Varenā Amazone — upju karaliene

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ

AMAZONE tiešām ir īsta karaliene pārējo upju vidū. Tā plūst cauri pasaules lielākajiem tropiskajiem lietusmežiem, un zinātnieki atzīst, ka tā ir ārkārtīgi svarīga mūsu planētas ekosistēmas daļa. Amazone ir ceļotāju un dabas pētnieku paradīze, turklāt miljoniem brazīliešu tas ir arī būtisks satiksmes ceļš, visa Amazones reģiona galvenā artērija.

”Saldūdens jūra”

Amazone sākas augstu Peru Andos nepilnu 160 kilometru attālumā no Klusā okeāna krasta un, pa ceļam uzņēmusi daudzu upju ūdeņus, ietek Atlantijas okeānā apmēram piectūkstoš metru zemāk. Pirms upe sasniedz Brazīlijas teritoriju, tās nosaukums vairākas reizes mainās, un Brazīlijā tā sākumā plūst ar nosaukumu Solimoinsa. Pie Manausas saplūdusi ar savu visūdenīgāko pieteku Riunegru, varenā upe iegūst Amazones vārdu.

Vietā, kur satiekas Solimoinsa un Riunegru, ir vērojama krāšņa un neparasta aina — tumšie, kafijbrūnie Riunegru ūdeņi un gaišā, duļķainā Solimoinsa uzreiz nesajaucas, bet gandrīz desmit kilometru plūst vienā gultnē divās joslās. Šo fenomenu izraisa upju ūdens sastāva, duļķainības un temperatūras atšķirības, kā arī vairāki citi faktori.

Tā kā pētnieku vidū valda nevienprātība jautājumā par Amazones galvenajām pietekām un to iztekām un Amazones deltai ir visai sarežģīta uzbūve, ir grūti precīzi pateikt, kur īsti Amazone sākas un kur beidzas. Ja mēra tās tālāko atteku Paru, kuras plašajā grīvā ienāk kuģi, Amazones garums ir aptuveni 6750 kilometru. * Taču, kā teikts Ginesa rekordu grāmatas brazīliešu izdevumā, Amazones kopējā garuma noteikšana vairāk ir atkarīga ”nevis no mērīšanas, bet no tā, ko uzskata par šīs upes galējiem punktiem”.

 Ūdeņu daudzuma ziņā Amazones pārākums pār citām upēm ir neapstrīdams. Tā ir ūdeņiem bagātāka nekā Jandzi, Misisipi un Nīla visas trīs kopā. * Šī varenā upe, kuras caurplūde vidēji ir vairāk nekā 200 tūkstoši kubikmetru sekundē, ieplūdina Atlantijas okeānā 15 līdz 20 procentus visa saldūdens, kas ietek pasaules okeānos. Tai pietiktu ar 30 sekundēm, lai sagādātu tik lielu dzeramā ūdens daudzumu, ka visa cilvēce ar to varētu remdēt vienas dienas slāpes — iznāktu litrs ūdens katram no sešiem miljardiem zemeslodes iedzīvotāju.

Grandiozā ūdens plūsma atstumj sāļo jūras ūdeni un izveido saldūdens slāni, kas iesniedzas ap 200 kilometru tālu Atlantijas okeānā. Nav brīnums, ka spāņu jūrasbraucējs Visente Janjess Pinsons, kas iebrauca Amazonē 1500. gada jūnijā, ieraudzījis milzīgās upes grīvu, to nosauca par Mar Dulce jeb Saldūdens jūru.

Ļaužu acīm, kuri ceļo pa šo majestātisko upi, tā paveras tieši tāda — milzīga jūra, kas plūst caur mežainiem plašumiem. Vietām upe ir tik plata, ka nav saskatāms pretējais krasts. Uzplūdu laikā dažviet straumes platums sasniedz 50 kilometrus. Vairākos posmos vidējais dziļums ir 50 līdz 80 metru, un dziļums mainās atkarībā no platuma. Šaurākajā vietā pie Obidusas (Paras štatā) upe ir 130 metru dziļa.

Lielākajai daļai Amazones ir ļoti mazs kritums — vidēji tikai divi centimetri uz kilometru. Nelielais slīpums upes deltā ļauj paisuma ūdeņiem nokļūt tālu uz augšu pret straumi. Paisuma ietekme ir jūtama pat Obidusā, kas atrodas 800 kilometru attālumā no upes ietekas.

