Kas notiek pasaulē

Automašīna, ko darbina atkritumi

Somijā kāds zemnieks tagad brauc ar automobili, ko darbina neparasta degviela — gāze, kas izdalās no trūdošiem atkritumiem. Žurnāls Suomen luonto informē, ka ”šī automobiļa īpašnieks savā zemnieku saimniecībā ir uzstādījis biogāzes reaktoru, kurā no attīrītiem un sapresētiem atkritumiem tiek iegūta biogāze”. Šī gāze ir ekoloģiski nekaitīgākais degvielas veids, kas mūsdienās tiek izmantots iekšdedzes dzinējos, turklāt ražošanas procesā tiek pārstrādāti atkritumi un iegūts vērtīgs blakusprodukts — lauksaimniecības mēslojums. Pasaulē ir aptuveni divi miljoni automobiļu, kuru dzinēji ir aprīkoti ar dabas gāzes barošanas iekārtām, un šos dzinējus var darbināt arī ar biogāzi. Piemēram, Zviedrijā biogāzi izmanto daudzi pilsētas autobusi, un šo degvielu var pat nopirkt degvielas uzpildes stacijās. ”Biogāze ir ievērojami lētāka nekā benzīns un dīzeļdegviela,” norādīts žurnālā.

 Kā skudras pārdzīvo plūdus

Ko dara skudras, kad lietus laikā ūdeņi pārplūdina viņu mājokli? Lai gan ne visas skudru sugas dzīvo zem zemes, tās, kas mājo pazemē, izmanto unikālas metodes, kas ļauj tām paglābties no plūdiem, teikts laikrakstā The New York Times. Dažas skudru sugas, kas mīt tropiskajos mežos, ”pamana pat vienu vienīgu [ūdens] pilienu, kas ir uzpilējis uz pūžņa ieejas cauruma. Skudras reaģē uz gaidāmajām briesmām, skrienot cauri visam pūznim no viena ieejas cauruma uz otru un brīdinot pārējos pūžņa iemītniekus,” skaidro entomologi Dr. Edvards Vilsons un Berts Holdoblers. ”Skudras ar smaržu iezīmē trasi, kas citām skudrām norāda ceļu uz neizpostītām pazemes ejām vai arī ceļu, pa kuru tās var pamest pūzni.” 30 sekunžu laikā tiek mobilizēta gandrīz visa skudru saime. Laikrakstā bija norādīts, ka ASV dienvidrietumos, kā arī Dienvidamerikas ziemeļos mīt skudru sugas, kas ”lietus laikā iznāk no pūžņa zemes virsū un saspiežas cieši kopā. Ūdeņiem ceļoties, blīvā skudru masa, kurā ir gan pieaugušās skudras, gan mātīte un jaunās skudras, peld pa ūdens virsmu. Daudzas skudras izdzīvo.. Šis savdabīgais plosts galu galā aizķeras aiz zālēm vai krūmiem, un izdzīvojušās skudras var atgriezties pūznī, kad ūdeņi ir atkāpušies.”

Dzeršanas nodarītais ļaunums

”Tā kā pārmērīga alkohola lietošana kļūst arvien izplatītāka jauniešu un sieviešu vidū, Lielbritānijā dzeršanas dēļ mirst arvien vairāk cilvēku,” sacīts Londonas laikrakstā The Independent. ”Divdesmit gadu laikā ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistīto nāves gadījumu skaits ir dubultojies, un šie cilvēki lielākoties ir miruši no aknu cirozes un citām hroniskām aknu slimībām.” Turklāt par alkohola izraisīto slimību upuriem kļūst arvien jaunāki cilvēki. ”Pirms desmit gadiem dzērāji — gan vīrieši, gan sievietes — varēja nodzīvot līdz 70 gadu vecumam, taču pēdējie dati, kas iegūti 1998.—2000. gadā, liecina, ka tagad alkoholiķi mirst, nesasniedzot 60 gadu vecumu,” norādīts laikrakstā. Taču veselības problēmas nebūt nav vienīgais dzeršanas nodarītais ļaunums. Francijā no 10 līdz 20 procentiem nelaimes gadījumu, kas notiek darba vietās, izraisa alkohola lietošana, ziņots laikrakstā Le Monde. Satiksmes negadījumos, kas notiek iereibušu autovadītāju dēļ, katru gadu iet bojā 2700 cilvēki un 24 tūkstoši gūst traumas, un ar pārmērīgu alkohola lietošanu ir saistīti aptuveni 30 procenti vardarbības gadījumu. Dzeršana nodara arī milzīgus finansiālus zaudējumus. Kā norādīts Le Monde, 1996. gadā vien Francijā šie zaudējumi bija 17,6 miljardi eiro (11,1 miljards latu).

Stress veicina saslimšanu

”Nogurums un stress darbavietā vairo risku saslimt ar tādām infekcijas slimībām kā saaukstēšanās, gripa un gastroenterīts,” apkopojot pētījuma rezultātus, kura gaitā tika novēroti vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku, ir secinājusi kāda Nīderlandes zinātniski pētnieciskā organizācija. ”Pētījums ir parādījis, ka cilvēki, kas ir spiesti strādāt ļoti saspringtos apstākļos, saaukstējas par 20 procentiem biežāk nekā tie, kas strādā ne tik intensīvi.” Citi faktori, kas vairo risku saslimt ar infekcijas slimībām, ir darbs naktīs un nedrošības sajūta, ko izraisa uzņēmuma reorganizācija. ”Darbinieki, kas strādā maiņu darbu, slimo biežāk nekā tie, kas strādā normālu darba dienu,” norādīts ziņojumā.

