Nafta — svētība vai lāsts?

CIK lielā mērā rūpnieciski attīstītās valstis ir atkarīgas no naftas un naftas produktiem? Nafta un dabas gāze ir tik svarīgas šo valstu ekonomikai, ka grāmatas The Prize autors Denjels Jergins to raksturošanai izmanto jēdzienu ”ogļūdeņražu sabiedrība”. Padomājiet, cik plaši pasaulē tiek izmantots šķidrais kurināmais, smēreļļas, parafīns un bitumens. Lidmašīnas, automašīnas, laivas, līmes, krāsas, poliestera drēbes, sporta kurpes, rotaļlietas, aspirīns, dezodoranti, kosmētika, skaņu plates, datori, televizori un telefoni — šo un daudzu citu izstrādājumu ražošanā tiek lietoti naftas produkti. Katru dienu cilvēki izmanto vairāk nekā 4000 naftas produktu vai izstrādājumu, kas iegūti no naftas. Bet ko var teikt par naftas ietekmi uz sabiedrību un par videi nodarīto postījumu, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir bijis raksturīgs naftas rūpniecībai?

Valdniece, kas ”nevalda cēlsirdīgi”

1940. gada beigās starp Rumāniju un Ungāriju draudēja izcelties karš. Nacistu diktators Ādolfs Hitlers nekavējoties uzstājās par šķīrējtiesnesi. Vai tas bija labas gribas žests? Patiesībā Hitlera mērķis bija nepieļaut, ka Rumānijas naftas atradnes nonāktu Padomju Savienības ietekmes sfērā. Cīņa par naftas atradnēm bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 1990. gadā Irākas karaspēks iebruka Kuveitā un vairākas valstis pēc tam apvienojās, lai dotu Irākai prettriecienu. Un tie nav tikai atsevišķi gadījumi. Daudzas jo daudzas reizes tīkojumi pēc naftas atradnēm ir izraisījuši konfliktus un cilvēku ciešanas.

Nafta ir ne tikai cieši saistīta ar cilvēku ikdienas dzīvi, bet arī ar politiku. Nafta vienmēr ir bijusi to cilvēku uzmanības lokā, kuri ir cīnījušies par varu. Nesen kāds Naftas eksportētāju valstu organizācijas (OPEC) pārstāvis izteicās, ka nafta ir nevis parasta izejviela, bet gan ”stratēģiskas nozīmes prece”. Vairākas valstis, nosakot embargo vai sankcijas, naftu izmanto savās politiskajās cīņās. Turklāt naftas urbumi, naftas pārstrādes rūpnīcas un tankkuģi ne vienu reizi vien ir bijuši teroristu uzbrukumu mērķi, un šie uzbrukumi ir nodarījuši milzīgu kaitējumu apkārtējai videi.

Naftas rūpniecība ir piesārņojusi vidi ar ogļskābās gāzes izmešiem, kas, iespējams, veicina globālas klimata izmaiņas. Naftas uzņēmums PEMEX (Mexican Petroleums), kas ir viens no lielākajiem naftas uzņēmumiem pasaulē, kādā ziņojumā atzīmēja, ka kaitīgas vielas atmosfērā tiek izmestas dažādos naftas pārstrādes posmos. Gandrīz seši gadi ir pagājuši, kopš 161 valsts pārstāvji tikās, lai sastādītu Kioto protokolu, kura mērķis bija samazināt globālās sasilšanas draudus, un, kaut arī šo gadu laikā automašīnu degviela ir kļuvusi tīrāka, daudzi tomēr uzskata, ka nekas būtiski nav mainījies. Savukārt OPEC pārstāvji izteicās, ka daudzu valstu ”labklājību un pārticību mūsdienās ir nodrošinājusi nafta”. Bet vai tas tiešām tā ir visos gadījumos?

Naftas urbumi un cauruļvadu būve parasti nodara kaitējumu apkārtējai videi. Tāpat var pievērst uzmanību tam, ka, piemēram, Saūda Arābijā, valstī, kur ir vislielākās naftas iegulas, aizvien pieaug bezdarba līmenis. OPEC prezidents Ali Rodrigess Arake sacīja: ”Rūpnieciski attīstīto valstu valdības izvirza ārkārtīgi augstas prasības naftas ražotājiem, pārstrādātājiem un lietotājiem un pēc tam, kad šīs prasības ir izpildītas, bez sirdsapziņas pārmetumiem maksimāli ekspluatē šīs grupas.”

Organizācija CorpWatch, kuras uzdevumos ietilpst rūpēties par to, lai lielās korporācijas tiktu sauktas pie atbildības par videi nodarīto kaitējumu, paziņoja: ”Nafta ir valdniece, bet tā nevalda cēlsirdīgi.”

Kāda būs naftas resursu nākotne?