Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ko darīt jaunietim, kuru visu laiku salīdzina ar brāli vai māsu?

Ko darīt jaunietim, kuru visu laiku salīdzina ar brāli vai māsu?

Jauniešu jautājumi

Ko darīt jaunietim, kuru visu laiku salīdzina ar brāli vai māsu?

”Lai gan es gribēju būt es pati, es allaž jutu pienākumu līdzināties savām māsām. Man likās, ka es nekad nespēšu sasniegt to, ko ir sasniegušas viņas.” (Klēra.)

VAI tev ir brālis vai māsa, kam, tā vien šķiet, pilnīgi viss iet no rokas? Vai vecāki tevi nemitīgi skubina viņam vai viņai līdzināties? Ja tā ir, tu varbūt uztraucies, ka par tevi kā par cilvēku vienmēr spriedīs tikai pēc tā, cik sekmīgi tev izdodas iet sava brāļa vai māsas pēdās. *

Abi Berija * vecākie brāļi ir beiguši Jehovas liecinieku organizēto Kalpošanas mācību skolu, un viņiem ir priekšzīmīgu kristiešu reputācija. Berijs atzīst: ”Man trūka pašcieņas, jo es domāju, ka nekad nespēšu ne sludināt, ne arī uzstāties auditorijas priekšā tik prasmīgi kā viņi. Man bija grūti iegūt pašam savus draugus, jo es kā ēna vilkos pakaļ saviem brāļiem, kad viņus kaut kur aicināja. Man šķita, ka cilvēki izturas laipni pret mani tikai manu brāļu dēļ.”

Ir grūti nejust skaudību, ja tavu brāli bieži slavē. Bībelē ir stāstīts par jaunekli, vārdā Jāzeps, kas atšķīrās no saviem brāļiem. Kā jutās viņa brāļi? ”Tie to ienīda un nevarēja laipni ar to parunāt.” (1. Mozus 37:1—4.) Tiesa gan, Jāzeps bija pazemīgs, turpretī tavs brālis, iespējams, tev pastāvīgi atgādina par saviem sasniegumiem, uzkurinot tevī dusmas un skaudību.

Šādā situācijā daži jaunieši sāk dumpoties — viņi tīšām sāk slikti mācīties, mazāk piedalās kristīgajā kalpošanā vai uzvedas izaicinoši. Iespējams, viņi spriež: ja jau viņi nevar būt tikpat labi kā viņu brālis, tad nav jēgas vispār censties. Tomēr, ja domājam par nākotni, ir skaidrs, ka dumpīgums pašam jaunietim nāk tikai par ļaunu. Bet kā lai atrisina šo problēmu tādā veidā, kas vairotu jaunieša pašcieņu?

Necel viņu uz pjedestāla

Redzot, cik lielu uzmanību saņem tavs brālis, tu, iespējams, sāc domāt, ka viņš ir ideāls un tu nekad nespēsi viņam līdzināties. Taču tā nebūt nav. Bībelē ir skaidri teikts: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23.)

Lai kādas būtu tava brāļa iemaņas un dotības, viņš ir ”tāds pats mirstīgs cilvēks” kā visi pārējie. (Apustuļu darbi 14:15.) Nav nekāda pamata viņu idealizēt un celt uz pjedestāla. Vienīgais cilvēks, kas ir rādījis nevainojamu paraugu, ir Jēzus Kristus. (1. Pētera 2:21.)

Mācies no viņa

Centies raudzīties uz savu situāciju kā uz iespēju mācīties. Padomā, piemēram, par Jēzus Kristus brāļiem un māsām. (Mateja 13:55, 56.) Vai tu spēj aptvert, cik daudz viņi būtu varējuši iemācīties no sava brāļa, kas bija pilnīgs? Bet ”viņa brāļi neticēja viņam”. (Jāņa 7:5.) Acīmredzot viņiem traucēja lepnums un skaudība. Uz Jēzus laipno aicinājumu mācīties no viņa atsaucās viņa garīgie brāļi, proti, viņa mācekļi. (Mateja 11:29.) Tikai pēc Jēzus augšāmcelšanas viņa miesīgo brāļu attieksme mainījās un viņi sāka izturēties ar cieņu pret Jēzu. (Apustuļu darbi 1:14.) Taču līdz tam laikam viņi jau bija palaiduši garām daudzas nenovērtējamas iespējas mācīties no sava brāļa.

Līdzīgu kļūdu pieļāva Kains. Viņa brālis Ābels bija izcils Dieva kalps. Bībelē teikts, ka ”tas Kungs skatījās uz Ābelu un uz viņa dāvanām ar labpatiku”. (1. Mozus 4:4.) Kaut kāda iemesla dēļ ”Kainu un viņa dāvanas Dievs neievēroja”. Kains būtu varējis izrādīt pazemību un mācīties no sava brāļa, bet viņš, tieši otrādi, ”iededzās bardzībā” pret savu brāli un to nogalināja. (1. Mozus 4:5—8.)

Protams, mēs negribam teikt, ka tevi varētu pārņemt tik spēcīgs naids. Taču lepnuma un skaudības dēļ arī tu varētu palaist garām kaut ko vērtīgu. Tāpēc neļauj sevi pārņemt skaudībai, ja tavam brālim padodas matemātika vai arī nekādas grūtības nesagādā vēsture, ja viņš gūst labus panākumus tavā mīļākajā sporta veidā vai arī lieliski pārzina Bībeli un prasmīgi uzstājas auditorijas priekšā. Ņem vērā, ka ”kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos” un nodarīs tev tikai ļaunu. (Salamana Pamācības 14:30; 27:4.) Centies mācīties no sava brāļa, nevis viņu apskaud. Pieņem faktu, ka viņam ir dažas tādas iemaņas un dotības, kādu tev nav. Vēro, kā tavs brālis rīkojas, bet vēl labāk: lūdz viņam palīdzību.

