Jauniešu jautājumi

Kā lai es kļūstu par prasmīgu oratoru?

”Man likās, ka cilvēki ievēro manas vissīkākās kļūmes, ka viņi redz, cik nedroši es jūtos. Es nevarēju koncentrēt savu uzmanību uz runu. Man šķita, ka klausītāji klusībā par mani smejas.” (Sendija *.)

TU SĒDI pārpildītā skolas zālē. Pēkšņi nosauc tavu uzvārdu, un vienā acumirklī visu klātesošo skatieni pievēršas tev. Daži metri, kas tev ir jānoiet, lai nostātos zāles priekšā, šķiet bezgala garš attālums. Tev nosvīst plaukstas, kājas sāk trīcēt, un mute ir izžuvusi pilnīgi sausa. Milzīga sviedru lāse, pirms tu paspēj to notraust, norit lejā pa vaigu. Lai gan tu skaidri zini, ka tev nebūs jāstājas bendes priekšā, tevi neatstāj sajūta, it kā tu kāptu uz ešafota.

Taisnību sakot, lielākajai daļai cilvēku jau pati doma, ka viņiem būs jāuzstājas daudzu klausītāju priekšā, šķiet biedējoša. (Jeremijas 1:5, 6.) Daži pat apgalvo, ka viņi baidās no publiskas uzstāšanās vairāk nekā no nāves! Taču ir vairāki visnotaļ būtiski iemesli, kāpēc mums būtu jāpārvar bailes un jāiemācās runāt publiski. Uzzināsim, kādi ir daži no šiem iemesliem, un padomāsim, kā mēs varētu pilnveidot savu oratora prasmi.

Prasme, kas ir ļoti noderīga

”Runas māksla ir noderīga ikvienam,” bija teikts kādā oratora mākslas kursu reklāmā. Agri vai vēlu dzīvē var izveidoties situācija, kad mums būs jārunā daudzu klausītāju priekšā. Bieži vien tas notiek jau skolā. ”Man ne reizi vien bija jārunā klases biedru priekšā,” atceras Tatjana. Prasme runāt publiski var būt noderīga, kad skolēnam ir jāatbild mutiski, jānolasa referāts vai jāpiedalās kāda temata apspriešanā.

Kad tu beigsi skolu un sāksi strādāt, tevi varbūt lūgs apmācīt darba biedru grupu, sagatavot piedāvājumu klientam vai arī sniegt finanšu pārskatu uzņēmuma vadībai. Prasme runāt auditorijas priekšā ir nepieciešama daudzu profesiju pārstāvjiem, piemēram, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, tirdzniecības pārstāvjiem un dažāda līmeņa vadītājiem.

Arī tad, ja tu domā apgūt kādu amatu vai kļūt par biroja darbinieku, runas māksla tev var noderēt. Piemēram, darba intervijas laikā tā var ietekmēt darba devēja lēmumu pieņemt tevi šajā darbā vai ne. Prasme izteikties noteikti būs noderīga arī pēc tam, kad tu būsi pieņemts darbā. Korīna pēc skolas beigšanas trīs gadus ir nostrādājusi par viesmīli. Viņa atzīst: ”Ja tu proti skaidri izteikt savas domas, citi tevi uzskata par nobriedušu cilvēku, kas ir spējīgs tikt galā ar  uzticētajiem pienākumiem. Beigu beigās tas var palīdzēt atrast labāku darbu, saņemt lielāku atalgojumu, kā arī iemantot citu cilvēku cieņu.”

Turklāt jauniem kristiešiem bieži ir jārunā ar cilvēkiem par savu ticību. (Ebrejiem 10:23.) ”Prasme skaidri paust savas domas ir ļoti svarīga,” uzskata Tanīša. ”Mums taču ir uzticēts godpilnais pienākums sludināt labo vēsti par Dieva Valstību.” (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Draudzes sapulcēs un sludināšanā jaunieši ”nevar nerunāt par to, ko [tie ir] redzējuši un dzirdējuši”. (Apustuļu darbi 4:20; Ebrejiem 13:15.)

Lai gan prasme uzstāties publiski ir noderīga daudzās dzīves jomās, doma, ka tev būs jārunā daudzu klausītāju priekšā, tevi, iespējams, tik un tā satrauc. Kas tev varētu palīdzēt pārvarēt uztraukumu?

Kā pārvarēt bailes

”Jums nav jābūt izcilam vai nevainojamam, lai kļūtu par prasmīgu oratoru,” apgalvo stresa medicīnas speciālists un profesionāls orators Dr. Mortens Ormens. ”Galvenais, lai jūs pateiktu klausītājiem kaut ko vērtīgu.” Citiem vārdiem sakot, koncentrē savu uzmanību uz domām, ko vēlies pateikt, nevis uz sevi vai savu uztraukumu. Piemēram, apustuli Pāvilu daži viņa laikabiedri nebūt neuzskatīja par prasmīgu oratoru, taču viņš vienmēr varēja pastāstīt kaut ko noderīgu saviem klausītājiem, un tāpēc viņa uzstāšanās bija sekmīgas. (2. Korintiešiem 11:6.) Arī tavs uztraukums mazināsies, ja tu stāstīsi citiem kaut ko būtisku — kaut ko tādu, par ko tu pats esi pārliecināts.

