Cik vērtīgs ir mežs?

MEŽI sedz gandrīz trešdaļu zemeslodes sauszemes teritorijas, taču to platība aizvien sarūk. 1998. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas izdevumā Choices—The Human Development Magazine bija teikts, ka ”ik gadus attīstības valstīs vien tiek izcirsti 4 miljoni hektāru meža — tā ir platība, kas vienāda ar Šveices teritoriju”.

Mežu izciršanas paradokss

Daži speciālisti apgalvo, ka nemitīgā mežu izciršana būtībā ir paradokss, jo mežus cērt un izdedzina galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ, bet, kā teikts kādā avotā, dzīvam mežam ir daudz lielāka vērtība nekā nocirstam vai nodedzinātam. Kāda ir šī vērtība?

Nacionālā Amazones izpētes institūta zinātnieki Filips Fernsaids un Flaviu Luizans (Manausa, Brazīlija) Atmostieties! korespondentam sacīja, ka lietusmeži ”sniedz pasaulei vērtīgus pakalpojumus”. Tie absorbē ogļskābo gāzi (viena no gāzēm, kas izraisa siltumnīcas efektu) un uzkrāj oglekli, novērš augsnes eroziju un plūdus, nodrošina barības vielu atgriešanos apritē un regulē lietusgāzes. Mežos mājo apdraudētu sugu dzīvnieki un aug savvaļas augi, kas varētu kļūt par vērtīgiem kultūraugiem. Turklāt meži priecē acis un noder par lielisku vietu atpūtai. Kā saka zinātnieki, tam visam ir ekonomiska vērtība.

Lai to ilustrētu, aplūkosim vienu piemēru — meža spēju uzkrāt oglekli. Kad mežu nocērt, ogleklis, kas atbrīvojas koksnes dedzināšanas procesā, galu galā nonāk atmosfērā ogļskābās gāzes veidā un veicina globālo sasilšanu. Tātad, lai noteiktu, cik vērtīgs ir šis meža ”pakalpojums pasaulei”, proti, oglekļa uzkrāšana, jāaprēķina, cik izmaksā ogļskābās gāzes izplūdes samazināšana ar cilvēku izgudrotiem paņēmieniem.

 Saskaņā ar Starpamerikas Attīstības bankas Brazīlijas nodaļas vides konsultanta Marka Dorodžeani vārdiem, šie aprēķini liecina, ka ”mežiem kā oglekļa krātuvēm ir daudz lielāka ekonomiskā vērtība nekā koksnei un lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko iegūst, tos izcērtot”. Tomēr mežu iznīcināšana turpinās. Kāpēc tā notiek?

Saudzēšanai vajadzīgs stimuls

Iedomāsimies šādu situāciju: kādai cilvēku grupai pieder elektrostacija, kas apgādā ar elektroenerģiju apkārtnes pilsētas, taču patērētāji nemaksā par to ne santīma. Pēc kāda laika īpašnieki nospriež, ka viņiem ir izdevīgāk elektrostaciju slēgt un iekārtas demontēt un pārdot, nevis uzturēt uzņēmumu, kas nedod nekādus ienākumus. Šķiet, dažās ar mežiem bagātās valstīs varas pārstāvji spriež apmēram tāpat. Tā kā par meža ”pakalpojumiem” neviens nemaksā, no ekonomiskā viedokļa šķiet izdevīgāk mežu nocirst un kokus pārdot, tā ātri gūstot lielu peļņu.

Vienīgais veids, kā šo procesu apturēt, saka M. Dorodžeani, ir padarīt mežu saglabāšanu materiāli izdevīgu. Brazīliešu kodolfiziķis, kādreizējais Sanpaulu universitātes rektors profesors Žuzē Goldembergs iesaka uzlikt visiem fosilā kurināmā lietotājiem ”oglekļa nodokli”.

Pēc šīs idejas atbalstītāju domām, nodokļa lielumam būtu jābūt atkarīgam no kurināmā daudzuma, ko attiecīgā valsts patērē, un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma, ko tā saražo. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, kur dzīvo aptuveni 5 procenti zemeslodes iedzīvotāju, saražo gandrīz 24 procentus minēto gāzu. Kā uzskata daži ietekmīgi politiķi, nauda, ko šādas valstis samaksātu nodokļos, būtu jāizmanto, lai izmaksātu kompensācijas valstīm, kuras atteiktos no tūlītējās peļņas, ko dod koku izciršana, un saglabātu savus mežus. Tā patērētāji samaksātu savus ”elektrības rēķinus”, savukārt īpašniekiem būtu materiāls stimuls saglabāt savas ”elektrostacijas”.

Bet kurš noteiks, cik jāmaksā par to labumu, ko dod saglabātie meži? Un kurš šo naudu iekasēs un sadalīs iegūtos līdzekļus?

Jāmainās cilvēku rīcībai

”Šos jautājumus vislabāk varētu izspriest starptautiskā mežu konferencē,” saka M. Dorodžeani. Tādā konferencē varētu nolemt, kādai jābūt maksai par mežu ”pakalpojumiem”. Pēc tam varētu izveidot pasaules mežu organizāciju, kas rūpētos par mežu saudzēšanas pasākumu īstenošanu visā pasaulē.

Doma par starptautiskas problēmas risināšanu ar starptautiskas organizācijas palīdzību šķiet visnotaļ saprātīga, tomēr M. Dorodžeani atzīst: ”Neskaitāmās iestādes un komisijas, kas izveidotas, lai risinātu ar mežiem saistītos jautājumus, pagaidām nav līdzējušas.” Pēc viņa domām, ”krasi ir jāmainās cilvēku rīcībai sociālajā un ekonomikas jomā”. Lai saglabātu mežus, nepietiek tikai mainīt likumdošanu — ir jāmainās arī cilvēku attieksmei.

Vai šādas problēmas kādreiz tiks atrisinātas? Zemes Radītājs, Dievs Jehova, to ir apsolījis. Bībelē stāstīts, ka viņš ir izveidojis valdību, kas drīzumā pārņems varu pār visu zemeslodi un atrisinās tās problēmas. Šī valdība ”pastāvēs nesagrauta mūžīgi”. (Daniēla 2:44.) Tā rūpēsies, lai zemes iedzīvotāji, kas mācīsies aizvien dziļāk iepazīt savu Radītāju, pareizi izmantotu planētas resursus. (Jesajas 54:13.) Tad visi cilvēki, kas dzīvos uz zemes, cienīs un augstu vērtēs gan mežus, gan visas pārējās mūsu planētas dabas bagātības.

[Norādes par attēlu autortiesībām 26. lpp.]

Ricardo Beliel / SocialPhotos

© Michael Harvey/Panos Pictures