Kas notiek pasaulē

Tulkojums no suņu valodas?

Kāda japāņu rotaļlietu ražošanas kompānija ir izveidojusi ierīci, kas domāta suņu rējienu tulkošanai cilvēku valodā, ziņo Japānas Informācijas tīkls. Ierīce sastāv no bezvadu mikrofona, kas tiek piestiprināts pie suņa kaklasiksnas, un neliela uztvērēja, uz kuru mikrofons pārraida skaņas. Kā apgalvo ražotājs, uztvērējs analizē suņa izdotās skaņas un sagrupē tās atbilstoši sešām emociju kategorijām: vilšanās, dusmas, prieks, skumjas, vēlēšanās un agresija. Rezultāts parādās uz uztvērēja šķidro kristālu ekrāna tādu frāžu veidā kā ”Jūtos lieliski!”, ”Tas man krīt uz nerviem”, ”Nāc spēlēties!” utt. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju, Japānā ir pārdoti 300 tūkstoši šo ierīču, kuru cena ir 14,8 tūkstoši jenu (aptuveni 75 lati), un kompānija cer, ka pēc tam, kad viņu ražojums parādīsies arī Dienvidkorejas un ASV tirgū, pārdoto ierīču skaits sasniegs miljonu.

 Zūd uzticība baznīcām

”Vācieši ļoti paļaujas uz policiju un armiju, turpretī baznīcām viņi neuzticas,” stāstīts laikrakstā Leipziger Volkszeitung. Veicot ”uzticības aptauju”, Pasaules Ekonomikas forums konstatēja, ka no 17 sabiedriski nozīmīgām institūcijām iedzīvotāji vismazāk paļaujas tieši uz baznīcām. Sociologs Armīns Nassehi sacīja, ka mūsdienās, kad dzīve kļūst aizvien nedrošāka, vācieši vairāk uzticas organizācijām, kas ”nošķir labu no ļauna”, piemēram, policijai un bruņotajiem spēkiem. Skaidrojot iemeslus, kāpēc zūd uzticība baznīcām, A. Nassehi teica: ”Par spīti reliģiozitātes atdzimšanai ļaudis netic, ka baznīcas spēj atrisināt viņu fundamentālās problēmas.” Pēc viņa domām, rituāli ir gandrīz viss, ko Vācijas baznīcas spēj piedāvāt cilvēkiem.

Šķiršanās pusmūžā

Kā raksta Berliner Morgenpost, Vācijā aizvien biežāk šķiras pāri, kas laulībā nodzīvojuši daudzus gadus. Džīna Kestele, laulību konsultante no Minhenes (Vācija), uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem ir sieviešu pieaugošā neatkarība, it īpaši materiālajā ziņā. ”Vīrietis ir zaudējis savu kādreizējo iztikas pelnītāja lomu,” saka Dž. Kestele. Izplatīts ir viedoklis, ka pāri šķiras pusmūžā, jo viņi ir atlikuši šo soli līdz laikam, kad bērni būs izauguši un aizgājuši no mājām, bet Dž. Kestele norāda, ka biežāk pusmūža pāri šķiras vīra neuzticības dēļ.

Smaida spēks

”Līdz pat 74 procentiem respondentu atzina, ka nevēlētos kārtot darījumus ar drūmiem cilvēkiem, un 69 procenti nespētu ar šādiem cilvēkiem sadraudzēties,” stāstīts laikrakstā Wprost, atspoguļojot Jagaiļa universitātes (Polija, Krakova) Socioloģijas institūta pētījuma rezultātus. Paskaidrojot šādas attieksmes iemeslus, daudzi norāda, ka skumji cilvēki atstāj tādu iespaidu, it kā viņi kaut ko slēptu. Cilvēki, kuru darbs saistās ar atrašanos sabiedrības acu priekšā, jau sen to labi zina, tāpēc politiķi, biznesmeņi, popzvaigznes, televīzijas diktori, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālisti un pārdevēji tik bieži smaida, atzīmēts Wprost. Zinātnieki arī atklāja, ka tad, kad cilvēks smaida, viņa smadzenēm pieplūst vairāk asiņu, un tas uzlabo viņa garastāvokli. Kāda biznesmene teica: ”Es cenšos smaidīt arī tad, kad man nemaz negribas to darīt. Kad es pasmaidu, es jūtu, ka manī iekšā kaut kas mainās, un mans noskaņojums tiešām uzlabojas.”

Uzmanīgi ar ugunskuriem!

Austrālijā vairāk nekā 70 procentos gadījumu, kad bērni ir apdedzinājušies pie nometņu ugunskuriem, apdegumu ir izraisījušas nevis liesmas, bet karstas ogles, rakstīts žurnālā Medical Journal of Australia (MJA). Turklāt Austrālijā cilvēki visbiežāk apdedzinās pie ugunskuriem nākamajā rītā pēc tam, kad ugunskurs, viņuprāt, ir ticis nodzēsts. Kāpēc tā notiek? Pētījumos noskaidrojās, ka tad, ja ugunskuru dzēš ar ūdeni, pēc astoņām stundām pelnu un ogļu temperatūra ir nokritusies līdz 16 grādiem. Turpretī tad, ja ugunskuru dzēš ar smiltīm, kurināmā atliekas pēc astoņām stundām vēl ir 91 grādu karstas — ar šādu temperatūru pietiek, lai pēc sekundi ilga kontakta ar ādu rastos trešās pakāpes apdegums. ”Dzēšana ar smiltīm nomaskē briesmas”, tāpēc ”vienīgais drošais veids, kā dzēst ugunskuru, ir apliet to ar ūdeni”, sacīts MJA.

