Dzīve ar multiplo sklerozi

EIVISA viena pati brauca mājās ar automašīnu, kad pēkšņi viņas redze aizmiglojās. Viņa tūlīt pat apstādināja mašīnu. Pēc dažām minūtēm redze atguva asumu, un Eivisa turpināja ceļu, nospriedusi, ka vainīgs ir bijis nogurums. Pagāja četri gadi, un reiz atvaļinājumā Eivisa naktī pamodās no ļoti stiprām galvassāpēm. Viņa aizbrauca uz slimnīcu, kur ārsts viņai iedeva pretsāpju līdzekli un kādu laiku atstāja slimnīcā novērošanai, lai noskaidrotu, vai pēkšņo sāpju cēlonis nav aneirisma.

Nākamajā dienā sāpes bija pārgājušas, bet Eivisai galīgi nebija spēka. Viņai pat bija grūti noturēt rokā glāzi ūdens, un ķermeņa labajā pusē bija tirpoņa un dedzinoša sajūta. Gan Eivisa, gan viņas vīrs bija noraizējušies, un viņi nolēma pārtraukt atvaļinājumu un doties mājup. Nākamajā rītā brokastīs Eivisai bija grūti rīkoties ar dakšiņu un visa ķermeņa labā puse bija slābana. Viņa aizbrauca uz slimnīcu, kur ārsti veica vairākus izmeklējumus un noskaidroja, ka Eivisai nav bijis insults. Nezinādami par pēkšņo redzes aizmiglošanos pirms četriem gadiem, ārsti secināja, ka nav iespējams precīzi noteikt veselības traucējumu cēloņus. Pēc vairākiem mēnešiem kustības spējas labajā rokā un kājā atjaunojās, un Eivisa nosprieda, ka viņa ir pārcietusi kādu neparastu vīrusinfekciju.

Pagāja vēl četri gadi. Kādu piektdienas rītu Eivisa atmodusies konstatēja, ka kreisā acs redz miglaini. Ārsts teica, ka tā cēlonis ir stress. Bet svētdien Eivisa ar kreiso aci vairs vispār neredzēja, un viņa izbijās ne pa jokam. Raudādama Eivisa piezvanīja ārstam, un tas viņu nekavējoties nosūtīja uz pārbaudi. Steroīdu lietošana redzi daļēji atjaunoja. Vēl pēc vairākām pārbaudēm ārsti noteica galīgo diagnozi — multiplā jeb izkaisītā skleroze.

Kas ir multiplā skleroze?

Multiplā skleroze (MS) ir hroniska iekaisīga centrālās nervu sistēmas slimība (centrālo nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes), un, pēc daudzu ārstu domām, tā ir autoimūna slimība. Autoimūnām slimībām ir raksturīgi, ka imūnsistēma sāk darboties nepareizi un uzbrūk noteiktiem organisma audiem. Multiplās sklerozes cēlonis nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka saslimšanu var izraisīt kāds vīruss.  Slimības gadījumā imūnsistēmas komponenti sāk bojāt mielīnu — centrālās nervus sistēmas (CNS) nervu šķiedru apvalku —, un tur, kur šī svarīgā taukainā substance noārdās, paliek sarētojumi. Šādi sklerotiskie perēkļi izveidojas daudzās CNS vietās.

Mielīns aizsargā noteiktas nervu šķiedras, veidojot ap tām tādu kā elektroizolāciju. Ja mielīns ir bojāts, nervu šķiedra bieži vairs nespēj pārvadīt elektriskos impulsus vai arī impulsi pāriet uz blakus šķiedrām, izraisot organismā dažādus traucējumus. Tā kā bojājumi var rasties jebkurā CNS vietā, MS slimniekiem nav vienota simptomu kopuma. Pat vienam cilvēkam katru reizi var parādīties citādi simptomi atkarībā no tā, kura CNS daļa ir skarta. Bet biežākie simptomi ir šādi: nogurums, nespēks, nejutīgums rokās un kājās, nestabila gaita, redzes miglošanās, tirpoņa vai dedzinoša sajūta kādā ķermeņa daļā, urīnpūšļa un zarnu trakta darbības traucējumi, grūtības koncentrēties un spriest. Tomēr labi ir tas, ka daudziem cilvēkiem slimība ”nerada smagu invaliditāti”, norāda ASV Nacionālā multiplās sklerozes biedrība. (Skat. ”Četri galvenie MS veidi”.)

