Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Sena ēģiptiešu zobu pastas recepte

Kā ziņo Electronic Telegraph, kāda Vīnes muzeja krātuvēs ir atrasts noputējis papiruss, uz kura ir pierakstīta senākā zobu pastas recepte. Šo pastu cilvēki ir lietojuši vairāk nekā 1500 gadus pirms Colgate izgudrošanas — pirmās plaša patēriņa zobu pastas, ko sāka tirgot 1873. gadā. ”Ar tinti, kas izgatavota, sajaucot sodrējus, gumiarābiku un ūdeni, kāds ēģiptiešu rakstvedis ir rūpīgi pierakstījis recepti, kā pagatavot pulveri, kas bija paredzēts, lai padarītu zobus baltus un veselus. Mutē šis pulveris sajaucās ar siekalām un kļuva par pastu, ar kuru tīrīja zobus,” rakstīts Electronic Telegraph. Ar ceturto gadsimtu datētajā papirusā ir stāstīts, ka šī zobu pulvera pagatavošanai tika izmantota akmeņsāls, piparmētras, kaltēti īrisu ziedi un melnie pipari. Visas sastāvdaļas sasmalcināja un rūpīgi sajauca. Vīnē kādā zobārstu konferencē šis atradums izraisīja sensāciju. ”Mūsdienu zobārsti nevarēja iedomāties, ka senatnē varētu eksistēt tik efektīvas zobu pastas recepte,” teica Dr. Haincs Neimans. Viņš pamēģināja tīrīt ar šo pulveri zobus un atzina, ka mutē pēc tā palika ”tīrības un svaiguma sajūta”. ”Samērā nesen zobu pastu ražotāji ir sākuši izmantot īrisus, jo ir atklājies, ka šie augi palīdz novērst smaganu slimības,” norādīts Electronic Telegraph.

Augļi saglabāsies svaigi ilgāk

”Antioksidants, kas ir sarkanvīnā un kas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, var palīdzēt saglabāt augļus svaigus krietni ilgāk, nekā tas ir iespējams patlaban,” ziņots žurnālā New Scientist. ”Iegremdējot ābolus šķīdumā, kurā ir resveratrols — antioksidants, kas dabā ir sastopams vīnogās —, ir izdevies pagarināt ābolu glabāšanās laiku no divām nedēļām līdz trijiem mēnešiem. Līdzīgi apstrādātas vīnogas saglabājās svaigas īsāku laiku nekā āboli — tikai divas nedēļas —, tomēr tas ir divreiz ilgāk nekā parasti.” Zinātnieki ir atklājuši, ka pat niecīgas šī antioksidanta devas novērš augļu bojāšanos, pasargā tos no dažāda veida sēnītēm un neļauj tiem savīst. ”Līdzīgi eksperimenti ir veikti ar citiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, tomātiem, avokado un zaļo papriku,” stāstīts New Scientist. ”Patlaban zinātnieki meklē iespējas, kā padarīt lētāku resveratrola ražošanu.”

Videospēles apdraud veselību

Kā ziņo Mehiko laikraksts El Universal, vecāki bieži vien nemaz nenojauš, ka videospēles nopietni apdraud viņu bērnu veselību. Meksikas Kardiologu biedrības prezidents Antonio Gonsaless Ermosiljo atzina, ka vairāk nekā 40 procenti bērnu, kas regulāri spēlē videospēles, cieš no paaugstināta asinsspiediena. Bērnu veselību nelabvēlīgi ietekmē fiziskās aktivitātes trūkums, kā arī stress, kas rodas, bērniem pastāvīgi saskaroties ar šķietami draudīgām situācijām — virtuālajiem uzbrukumiem, sadursmēm un konfliktiem. ”Speciālisti brīdina, ka šī iemesla dēļ varētu palielināties saslimstība ar sirds slimībām, kas jau tagad Meksikā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves iemesls,” teikts laikrakstā.

Nepareizi pārvaldītā pasaule

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, tiek pārvaldīta pilnīgi nepareizi, sacīja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretārs Dr. Žaks Diufs. Uzstājoties Hārvarda universitātes Kenedija Valsts pārvaldes fakultātē (ASV), Ž. Diufs teica: ”Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem sasniegumiem bija iespaidīgais progress pārtikas ražošanā, kas noritēja ievērojami straujāk, nekā pieauga iedzīvotāju skaits.. Mēs spējam saražot pietiekami daudz pārtikas, lai ikvienam planētas iedzīvotājam nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu.” Tomēr attīstības valstīs vien 800 miljoniem cilvēku trūkst pārtikas un ik gadu aptuveni 6 miljoni bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirst nepietiekama uztura dēļ. ”Daudz bērnu mirst ar tādām slimībām kā caureja, malārija un masalas, taču šie bērni varētu izdzīvot, ja viņi saņemtu pilnvērtīgu uzturu,” atzina Ž. Diufs. ”Bads pasaulē ir politiska problēma, un, kamēr tā netiks risināta politiskā līmenī, nav nekāda pamata cerēt uz situācijas uzlabošanos nākotnē.”