Dzimumzīmes un vēža draudi

Dzimumzīmes lielākoties ir labdabīgi veidojumi, tomēr ir labi paturēt prātā, ka dažos gadījumos no dzimumzīmes var attīstīties vēzis. Mehiko laikrakstā Milenio ieteikts medicīniski izmeklēt dzimumzīmes šādos gadījumos: ja viena dzimumzīmes puse ir lielāka nekā otra; ja tās robeža ir nelīdzena; ja mainās dzimumzīmes krāsa vai lielums; ja tās diametrs pārsniedz puscentimetru; ja dzimumzīme asiņo vai niez. Ārste Nensija Pulido Diasa no Larasas Nacionālā medicīnas centra saka: ”Vislielākā uzmanība jāpievērš tām dzimumzīmēm, kas cilvēkam ir jau no dzimšanas, kā arī tām, kas atrodas uz plaukstām un pēdām.”

Svešvalodu apguve

Vai jūs vēlētos apgūt kādu svešvalodu? Poļu žurnāls Poradnik Domowy dod dažus noderīgus padomus. ”Kļūdas ir neizbēgama valodas apguves procesa daļa. Šī fakta atzīšana ir pirmais solis ceļā uz panākumiem.” Mācoties valodu, noder arī gatavība riskēt. Ja mēs nezinām, kā kaut ko pareizi pateikt, dažkārt ir jāpaļaujas uz intuīciju vai vienkārši jāmin — tas ir labāk, nekā neteikt neko. ”Mēs bieži vien nesaprotam, ka mūsu grūtību cēlonis varbūt ir bailes vai kauns,” teikts žurnālā. ”Ja mums izdodas pārvarēt šos šķēršļus, mūsu prasme noteikti uzlabojas straujāk.” Protams, tiem, kas mācās kādu svešvalodu, lielu palīdzību var sniegt arī labs skolotājs.

”1,6 miljoni cilvēku miruši vardarbīgā nāvē”

”Kā sacīts Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā, kurā pirmo reizi mēģināts izmērīt visdažādāko vardarbības veidu sekas, 2000. gadā 1,6 miljoni cilvēku miruši vardarbīgā nāvē. Šis skaitlis ir vienāds ar tuberkulozes upuru skaitu un pārsniedz ar malāriju mirušo daudzumu,” rakstīts The Wall Street Journal. Aprēķini ir balstīti uz datiem no 70 valstīm, un tajos ņemti vērā tādi vardarbības veidi kā kari, uzbrukumi, pašnāvības un šaujamieroču lietošana. ”Zinātnieki konstatēja, ka pasaulē aptuveni 3% mirušo ir vardarbības upuri,” norādīts rakstā. ”Viņi atklāja, ka vardarbība — pret sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem, jauniem vīriešiem un veselām kopienām — ir daudz plašāk izplatīta, nekā viņi bija domājuši. Pēc zinātnieku domām, viens no iemesliem, kāpēc priekšstats par vardarbības mērogiem ir nepilnīgs, ir fakts, ka daudzos gadījumos par vardarbību nevienam netiek ziņots.” 50 procenti no vardarbīgas nāves gadījumiem bija pašnāvības, 30 procenti — slepkavības, 20 procenti — karadarbības rezultāts. Vislielākais pašnāvību skaits bija Austrumeiropā, kur pirmajās vietās ierindojās Krievijas Federācija un Lietuva. Proporcionāli lielākais ar šaujamieroču lietošanu saistītais nāves gadījumu skaits tika konstatēts Albānijā — 22 bojāgājušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. ASV šī attiecība bija 11,3 pret 100 tūkstošiem, Lielbritānijā — 0,3 pret 100 tūkstošiem, bet Japānā — 0,1 pret 100 tūkstošiem.

Skaļuma sacīkstes

Par cik decibeliem viena vīrieša automašīnas stereoatskaņotājs pārspēj cita autoīpašnieka skaņas iekārtu? Lai noskaidrotu šo jautājumu, ir radies jauns starptautisks sacīkšu veids, kas iesaukts par ”decibelu dragreisiem”, informē ASV ziņu kanāls National Public Radio. Šo sacīkšu gaitā automašīnās tiek ievietoti mērinstrumenti, kas reģistrē, cik decibelus sasniedz automašīnas stereoatskaņotāja radītā skaņa. Skaņa, kas ir dzirdama ārpus automašīnas salona, netiek mērīta, tāpēc autoīpašnieki, kas vēlas piedalīties sacīkstēs, pārbūvē savas automašīnas, lai neļautu skaņai izlauzties ārā. ”Vispamatīgāk pārbūvētajām mašīnām.. logi ir trīs četras collas [septiņus līdz desmit centimetrus] biezi,” saka viens no sacensību dalībniekiem, vārdā Veins Heriss, ”un durvis ir nostiprinātas ar betonu un tēraudu.” Kad atskaņotāji ir ieslēgti pilnā skaļumā, īpašnieki nesēž savās automašīnās — un tas ir prātīgi darīts.