Tāpat kā Eivisas gadījumā, arī citos gadījumos sākumā ir grūti noteikt precīzu diagnozi, jo minētie simptomi ir raksturīgi daudzām slimībām. Bet, kad līdzīgas epizodes atkārtojas, ārsti parasti var noteikt galīgo diagnozi. (Skat. ”MS diagnosticēšana”.)

Pasaulē MS ir apmēram divarpus miljoniem cilvēku. Kanādā ar to slimo 50 tūkstoši cilvēku, ASV šī slimība ir konstatēta 350 tūkstošiem, un ik nedēļu diagnoze ”multiplā skleroze” tiek noteikta aptuveni 200 amerikāņiem. Tiek lēsts, ka Latvijā ir 2500 MS slimnieku. ”Izņemot traumas, multiplā skleroze ir biežākais neiroloģiskās invaliditātes cēlonis cilvēkiem agrīnajos brieduma gados,” bija rakstīts kādā medicīnas grāmatā. Sievietes ar to slimo divreiz biežāk nekā vīrieši, un parasti simptomi sāk parādīties 20 līdz 50 gadu vecumā.

Terapija

Tā kā MS joprojām ir neārstējama, ārsti cenšas apturēt tās progresu vai vismaz to palēnināt, kā arī atvieglot slimības simptomus. To preparātu vidū, kas tiek lietoti šādam nolūkam, ir vismaz divu veidu interferons (dabiska olbaltumviela, ko izstrādā imūnšūnas) un glatirameracetāts.

Dažiem pacientiem ārsti izraksta kortikosteroīdus, lai slimības paasinājuma gadījumos mazinātu iekaisumu un paātrinātu atlabšanu. Taču ”ilglaicīga kortikosteroīdu lietošana parasti  netiek ieteikta, jo tai ir daudz blakņu, piemēram, osteoporoze, čūlas slimība un diabēts”, rakstīts medicīniskajā izdevumā The Merck Manual. Turklāt steroīdu terapija nemaina slimības gaitu ilgstošā laikā posmā. Tāpēc daži ārsti uzskata, ka viegls slimības paasinājums ar šiem preparātiem nav jāārstē. *

Daži pētnieki iet citu ceļu un cenšas rast iespējas atjaunot bojāto mielīnu. Laboratorijas pētījumos ir izdevies atklāt noteiktas pirmšūnas, kas var ražot šūnas, kuras izstrādā mielīnu. Ja zinātniekiem izdotos noskaidrot, kā izraisīt šo procesu, viņi varētu likt organismam pašam atjaunot bojātos nervus.

Dzīve ar MS

Vairāk nekā puse MS slimnieku atzīst, ka viena no lielākajām problēmām, ko sagādā šī slimība, ir nogurums. Noguruma dēļ citi slimības simptomi var izpausties spēcīgāk, un tas samazina MS slimnieka izredzes atrast un nezaudēt darbu. Nogurums var radīt sajūtu, ka cilvēkam jāpadodas slimības priekšā. Lai tā nenotiktu, daudzi MS slimnieki, ko pēcpusdienā māc nepārvarams nogurums, paveic darāmo dienas pirmajā pusē, bet pēcpusdienā vienmēr nosnaužas. Piemēram, Eivisa ik pēcpusdienu vienu stundu veltī miegam, un tāpēc viņa sekmīgi turpina pilnas slodzes brīvprātīgo kalpošanu.

