsistēmas šūnas, kas palīdz novērst alerģiskas reakcijas,” teikts Medi-Netz. Žurnālā GEO, kas arī ir publicējis rakstu par šo tēmu, jaunajiem vecākiem tiek ieteikts atlikt mājas vai dzīvokļa remontu līdz laikam, kad ”bērns būs sasniedzis divu gadu vecumu” un viņa imūnsistēma būs nostiprinājusies.

Sporta klubi un atkarību izraisošās vielas

Somijas Valsts televīzijas un radio interneta ziņu portālā bija stāstīts, ka ”jaunieši, kas apmeklē sporta klubus, vairāk lieto alkoholu un biežāk piedzeras nekā viņu vienaudži, kas tos neapmeklē”. Pētījumā, ko publicēja Jiveskiles universitātes Veselības aizsardzības pētnieciskā centra zinātnieki, tika minēts, ka ”stipro alkoholisko dzērienu, alus un cigarešu ražotāji bieži sponsorē sporta pasākumus un izvieto savas produkcijas reklāmu to norises vietās”, rakstīja Somijas laikraksts Helsingin Sanomat. ”Turklāt jaunatne ne tikai apbrīno slavenus sportistus, bet arī cenšas sekot viņu priekšzīmei un atdarināt viņu rīcību. Tas, ka sporta sacensību uzvarētāji bieži atzīmē savus panākumus, dzerdami šampanieti un smēķēdami cigārus, nepaslīd garām jauniešu acīm.” Bažas vieš arī šņaucamās tabakas popularitāte jauno sportistu vidū. ”Gandrīz 10 procenti piecpadsmitgadīgu sportistu šņauc tabaku vismaz reizi nedēļā, turpretī viņu vienaudžu vidū, kas neapmeklē sporta klubus, šis rādītājs ir mazāks par 4 procentiem,” bija norādīts laikrakstā.

Neironi un mirkšķināšana

”Lai mēs varētu mirkšķināt acis, ir nepieciešami daudzi tūkstoši nervu šūnu jeb neironu, kas pārstāv vairāk nekā 30 dažādus nervu šūnu veidus,” skaidro Spānijas laikraksts El País. Grupa zinātnieku Spānijas neirologu vadībā ir veikusi pētījumu, izdarot eksperimentus ar dzīvniekiem, un šis pētījums ir devis iespēju iegūt detalizētāku informāciju par acs plakstiņu saiknēm ar galvas smadzeņu garozu. Kāpēc plakstiņu kustināšanā piedalās tik liels skaits dažāda veida neironu? Tāpēc, ka iemesli, kāpēc acs veras ciet, ir dažādi, turklāt plakstiņu kustības mirkšķināšanas brīdī dažādās situācijās ir atšķirīgas. Aptuveni 15 reizes minūtē plakstiņi automātiski aizveras un atveras, lai uzturētu mitru radzeni. Plakstiņi izdara reflektoriskas kustības, piemēram, acs aizveras, ja tai strauji tuvojas kāds priekšmets, un mēs varam mirkšķināt acis arī apzināti. Tāpat acis var aizvērties daļēji vai pilnībā, reaģējot uz emocionālā stāvokļa izmaiņām, un šādā stāvoklī plakstiņi var atrasties ilgāku vai īsāku laiku.

Datoru ietekme uz vidi

”Modernā datora tīrais un glītais tēls rada mānīgu priekšstatu par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj šo iekārtu ražošana,” atzīst žurnāls New Scientist. Piemēram, lai izgatavotu un četrus gadus lietotu (datora vidējais lietošanas laiks) parastu atmiņas mikroshēmu, tiek patērēts fosilā kurināmā daudzums, kura svars ”800 reizes pārsniedz mikroshēmas svaru”, norādīts žurnālā. Analītiķi Japānā, Francijā un ASV ir aprēķinājuši, ka 32 megabaitu atmiņas mikroshēmas (pati par sevi tā sver tikai divus gramus) izgatavošanai un ekspluatācijai ir nepieciešami vairāk nekā 1,6 kilogrami fosilā kurināmā, vismaz 32 kilogrami ūdens un 72 grami tādu toksisku vielu kā amonjaks un sālsskābe. ”Mikroshēmu ietekme uz vidi ir daudz lielāka, nekā varētu iedomāties, raugoties uz šo detaļu niecīgajiem izmēriem,” secina analītiķi.