Prāga — vēsturiska un skaista pilsēta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ČEHIJĀ

VAI jūs nevēlētos apmeklēt pilsētu ar vairāk nekā tūkstoš gadu senu vēsturi, pilsētu, kuras arhitektūrā ir pārstāvēti visdažādākie stili, sākot ar romāniku, kura bija izplatīta 10. gadsimtā un kurai vēlāk sekoja gotika, renesanse, baroks, rokoko, klasicisms, neoklasicisms, un beidzot ar 20. gadsimta jūgendstilu? Ja jūsu atbilde ir apstiprinoša, apciemojiet kopā ar mums Viduseiropas pērli — Prāgu.

Ja mēs ieskatītos kartē, mēs redzētu, ka Čehijas galvaspilsēta Prāga atrodas uz dienvidrietumiem no Rīgas, un abas pilsētas taisnā līnijā šķir apmēram tūkstoš kilometru. No Prāgas uz dienvidaustrumiem atrodas Vīne (Austrija) un mazliet tālāk Budapešta (Ungārija). Visas šīs pilsētas ir tikai dažu stundu brauciena attālumā cita no citas.

Cauri Prāgai tek Vltavas upe. Lai būtu ērtāk apskatīt pilsētu, iedalīsim Prāgas centru piecās daļās. (Skat. karti 23. lappusē.) Pirmā daļa ir būvēta uz pakalna upes rietumu krastā. Šeit jūs varat apskatīt Prāgas pili jeb Hradu un tās pievārtē esošos Hradčanus, kas senatnē bija atsevišķa pilsētiņa (dibināta ap 1320. gadu). Pils teritorijā slejas iespaidīgā, gotiskā Sv. Vita katedrāle, kuru iesāka celt 1344. gadā, bet pabeidza — tikai 1929. gadā. Katedrālē atrodas kroņa dārgumi un prinča Vāclava kaps. Līdz Hradai var nokļūt vai nu ar sabiedrisko transportu, vai arī kājām. Ja izlemjat doties kājām, uzvelciet ērtus apavus, jo gaidāms stāvs kāpiens. Esot Hradā, neaizmirstiet iegriezties Zelta ieliņā (Zlatá Ulička), kurā var apskatīt īpatnējas, miniatūras mājiņas un suvenīru veikaliņus. Šie nami tika uzcelti 16. gadsimta beigās pils sargiem. Vēlāk, 17. gadsimtā, tajos dzīvoja zeltkaļi. Tā ieliņa ieguva savu nosaukumu.

Uz dienvidiem no Hradas atrodas Mazais kvartāls jeb Mala Strana. Kādā ceļvedī par to ir teikts: ”Šajā kvartālā ir daudz lielisku baroka  piļu un senu namu ar pievilcīgām pazīšanas zīmēm.” Prāgu mēdz dēvēt par ”simts torņu pilsētu”, kaut gan patiesībā tajā torņu ir krietni vairāk. Daudzie torņi atgādina par laiku, kad vairākums čehu bija reliģiozi. Mazajā kvartālā redzamas dažas no Prāgas baznīcām, kurās tagadējā pēckomunisma laikā nav daudz apmeklētāju. Viena no slavenākajām ir Sv. Mikulaša (Nikolaja) baznīca. Tās celtniecība ilga no 1703. gada līdz 1761. gadam. Baznīcu cēla tik ilgi, ka neviens no tās arhitektiem, ne tēvs, ne dēls, nepieredzēja tās pabeigšanu.

Vltavas otrā krastā

Pār Vltavu paceļas vairāki tilti, kas savieno Prāgas rietumus ar austrumiem. Pazīstamākais no tiem ir Kārļa tilts, kas tagad ir atvēlēts tikai gājējiem. Ja cilvēks nav šķērsojis šo 520 metrus garo tiltu, var teikt, ka viņš nav redzējis Prāgu. Iesakām pastaigāties pa tiltu gan rīta agrumā, gan vakarā. Ir aizraujoši vērot, kā tilts un tā apkārtne pārvēršas, mainoties apgaismojumam.

Kārļa tilts savieno Mazo kvartālu, kas atrodas Vltavas kreisajā krastā, ar Vecpilsētu jeb Stare Mesto, kas atrodas labajā, austrumu krastā. Uz Kārļa tilta parasti atraisītā un dzīvespriecīgā gaisotnē drūzmējas tūristi, ielu muzikanti un tirgotāji. Iespējams, jums izdosies paklausīties Ņūorleānas džezu, ko spēlē kāda diezgan laba čehu grupa. Muzikanti pat pārdod kompaktdiskus un kasetes ar saviem ierakstiem. Netālu jūs varbūt ievērosiet studentus, kas piepelnās, pārdodot smalkas, slavenāko Vecpilsētas laukuma ēku porcelāna miniatūras. Ja cilvēks vēlas, viņš var savās mājās uz plaukta izveidot miniatūru Vecpilsētas laukumu ar visu slaveno astronomisko pulksteni.