Bērni un dziedāšana

Dziedāšana ir ”nozīmīgs emocionālās izpausmes veids, kas sekmē bērna personības attīstību”, Vācijas veselības žurnālā Gesundheit rakstīja Leipcigas universitātes ausu, kakla un deguna speciālists Dr. Mihaels Fukss. Diemžēl ”pēdējo 20 gadu laikā bērnu balss diapazons ir acīmredzami samazinājies, un viņu balss skanējums ir mainījies”, atzina M. Fukss. Viņš norādīja divus iemeslus, kāpēc tas ir noticis. Pirmkārt, bērni mūsdienās retāk dzied mājās. Senāk ģimenes brīvajā laikā bieži pulcējās kopā, lai dziedātu un muzicētu. Toties tagad cilvēki mūziku lielākoties tikai klausās, bet savu brīvo laiku pavada pie televizora. Otrkārt, kad bērni dzied, viņi bieži vien cenšas atdarināt rokmūziķu un popmūziķu aizsmakušās balsis. ”Mēģinot atdarināt slavenus dziedātājus, bērni pārpūlē savu balss aparātu,” stāstīja M. Fukss. Šāda dziedāšanas maniere izraisa ilgstošu balsenes un kakla muskuļu sasprindzinājumu, kura dēļ uz balss saitēm var veidoties mezgliņi, kas vēl vairāk pasliktina balss skanējumu.

Kamīna drošība

”Uguns kamīnā vai malkas plītī ir potenciāls ugunsgrēka un gaisa piesārņojuma avots gan mājas iekšienē, gan ārpus tās,” atzīst UC Berkeley Wellness Letter. Lai nepieļautu ugunsgrēku un aizsargātu cilvēku veselību, Wellness Letter iesaka veikt tālākminētos drošības pasākumus.

● Uzturiet skursteni labā kārtībā, regulāri tīriet to un vajadzības gadījumā remontējiet.

● Padomājiet, vai nevajadzētu uzstādīt tvana gāzes detektoru. Tas ir īpaši svarīgi, ja māja ir labi nosiltināta un gaisa apmaiņa ir samērā niecīga.

● Labāk ir ierīkot nelielu kamīnu vai krāsni, kas ātrāk sasilst un dūmo mazāk nekā liels kamīns vai krāsns.

● Kurināšanai izmantojiet kvalitatīvu malku, kas ir glabāta un žāvēta vismaz pusgadu. Lapukoku malka parasti deg ilgāk un labāk nekā skujkoku.

● Kurinot kamīnu vai krāsni, paveriet mazā spraudziņā logu, lai vēdinātu telpu.

● Malkas krāsnij jābūt ierīkotai pareizi, proti, tai būtu jāatrodas vismaz metra attālumā no sienām un mēbelēm. Grīdai jābūt pārklātai ar ugunsdrošu plātni.

● Nededziniet krāsnī vai kamīnā ķīmiski apstrādātu koksni, finieri, skaidu plātnes, krāsotus vai lakotus dēļus, krāsainu papīru vai plastmasu, jo, tiem degot, var rasties indīgi izgarojumi.

● Ierīkojiet kamīna restes.

Ziema un D vitamīns

D vitamīns sekmē kalcija uzsūkšanos un nogulsnēšanos kaulos, pasargājot mūs no kaulu lūzumiem, informē Tufts University Health & Nutrition Letter. ”Aptuveni 90 procenti no organismam nepieciešamā D vitamīna daudzuma veidojas mūsu ādā, kad tā tiek pakļauta saules gaismas iedarbībai. Taču ziemas mēnešos ziemeļu platuma grādos saules gaismas ir par maz, lai ādā sintezētos vajadzīgais D vitamīna daudzums. Turklāt reti kurš pusmūža vai vecāka gadagājuma cilvēks ar uzturu uzņem atlikušos 10 procentus no vajadzīgā D vitamīna daudzuma.” ASV Nacionālais veselības institūts iesaka cilvēkiem, kas ir pārsnieguši 50 gadu vecumu un kas dzīvo ziemeļu platuma grādos, ziemā uzņemt vairāk D vitamīna ar tādiem produktiem kā treknas zivis, ar zivju eļļu vai D vitamīna preparātiem. Tomēr ir jāuzmanās, lai D vitamīna diennakts deva nepārsniegtu 2000 starptautiskās vienības jeb 50 mikrogramus.

Dienvidāfrikas mazgadīgie dzērāji

Pastāv reāli draudi, ka Dienvidāfrikas Republikā varētu ievērojami palielināties alkoholiķu skaits, jo arvien mazāki bērni sāk lietot alkoholu, tiek brīdināts Johannesburgā iznākošajā laikrakstā The Star. Ir bijuši gadījumi, kad deviņus gadus veci bērni ierodas skolā, mocīdamies ar paģirām, turklāt situācija šajā jomā turpina pasliktināties. Kas izraisa šīs problēmas? Policija norāda uz alkoholisko dzērienu ”reklāmas kampaņām, kurās attēlots jauniešiem pievilcīgs dzīvesveids”. Laikrakstā bija minēti arī citi iemesli, kāpēc bērni ir sākuši lietot alkoholu, piemēram: alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami; to lietošana sabiedrībā ir plaši izplatīta; vecāku pielaidība; kā arī tas, ka bērniem mūsdienās ir lielāka rīcības brīvība un viņiem ir vairāk kabatas naudas. ”Vecāki nesniedz bērniem pienācīgu vadību, savukārt bērni nerespektē pieaugušo autoritāti, kas liecina, ka sabiedrība nenovēršami izirst,” atzina kāda psiholoģe.