Galu galā brāļu paraugs Beriju, kas bija minēts iepriekš, ietekmēja pozitīvi. Viņš stāsta: ”Es ievēroju, cik lielu prieku brāļi izjūt tāpēc, ka ir gatavi palīdzēt gan draudzes locekļiem, gan sludināšanā sastaptajiem cilvēkiem. Es nolēmu sekot savu brāļu paraugam un pieteicos palīgā Valstības zāļu un Bēteles ēku celtniecībā. Iegūtā pieredze ir cēlusi manu pašapziņu un palīdzējusi man nostiprināt attiecības ar Jehovu.”

Atklāj savas stiprās puses

Varbūt tu baidies, ka, cenšoties attīstīt tādas pašas labas īpašības, kādas ir tavam brālim, tu vairs nebūsi tu pats. Bet tā nebūt nav. Apustulis Pāvils mudināja pirmā gadsimta kristiešus: ”Sekojiet manai priekšzīmei!” (1. Korintiešiem 4:16.) Vai tas nozīmēja, ka Pāvils vēlējās, lai kristieši zaudētu savu individualitāti? Nepavisam nē. Mēs visi esam dažādi. Tas, ka tu neesi tik labs matemātiķis kā tavs brālis, nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Jūs vienkārši esat atšķirīgi.

Pāvils deva šādu praktisku padomu: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.” (Galatiešiem 6:4.) Tu varētu apgūt kaut ko tādu, kas padodas tev, piemēram, kādu svešvalodu, mūzikas instrumenta spēli vai datorzinības. Tas celtu tavu pašcieņu, un iegūtās prasmes arī noderētu dzīvē. Centies būt rūpīgs un apzinīgs, bet neprasi no sevis pilnību. (Salamana Pamācības 22:29.) Ja tev nav iedzimtu spēju kādā jomā, atceries Salamana Pamācību grāmatas 12. nodaļas 24. pantā teikto: ”Čakla roka valdīs.”

Galvenais, kas tev būtu jāizkopj, ir tavs garīgums. Prasmes, kas saistītas ar kalpošanu Dievam, ir daudz vērtīgākas nekā jebkuras citas iemaņas, kas varbūt vairāk piesaista cilvēku uzmanību. Padomāsim par dvīņu brāļiem Ēzavu un Jēkabu. Ēzavs saņēma daudz uzslavu no sava tēva, jo bija kļuvis par ”lielu mednieku, lauku cilvēku”. Savukārt Jēkabs, iespējams, sākotnēji palika nepamanīts, jo bija ”klusas dabas vīrs un mājoja teltīs”. (1. Mozus 25:27.) Ēzavs neattīstīja garīgumu un nesaņēma svētības. Turpretī Jēkabs attīstīja mīlestību pret garīgām vērtībām, un Jehova viņu bagātīgi svētīja. (1. Mozus 27:28, 29; Ebrejiem 12:16, 17.) Ko mēs varam mācīties no šo brāļu piemēra? Izkopsim savu garīgumu un ļausim savai ”gaismai spīdēt ļaužu priekšā”, tad mūsu ”briedums būs redzams visiem”. (Mateja 5:16; 1. Timotejam 4:15.)

Klēra, kuras vārdi bija citēti iepriekš, stāsta: ”Es biju samierinājusies ar dzīvi savu māsu ēnā. Bet tad es nospriedu sekot Bībeles padomam ”atdarīt sirdi”. Es sāku sadarboties kalpošanā ar dažādiem draudzes locekļiem un centos palīdzēt tiem cilvēkiem draudzē, kam klājas grūti. Es arī ielūdzu ciemos dažāda vecuma brāļus un māsas un pati gatavoju cienastu. Tagad man ir daudz plašāks draugu loks un lielāka pārliecība par saviem spēkiem nekā agrāk.” (2. Korintiešiem 6:13.)

Reizēm var gadīties, ka vecāki tevi atkal skubina līdzināties brālim vai māsai. Bet apziņa, ka vecāki to dara tāpēc, ka vēl tev tikai pašu labāko, var palīdzēt tikt pāri aizvainojumam. (Salamana Pamācības 19:11.) Tu varētu ar cieņu paskaidrot vecākiem, kā šādi salīdzinājumi tev liek justies. Varbūt viņi atradīs citu veidu, kā apliecināt savas rūpes par tevi.

Neaizmirsti, ka Dievs Jehova pievērsīs tev uzmanību, ja tu viņam kalposi. (1. Korintiešiem 8:3.) Lūk, ko ir atzinis Berijs: ”Jo ilgāk es kalpoju Jehovam, jo laimīgāks es jūtos. Cilvēki tagad mani ievēro manis paša dēļ un ciena mani tāpat kā manus brāļus.”

[Zemsvītras piezīmes]

^ 4. rk. Vienkāršības dēļ tālāk rakstā pārsvarā tiks lietota vīriešu dzimte, taču apskatītos principus var izmantot pilnīgi visi jaunieši, neatkarīgi no tā, vai viņi tiek salīdzināti ar brāli vai māsu.

^ 5. rk. Daži vārdi ir mainīti.

[Attēls 25. lpp.]

Vai tavs brālis vai māsa bieži ir uzmanības centrā?

[Attēls 26. lpp.]

Noskaidro, kas tevi interesē, un izkop savas spējas

[Attēls 26. lpp.]

”Ļauj savai gaismai spīdēt” un attīsti prasmes, kas saistītas ar kalpošanu Dievam