Bet tagad pievērsiet uzmanību katoļu ”svēto” skulptūrām, kas izvietotas abās tilta pusēs un aptver lielu daļu Čehijas reliģiskās vēstures. Skulptūras ir uzstādītas laika posmā no 1683. gada līdz 1938. gadam, sākot ar Jana Nepomuka un beidzot ar Kirila un Metodija skulptūru. Bet Bībeles pētniekiem visnozīmīgākā ir Kristus statuja, kas tiek datēta ar 1629. gadu. Ar ko tā ir iezīmīga?

Statuju puslokā ietver zeltīts uzraksts senebreju valodā, kurā ietilpst četri senebreju burti, kas veido tetragrammu. Tā attēlo Dieva vārdu Jehova, kas Ebreju rakstos ir sastopams gandrīz 7000 reižu.

Gleznainā Vecpilsēta

Kad būsiet šķērsojuši Kārļa tiltu un izgājuši cauri tilta Vecpilsētas tornim (pamēģiniet atrast uz torņa austrumu fasādes zivju dzenīša attēlu, kurš bija Vāclava IV iecienītākais personīgais simbols), jūs nonāksiet Vecpilsētā, kur jūs ne uz mirkli nevarēsiet nolikt fotoaparātu. Šī Prāgas daļa nemitīgi pārsteidz ar savu arhitektūru. Ja jūs dosieties taisni, jūs iesiet pa Kārļa ielu, kas saplūst ar šauru, līkumotu ieliņu labirintu, kuras ir pilnas ar maziem veikaliņiem un pircējiem. Paverieties apkārt un aplūkojiet dažādās renesanses un baroka celtnes!

Tā nesteidzīgi pastaigājoties un apbrīnojot redzēto, jūs attapsieties Vecpilsētas laukumā, un, ja tūlīt sitīs pilnu stundu, pirmais, ko jūs, visticamāk, ieraudzīsiet, būs ļaužu pūlis, kurš vēro kādu pulksteni. Tas ir neparastais rātsnama astronomiskais pulkstenis. Taču negaidiet, ka tas būs astronomiski precīzs. Pulkstenis ir tapis laikā, kad cilvēki vēl uzskatīja, ka Zeme ir Visuma centrs, ap kuru griežas Saule un zvaigznes. Par spīti tam, pulkstenis ir inženiertehnisks meistardarbs. *

 Vecpilsētas laukums ar skaistajām ēkām un daudzveidīgo arhitektūru ir elpu aizraujošs. Laukums ir tik liels, ka pat ļaužu pūļi nespēj mazināt plašuma iespaidu. Šeit tik daudz kas pelna uzmanību. Nesteidzieties un izpētiet savā ceļvedī visu, ko redzat. Piemēram, tā lielā baznīca ar diviem vienādiem torņiem un daudzām smailēm ir Tīna baznīca, kuru sāka celt 1365. gadā. Diemžēl šī raksta ietvaros nav iespējams sīkāk pastāstīt par visām brīnišķīgajām ēkām, kas atrodas šajā laukumā, piemēram, par rokoko stilā celto Golcu-Kinsku pili.

Laukuma centrā atrodas liels piemineklis čehu reliģiskajam reformatoram Janam Husam (1372.—1415. g.). Lai gan Huss bija katoļu priesteris, viņš izraisīja baznīcas vadītāju dusmas, jo uzdrošinājās atmaskot garīdznieku zemo morāli un kritizēt tirgošanos ar grēku atlaidām. Kaut gan Husam bija apsolīta neaizskaramība, ja viņš ieradīsies Konstances koncilā un izskaidros savus uzskatus, Husu notiesāja par ķecerību un sadedzināja sārtā.

Prāgas ebrejiskā pagātne

Ceturtais rajons, kas noteikti jāapskata, ir Ebreju kvartāls, ko čehiski sauc par Josefov. 1784. gadā, kad tika ierobežota ebreju diskriminācija, šis rajons tika nosaukts Jozefa II vārdā. Viena no šī kvartāla ievērojamākajām celtnēm ir Staronova sinagoga. Tā tika uzcelta ap 1270. gadu un ir vecākā sinagoga Eiropā, kas vēl turpina darboties. Tā ir arī viena no senākajām Prāgas gotiskajām celtnēm. Sinagoga ir atvērta tūristiem, un, ja jūs būsiet uzmanīgi, jūs ievērosiet Dieva vārdu senebreju valodā. Taču nemēģiniet neko fotografēt. Ja neievērosiet  fotografēšanas aizliegumu, sargs jūs nekavējoties palūgs atstāt sinagogu.