Tā kā Amazone plūst gandrīz paralēli ekvatoram, upi ietekmē abu pusložu sezonu mija un pārmaiņus pārplūst te labā, te kreisā krasta pietekas. Vispirms ziemeļu pusē un pēc tam dienvidos upju līmenis periodiski ceļas un krīt, tāpēc visa Amazone pulsē kā gigantiska sirds. Gadskārtējās ūdens līmeņa svārstības Amazonē sasniedz 9 līdz 12 metrus. Paliem ir liela nozīme vietējā lauksaimniecībā. Straume nes lielu daudzumu organiskas un neorganiskas izcelsmes sanešu, kas nogulsnējas krastos, vairojot plašo zemieņu auglību.

Atklājēji un apmetņu veidošanās

Spāņu konkistadors Fransisko de Oreljana bija pirmais eiropietis, kas veica braucienu lejup pa Amazoni, un viņš arī bija tas, kurš 1542. gadā deva šai upei vārdu. * Bet kāpēc viņš to nosauca par Amazoni? Oreljana apgalvoja, ka sastapis šajā apvidū sieviešu karotāju ciltis, kas viņam atgādinājušas amazones no grieķu mītiem. Vēlāk tika rīkotas citas ekspedīcijas un pa Amazoni kuģoja gan spāņi, gan angļi, gan nīderlandieši, gan portugāļi. Enciklopēdijā Enciclopédia Mirador Internacional stāstīts, ka portugāļi veica ”neskaitāmus pārdrošus uzbrukumus, lai iekarotu [zemes] gar Riunegru, Solimoinsu un Riubranku, un pasludināja šo apvidu par sava karaļa īpašumu”.

Lai nostiprinātu savas pozīcijas, portugāļi visā šajā teritorijā izvērsa misiju darbu. Kā teikts minētajā enciklopēdijā, lai izplatītu katoļu ticību un paplašinātu tirdzniecību ar džungļu dāvanām — kokmateriāliem, sveķiem, garšvielām un citiem augu valsts produktiem —, ”reliģisko ordeņu locekļi bieži pārcēla savas misijas no vienas vietas uz otru, allaž turēdamies upju krastu tuvumā. No šīm apmetnēm ar laiku izauga daudz nelielu ciemu.”

Šajā agrīnajā posmā — 17. un 18. gadsimtā —, kā arī vēlāk, kad 19. gadsimta beigās sāka vērsties plašumā kaučuka plantācijas, ļaudis galvenokārt apmetās pie upēm, jo upes bija dabiski ceļi, pa kuriem varēja nokļūt dziļi iekšzemē. Pilsētas, kas mūsdienās atrodas Amazones zemienes vidienē, ir izveidojušās no šīm senajām apdzīvotajām vietām.

Satiksme pa upi

Amazones baseins, kas aizņem aptuveni sešus miljonus kvadrātkilometru, ir lielākais upes baseins pasaulē. Tas ir lielāks nekā Eiropas teritorija, ja atskaita Krievijai piederošo Eiropas daļu. Ja sarežģīto tīklu, ko veido Amazone kopā  ar 1100 pietekām un citām mazākām upītēm, salīdzina ar cilvēka asinsrites sistēmu, tad Amazone tajā ir aorta — pati lielākā artērija. Sazarotais upju tīkls satur divas trešdaļas visa zemeslodes saldūdens, un tas ir kuģojams vairāk nekā 25 tūkstošu kilometru garumā. Šiem ūdensceļiem ir būtiska nozīme vietējo iedzīvotāju dzīvē.

Miljoniem cilvēku, kas mājo Amazones baseinā, izmanto šo dabisko transporta maģistrāli. Pa Amazoni braukā visdažādākā lieluma laivas un kuģi, starp kuriem ir arī transatlantiskie laineri, kas kuģo veselus 1500 kilometrus uz augšu pret straumi līdz Manausai. Mazāki kravas un pasažieru kuģi brauc līdz pat Peru ostai Ikitosai, kuru no Amazones grīvas šķir 3700 kilometri. Liela daļa Amazones baseina vērtīgās produkcijas tiek izvesta uz citām zemēm ar kuģiem pa Amazoni, un preces no visām pasaules malām nokļūst šajā apvidū lielākoties pa šo pašu ceļu. Rosīgs tirdzniecības ceļš ir arī Amazones lielākā pieteka Madeira, kuras garums pārsniedz 3000 kilometru. Tirdzniecība ir tik intensīva, ka ik gadus pa Amazones baseina ūdensceļiem tiek pārvadāti aptuveni divi miljoni tonnu kravas. Visdzīvākā satiksme ir upes posmā starp Manausu un Belenu, kas atrodas Amazones grīvā.