Medicīniskajā izdevumā Harrison’s Principles of Internal Medicine uzsvērts, ka MS slimniekiem ir ļoti svarīgi sekot vispārējam veselības stāvoklim, ”viņiem jāsamazina stress, jālieto pilnvērtīgs uzturs, pietiekami jāizguļas, un viņi nedrīkst strauji novājēt”. Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka stress veicina slimības uzliesmojumus. Tāpēc ir būtiski apzināties, kādas situācijas izraisa stresu, un iespēju robežās no tām ir jāizvairās.

Tomēr MS slimniekiem, cik vien tas ir iespējams, ir jāsaglabā normāls un aktīvs dzīvesveids. Jāņem tikai vērā, ka viņi nedrīkst pārpūlēties, tāpēc ir jādarbojas līdz pirmajām noguruma pazīmēm un nebūtu sevi jāpakļauj nedz pārmērīgam karstumam, nedz aukstumam. Tiem, kas slimo ar MS, ir arī jāveic  fiziski vingrinājumi. Jau minētajā izdevumā The Merck Manual ir teikts: ”Regulāras fiziskas nodarbības (piemēram, braukšana ar velotrenažieri, skriešana pa skriešanas celiņu, peldēšana, stiepšanās vingrinājumi) tiek ieteiktas pat pacientiem ar MS smagā stadijā, jo tās nostiprina sirdi un muskuļus, mazina spazmas un uzlabo psiholoģisko stāvokli.”

”Ir svarīgi pazīt savu organismu,” atzīst Eivisa. ”Tiklīdz es manu neparastu nogurumu, tirpoņu vai nejutīgumu rokās un kājās, es zinu, ka uz dienu vai divām visi darbi ir jāatliek un ir jāatpūšas. Tā es varu sadzīvot ar savu slimību.”

Cilvēki, kam ir MS, bieži cieš no depresijas, taču lielākoties to neizraisa pati MS. Kad pacienti uzzina savu diagnozi, viņiem rodas dažādas negatīvas izjūtas — viņiem ir grūti pieņemt jauno realitāti, viņus pārņem dusmas, aizvainojums, bēdas un bezspēcības izjūta. Bet šīs emocijas, kas ir pilnīgi normālas, ar laiku parasti mazinās, un skats uz dzīvi kļūst gaišāks.

Protams, arī ģimenes locekļi un draugi pārdzīvo, uzzinājuši cilvēka diagnozi. Taču, ja viņi pēc iespējas vairāk uzzina par pašu slimību, tad viņi spēj tikt galā ar grūto situāciju un var atbalstīt slimnieku. Piemēram, ir labi zināt, ka MS būtiski neietekmē mūža ilgumu, nav lipīga un neiedzimst tiešā veidā, lai gan dati liecina, ka iedzimst uzņēmība pret MS.

Daudzi cilvēki ar MS dzīvo pilnvērtīgi un nezaudē prieku. Eivisai papildu spēku dod viņas attiecības ar Dievu un Bībelē sniegtā cerība uz nākotni. Viņa ļoti gaida, kad pār zemi pilnībā valdīs Dieva Valstība un neviens cilvēks vairs neteiks: ”Es ciešu.” (Jesajas 33:24; Atklāsmes 21:3, 4.) Ja jums ir multiplā skleroze vai kāda cita smaga slimība, ceram, ka jūs gūsiet mierinājumu no Bībeles un tā jums palīdzēs tikt galā ar jūsu grūtībām. (Romiešiem 15:4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Četri galvenie MS veidi

Recidivējoši remitējošā MS. Tā ir vistipiskākā MS forma, un sākotnēji tā ir 70 līdz 80 procentiem pacientu. Slimības uzliesmojumi ir skaidri nošķirami no remisijas perioda, kurā simptomi pilnībā vai daļēji izzūd. Starp uzliesmojumiem nav slimības progresa pazīmju.