Ārlaulībā dzimušie

Eiropas Savienībā ”ceturtā daļa no visiem jaundzimušajiem ir bērni, kas ir dzimuši ārpus laulības”, norādīts Spānijas laikrakstā La Vanguardia. Tā kā cilvēku uzskati par morāli kļūst arvien brīvāki, Eiropas valstīs pieaug ārlaulībā dzimušo bērnu skaits. Pēc Eiropas Kopienas Statistikas biroja aplēsēm, procentuāli visvairāk bērnu neprecētām māmiņām dzimst Zviedrijā (54 procenti no kopējā jaundzimušo skaita), Dānijā (46 procenti) un Francijā (39 procenti). Somijā un Lielbritānijā ārlaulībā dzimst 37 procenti no jaundzimušajiem. Šī tendence ir vērojama arī Vidusjūras valstīs, kur vēl nesen ģimenes tradīcijas bija diezgan stipras. Pēc pēdējiem statistikas datiem, Spānijā ārlaulībā dzimst 19 procenti bērnu, turklāt dažos reģionos šie rādītāji ir pat vēl augstāki. Piemēram, Katalonijā 22 procenti mazuļu dzimst neprecētām māmiņām, un tas ir divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Puse Zemes ir mazapdzīvota

Lai gan aizvadītajā gadsimtā apkārtējās vides izmantošanas intensitāte ir ievērojami pieaugusi, 46 procentus sauszemes teritoriju joprojām tikpat kā nav skārusi cilvēka darbība, teikts žurnālā World Watch. 200 zinātnieki no dažādām valstīm, kas piedalījās kādā pētījumā, ir noskaidrojuši, ka 68 miljoni kvadrātkilometru sauszemes joprojām atbilst ”neskartas zemes” kritērijiem. Tas nozīmē, ka sākotnējā augu valsts tur ir saglabājusies vismaz 70 procentu apjomā, iedzīvotāju blīvums ārpus pilsētām nepārsniedz 5 cilvēkus uz kvadrātkilometru un šīs teritorijas aizņem vairāk nekā 10 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību. Zinātnieki saskaitīja 37 šādus apgabalus, kas aizņem tikpat lielu teritoriju, cik sešas pasaules lielākās valstis — ASV, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Krievija un Ķīna. Tajos dzīvo 144 miljoni cilvēku (neskaitot pilsētu iedzīvotājus) jeb tikai 2,4 procenti zemeslodes iedzīvotāju. Tiesa, vairāk nekā trešdaļu ”neskartās zemes” platību aizņem Antarktīdas ledāji un arktiskā tundra, un tikai 5 apgabali no 37 ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jo tajos mīt vairāk nekā 1500 putnu un dzīvnieku sugu, norādīts World Watch.

Lielbritānijā pieaug ieslodzīto skaits

”Anglijā un Velsā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 139 ieslodzītie — pēc šiem rādītājiem Lielbritānija ir izvirzījusies pirmajā vietā Rietumeiropā,” vēstīts Guardian Weekly. ”Cietumnieku skaits valstī ir palielinājies no 42 tūkstošiem 1991. gadā līdz 72 tūkstošiem patlaban.” Tagad tiesas ne tikai piespriež brīvības atņemšanu lielākam skaitam likumpārkāpēju, bet arī nosaka ilgākus soda termiņus. Piemēram, 1992. gadā brīvības atņemšana tika piespriesta 45 procentiem notiesāto, kas bija pilngadīgi, bet 2001. gadā — jau 64 procentiem. Tomēr dažās valstīs ieslodzīto skaits ir vēl lielāks. Tiek lēsts, ka pasaulē ir 8,75 miljoni ieslodzīto. Aptuveni puse no tiem izcieš cietumsodu trijās valstīs: ASV (1,96 miljoni ieslodzīto), Ķīnā (1,4 miljoni) un Krievijā (900 tūkstoši).

Ļaunums, ko nodara liekais svars

”Cilvēkiem, kuriem 40 gadu vecumā ir liekais svars, vidējais mūža ilgums ir vismaz trīs gadus īsāks nekā tiem, kam šajā vecumā ir normāls svars. Tātad korpulence pusmūžā ir tikpat liels drauds veselībai kā smēķēšana,” secināts laikrakstā The New York Times. ”Kā liecina kāds pētījums, tiem, kas vecumā no 35 līdz 45 gadiem cieš no aptaukošanās, priekšlaicīgas nāves risks ir liels arī tad, ja vēlāk viņi atgūst normālu svaru,” stāstīja kādas klīnikas direktors Dr. Seržs Žabūrs. ”Ir skaidrs, ka par savu svaru ir jārūpējas laikus. Vilcinādamies to darīt, cilvēki var nodarīt kaitējumu savai veselībai.” Turklāt notievēšana mazina risku saslimt ar vēzi. Amerikas Pretvēža biedrības pētījums, kura gaitā 16 gadus tika novēroti ap 900 tūkstoši cilvēku, parādīja, ka ”14 procentos gadījumu, kad vīrieši mira ar vēzi, un 20 procentos gadījumu, kad ar vēzi mira sievietes, šo nāvējošo slimību bija sekmējis liekais svars”, teikts laikrakstā. Arī citi pētījumi ir atklājuši saistību starp aptaukošanos un saslimšanu ar dažādām vēža formām.