Dzīve pie upes

Iedzīvotāju koncentrēšanās upes tuvumā liecina, cik svarīgs viņiem ir ūdens transports un auglīgās piekrastes zemes. Kāds vietējais iedzīvotājs, vārdā Altomirs, stāsta: ”Ļaudis, kas dzīvo gar upi, kopj savas nelielās saimniecības, kurās viņi audzē galvenokārt manioku. Tapioka, ko iegūst no maniokas, un zivis šeit ir vieni no galvenajiem pārtikas produktiem. Cilvēki audzē arī arbūzus, banānus un kukurūzu, daļa tur arī liellopus.” Bet, kad sākas pali, lopi ātri ir jāpārvieto uz citurieni — reizēm tos pat nākas vest ar plostu.

Lai pielāgotos upes kaprīzēm, piekrastes mājas bieži vien tiek būvētas uz pāļiem, un pilsētu tuvumā nereti ir noenkuroti plosti, uz kuriem uzceltas peldošas mītnes. Kā stāsta kāds vīrs, vārdā Belarminu, kurš daudz braukā pa upi,  ļaudis te ir ļoti viesmīlīgi un sveicina svešiniekus ar platu smaidu.

Bieži var redzēt, kā cilvēki nelielās laiviņās brauc klāt lielākiem kuģiem, lai pārdotu vai iemainītu savas preces. Dažkārt kāds laivinieks lūdz, lai kuģis paņem laivu tauvā un pavelk kādu gabalu pret straumi. Tad kuģinieki viņam pamet virvi, lai viņš to piesien pie savas laivas. Piekrastes iedzīvotāji pārdod vietējos produktus — palmu dzinumus, palmu vīnu, tapioku, riekstus, zivis, vēžus — vai maina tos pret graudu izstrādājumiem un citām rūpnieciski ražotām precēm.

Tūkstošiem brazīliešu pelna iztiku, pārvadājot pa upi kravu un pasažierus. Pa upi parasti transportē arī baļķus no kokzāģētavām, kas atrodas mežainajos apvidos dziļi iekšzemē.

Lielu daļu olbaltumvielu vietējo iedzīvotāju uzturā nodrošina produkti, kas nāk no upes. ”Pēc aptuveniem aprēķiniem, Amazonē dzīvo ap 2000 zivju sugu — daudz vairāk nekā jebkurā citā upju sistēmā uz zemes,” teikts grāmatā Vida Selvagem nos Rios. Slavenais okeanogrāfs Žaks Ivs Kusto pēc ekspedīcijas uz Amazones reģionu pat izteicās, ka Amazonē esot vairāk zivju sugu nekā Atlantijas okeānā.

Interesants upes dzīvnieku valsts pārstāvis ir apdraudētais zīdītājs lamantīns, kas barojas ar augiem. Šie lielie dzīvnieki ir kārots medījums, jo no viena prāva lamantīna var iegūt vairāk nekā 100 litru vērtīgu tauku. Caurmērā lamantīni ir ap divarpus metrus gari un 350 kilogramu smagi. Amazonē mājo arī gigantiskās zivis piraruku jeb arapaimas, kuru vidējais garums ir vairāk nekā divi metri, bet svars — ap 70 kilogramu. Reizēm palaimējas ieraudzīt arī tādus izvairīgus upes iemītniekus kā botu jeb Amazones delfīnus un otras šajā upē sastopamās delfīnu sugas pārstāvjus, ko šeit dēvē par tukuksi.