Sekundāri progresējošā MS. Apmēram 70 procentiem pacientu, kam sākumā ir bijusi recidivējoši remitējoša slimības norise, ar laiku tā kļūst sekundāri progresējoša. Slimībai bieži vien joprojām ir uzliesmojumi, un slimniekiem lēnām zūd neiroloģiskās funkcijas.

Progresējoši recidivējošā MS. Tā ir aptuveni 10 procentiem MS slimnieku. Slimība lēni un neatlaidīgi progresē jau no paša sākuma. Pacientiem ir akūti slimības uzliesmojumi, pēc kuriem simptomi reizēm mazinās, bet reizēm ne. Pretstatā recidivējoši remitējošai MS gaitai, šajā gadījumā slimība starp uzliesmojumiem progresē.

Primāri progresējošā MS. Šī slimības forma ir 10 līdz 15 procentiem slimnieku. Kopš simptomu parādīšanās slimība gandrīz nepārtraukti progresē bez izteiktiem paasinājumiem un remisijām. Tomēr stāvokļa pasliktināšanās noris ar mainīgu ātrumu, reizēm uz laiku tas mazliet uzlabojas. Šāda slimības gaita biežāk ir tiem cilvēkiem, kas saslimst ar MS pēc 40 gadu vecuma.

[Norāde par autortiesībām]

Avoti: ASV Nacionālā multiplās sklerozes biedrība un grāmata Multiple Sclerosis in Clinical Practic. Minētie procenti šajos avotos nedaudz atšķiras.

[Papildmateriāls 13. lpp.]

MS diagnosticēšana

Magnētiskā rezonanse. Viena no visefektīvākajām attēldiagnostikas metodēm, ar ko tiek iegūti ļoti sīki smadzeņu audu attēli. Šajos attēlos var redzēt pazīmes, kas liecina par MS, bet tāpat iegūtie attēli palīdz noskaidrot, vai MS slimniekam nav citu slimību.

Cerebrospinālā šķidruma analīze. No muguras smadzenēm tiek paņemts šķidrums, kurā tiek pārbaudīts noteiktu imūnsistēmas vielu līmenis un mielīna sabrukšanā radušos vielu klātbūtne.

Izsaukto smadzeņu potenciālu analīze. Ar datorizētas iekārtas palīdzību tiek mērīts laiks, kas nepieciešams, lai pārraidītu signālus pa nervu ceļiem. 80 līdz 90 procentiem MS slimnieku šī reakcija ir kavēta.

[Papildmateriāls/Attēli 14. lpp.]

Kas vajadzīgs MS slimniekam

Atbalsts. MS slimniekiem ļoti ir vajadzīgas ciešas attiecības ar radiniekiem un draugiem, kas saprot situāciju un sniedz atbalstu. Tāpēc lūdziet palīdzību, kad jums tā nepieciešama, un nenošķirieties no citiem.

Atklātas sarunas. Ir atklāti jārunā par MS un ar to saistītajām grūtībām, jo tad citi varēs saprast jūsu stāvokli un jūs paši jutīsiet atvieglojumu. Nevēlēšanās runāt izraisa pārpratumus, vilšanos un veicina izolētību.

Garīgums. Aizvien vairāk pierādījumu liecina, ka garīgi noskaņotiem cilvēkiem ir labāka veselība nekā tiem, kuri garīgiem jautājumiem neveltī lielu uzmanību, un tāpat viņiem ir optimistisks viedoklis par nākotni. Tas saskan ar Jēzus vārdiem: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

Humora izjūta. Kaut arī nav jāsmejas par pašu MS, tomēr smiekli nāk par labu gan cilvēka fiziskajam, gan emocionālajam stāvoklim.

[Norāde par autortiesībām]

Balstīts uz grāmatu Multiple Sclerosis in Clinical Practice.

[Attēls 11. lpp.]

Sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši slimo ar multiplo sklerozi

[Attēls 13. lpp.]

Regulāras fiziskas nodarbības nāk par labu kā fiziskajam, tā emocionālajam stāvoklim