Tajā pašā rajonā jūs varat caur vārtiem ielūkoties senā ebreju kapsētā un redzēt tūkstošiem kapakmeņu ar uzrakstiem ebreju valodā. Netālu atrodas ebreju rātsnams ar diviem pulksteņiem, vienam no tiem ir romiešu cipari, otram — ebreju burti.

Tuvējā Pinkasa sinagogā ”tagad atrodas memoriāls 77 297 Bohēmijas un Morāvijas ebrejiem, kas gājuši bojā nacistu gāzes kamerās”. Šo ebreju vārdi, to vidū arī 36 tūkstošu Prāgas ebreju vārdi, ir rakstīti uz sinagogas iekšsienām. (Prague Art and History.)

Senā Jaunpilsēta

Pēdējais rajons, ko mēs apskatīsim, ir Jaunpilsēta jeb Nove Mesto. Lai gan to sauc par jauno pilsētu, tās pirmsākumi meklējami 1348. gadā, kad Kārlis IV šajā vietā atvēra zirgu tirgu. Jaunpilsētas slavenākā daļa ir Vāclava laukums, kas ir raksturots kā ”mūslaiku Prāgas dzīvākā tirdzniecības vieta”. Šajā laukumā apskatāmas vairākas jūgendstilā veidotas ēku fasādes, piemēram, tāda ir viesnīcas Evropa fasāde, bet raksturīgākā laukuma iezīme ir 1912. gadā uzstādītais Sv. Vāclava piemineklis, kur viņš ir attēlots sēžam uz zirga.

Prāgas apraksts būtu nepilnīgs, ja mēs aizmirstu tās kultūras mantojumu, it īpaši to, kas saistīts ar mūziku. Tāpēc apmeklējiet gan Nacionālo teātri, gan Valsts operu. Miljoniem klasiskās mūzikas cienītāju ir pazīstama Antonīna Dvoržāka simfonija ”No Jaunās pasaules”. Jūs atradīsiet Dvoržāka muzeju sarkani dzeltenā baroka stila villā. Par ”čehu mūzikas tēvu” atzītais Bedržihs Smetana ir ”komponists ar īsta čeha dvēseli”, rakstīja Ferencs Lists. Viņš ir īpaši pazīstams ar savu simfonisko poēmu ciklu ”Má Vlast” (”Mana Dzimtene”) un tās daļu ”Vltava”, kurā muzikāliem līdzekļiem attēlota upe, kas plūst cauri Prāgai. Smetanas muzejs atrodas Vecpilsētā pašā upes krastā.

Tas ne tuvu nav viss, ko var redzēt un apbrīnot Prāgā. Pārliecinieties par to paši — atbrauciet un sajūtiet tūkstoš gadu senas kultūras elpu!

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Astronomiskais pulkstenis

Pulkstenis sastāv no trīs daļām. Kad aprit pilna stunda, pulksteņa augšdaļā atveras divi lodziņi un tajos cits pēc cita parādās 12 apustuļi. Interesanti, ka Jūdas Iskariota un Jēkaba Alfeja dēla vietā ir Pāvils un Barnaba, kas Bībelē nepieder pie 12 apustuļiem. Zemāk atrodas skelets — Nāves simbols. Tas ievada apustuļu procesiju. Kreisajā rokā skeletam ir smilšu pulkstenis, ko tas paceļ un apgriež otrādi. Citas kustīgas figūras ir dziedošs gailis, Turks, kas krata galvu, Uzpūtība, kas spoguļojas, un Alkatība, kas attēlota sīkstulīga augļotāja veidā.

Astronomiskais pulkstenis rāda laiku pēc trim laika atskaites sistēmām. Arābu cipari ļauj noteikt laiku pēc senās bohēmiešu sistēmas, romiešu cipari atspoguļo mūsdienās pieņemto laika skaitīšanas sistēmu, turklāt ciparnīcai ir 12 daļas, kas atbilst tam, kā diennakts gaišās stundas iedalīja babilonieši. Nav brīnums, ka pie šī bagātīgi rotātā pulksteņa ir jāpavada kāds laiciņš, lai to rūpīgi apskatītu.

[Karte 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Prāgas centrs

Prāgas pils un Hradčani

Mazais kvartāls

Vltava

Ebreju kvartāls

Vecpilsēta

Jaunpilsēta

[Attēls 22. lpp.]

Šeit redzamais uzraksts satur tetragrammu

[Attēls 24. lpp.]

Jūgendstila pils fragments ar barokālām iezīmēm

 [Attēls 24., 25. lpp.]

Kārļa tilts

[Attēls 25. lpp.]

Vecpilsētas rātsnama pulksteņtornis un Sv. Mikulaša baznīca

[Attēls 25. lpp.]

Sv. Vita katedrāles iekšskats

[Attēls 25. lpp.]

Vāclava laukums