Brauciens ar kuģīti

Laivas un kuģi jau izsenis ir neatņemama Amazones baseina iemītnieku dzīves daļa. Ar to  palīdzību iztiku pelna tūkstošiem tirgotāju, kas pārdod savas preces nomaļajos piekrastes ciemos, tā ienesot tur modernās civilizācijas dvesmu. Turklāt kuģīši ir lēts transporta līdzeklis, kas ļauj nokļūt iekšzemes pilsētiņās un ciemos, uz kuriem neved zemes ceļi. Lielākā daļa pasažieru ceļo guļamtīklos, kas sakarināti cieši cits pie cita. Ar to arī ir izskaidrojama lielā drūzmēšanās piestātnē — tiklīdz kuģītis ir piestājis, visi steidzas ātrāk tikt uz klāja, lai paspētu ieņemt labu vietu, kur uzkarināt savu tīklu. Tiem, kas brauc uz apakšējā klāja, jāiekārtojas starp dažnedažādas kravas saiņiem. Kuģīšu pasažieri parasti ir runīgi ļaudis, tāpēc ir viegli nodibināt ar viņiem draudzīgas attiecības, un laika mēļošanai ir atliku likām, jo brauciens visbiežāk ilgst vairākas dienas.

Pie Manausas upes satiksme ir sevišķi dzīva, jo tā ir visa Amazones apgabala svarīgākā osta. Manausas ostā saplūst produkcija, kas nāk no ārkārtīgi plašas apkaimes, arī no Peru, Bolīvijas un Kolumbijas rajoniem. Te plaukst arī ekotūrisms, un cilvēki ierodas tūrisma braucienos gan no Dienvidamerikas, gan no citām pasaules malām.

Neaizmirstams apciemojums

Varbūt arī jums kādreiz radīsies izdevība apciemot šo neparasto zemeslodes nostūri, kas kopš senām dienām ir pētīts ar lielu aizrautību, bet joprojām glabā daudz noslēpumu. Ceļojums uz Amazones krastiem ne tikai ļauj izbaudīt lietusmežu pirmatnējo skaistumu, bet arī vieš bijību Radītāja priekšā, kurš ir veidojis it visu — arī šo vareno upes baseinu. (Psalms 24:1, 2.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 17. lpp.]

POROROKA — PAISUMA VILNIS

Amazones grīvā, kur upes straume sastopas ar okeāna ūdeņiem, ir vērojama kāda parādība, kas izraisa spēcīgu troksni un lielus postījumus. Tā kā Amazone strauji ieplūst okeānā, iestājoties paisumam, upe sākumā atspiež atpakaļ paisuma ūdeņus. Ūdens līmenis pie ietekas ceļas, līdz upe vairs nespēj aizšķērsot ceļu okeāna ūdens masām. Tad bangojošs, nevaldāms vilnis kā milzu siena veļas augšup pa upi, pavērsdams pretējā virzienā tās straumi, izraudams robus upes krastos, izgāzdams kokus un atstādams aiz sevis postu un jucekli. Gigantiskie viļņi, ko rada divu pretējos virzienos plūstošo ūdens masu sadursme, var sasniegt četru metru augstumu, un apdullinošo troksni var sadzirdēt lielā attālumā. Šī skaņa vēstī, ka upē trako pororoka — paisuma vilnis.

[Kartes 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ANDI

Amazones izteka

Maču Pikču, Peru

AMAZONES BASEINS

Ikitosa, Peru

Amazone (Solimoinsa)

MANAUSA

Riunegru

Madeira

Obidusa

Amazone

Para

BELENA

[Norāde par autortiesībām]

Zemeslode: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēli 15. lpp.]

1. Ciema meitene

2. Mājas uz pāļiem upes malā

3. Pie Manausas tumšie Riunegru ūdeņi sastopas ar duļķaino Solimoinsu

4. Riunegru nes ūdeņus uz Amazoni

[Norādes par autortiesībām]

1. un 2. attēls: Ricardo Beliel / SocialPhotos; 3. un 4. attēls: Lidio Parente / SocialPhotos

[Attēli 16., 17. lpp.]

1. Manausas osta

2. Kuģīša pasažieri guļamtīklos

3. Zvejnieks laivā

[Norādes par autortiesībām]

1. attēls: Lidio Parente / SocialPhotos; 2. un 3. attēls: Ricardo Beliel / SocialPhotos

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Saulriets: Ricardo Beliel / SocialPhotos; sērfotājs: AP Photo/Paulo Santos