Runas mākslas pasniedzējs Rons Sathofs iesaka nedomāt par savu runu kā par uzstāšanos. Labāk būtu uzskatīt to par vienkāršu sarunu. Centies nodibināt kontaktu ar klausītājiem — nevis ar auditoriju kopumā, bet gan ar atsevišķiem cilvēkiem, tāpat kā tu to darītu ikdienas sarunā. Parādi personisku interesi par saviem klausītājiem un runā tā, kā tu to dari ikdienā. (Filipiešiem 2:3, 4.) Jo labāk tev tas izdosies, jo mierīgāk un brīvāk tu jutīsies.

Vēl viens izplatīts uztraukuma iemesls ir bailes no izgāšanās un klausītāju kritikas. Profesionāls orators un pasniedzējs Lenijs Laskovskis atgādina, ka klausītāji lielākoties ir noskaņoti diezgan labvēlīgi. ”Cilvēki vēl jums sekmes, nevis izgāšanos,” atzina Laskovskis. Tāpēc domā pozitīvi par saviem klausītājiem. Ja ir iespējams, pirms uzstāšanās ierodies laicīgi, lai tu vari sasveicināties ar tiem, kas tevi klausīsies. Centies raudzīties uz klausītājiem kā uz draugiem, nevis ienaidniekiem.

Atceries, ka uztraukties ne vienmēr ir slikti. ”Pretstatā izplatītam viedoklim, uztraukums ir noderīgs tev un tavai runai,” apgalvo kāds eksperts. Neliels uztraukums liecina, ka tev piemīt pazemība, un šī īpašība tevi pasargā no pašpārliecinātības. (Salamana Pamācības 11:2.)  Daudzi sportisti, mūziķi un aktieri uzskata, ka neliela uztraukuma sajūta uzlabo viņu sniegumu, un to pašu var teikt arī par oratoriem.

Padomi, kas palīdz gūt sekmes

Tālāk minētie padomi ir palīdzējuši daudziem jauniem kristiešiem kļūt par labākiem oratoriem un sekmīgi uzstāties auditorijas priekšā skolā, darbā un draudzes sapulcēs. Iespējams, daži no šiem padomiem var palīdzēt arī tev.

Džeids: ”Runā saviem vārdiem. Padomā par to, kādu labumu no tevis teiktā var gūt klausītāji. Ja tu būsi pārliecināts, ka tava runa ir noderīga, cilvēki to uzreiz ievēros.”

Rošela: ”Manuprāt, ļoti noderīgi ir nofilmēt savu uzstāšanos ar videokameru, jo tā var pamanīt visus savus trūkumus. Savai runai centies izvēlēties tādu tematu, kas tev pašam šķiet interesants. Tas var padarīt tavu uzstāšanos dzīvu un interesantu.”

Mārgreta: ”Runāt dabiski un sarunvalodas stilā man palīdz tas, ka es izmantoju runas uzmetumu, nevis uzrakstu visu runu vārdu pa vārdam. Lai nomierinātos, pirms uzstāšanās es dziļi ievelku elpu.”

Korīna: ”Nebaidies pats par sevi pasmieties. Nevienam vēl nav izdevies izvairīties no kļūdām. Tev vienkārši jācenšas darīt labākais, ko tu vari.”

Lai gūtu panākumus sportā, mākslā, mūzikā vai jebkurā citā dzīves jomā, ir nepieciešams iegūt pieredzi un pastāvīgi vingrināties, un to pašu var teikt arī par runas mākslu. Tatjana iesaka sākt gatavot runu laikus un atvēlēt pietiekami daudz laika mēģinājumiem. Nedrīkst atkāpties grūtību priekšā. ”Jo biežāk es runāju citu priekšā, jo brīvāk un mierīgāk es jutos,” atceras Tatjana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pastāv vēl kāds būtisks spēka avots, no kura mēs varam saņemt palīdzību, it īpaši tad, ja mūsu uzdevums runāt cilvēku priekšā ir saistīts ar patieso pielūgsmi.

Palīdzība, ko sniedz Jehova

Dāvids, kas vēlāk kļuva par Izraēlas ķēniņu, jau jaunībā bija pazīstams ar to, ka ir ”gudrs vārdos”. (1. Samuēla 16:18.) Kas viņam palīdzēja par tādu kļūt? Būdams aitu gans, Dāvids daudz laika pavadīja brīvā dabā, un šajā laikā viņš acīmredzot bija bieži vērsies lūgšanās pie Dieva Jehovas un tā izveidojis ar viņu ciešas attiecības. (Psalms 65:3.) Savukārt paļāvība uz Dievu palīdzēja Dāvidam runāt ar cilvēkiem skaidri un pārliecinoši arī diezgan saspringtos apstākļos. (1. Samuēla 17:34—37, 45—47.)

Vari nešaubīties, ka Dievs arī tev var palīdzēt, lai tu iemācītos runāt ar pārliecību, aizstāvot savu ticību, un viņš tev var ”dot gudru mēli”. (Jesajas 50:4; Mateja 10:18—20.) Izmantojot visas iespējas un pilnveidojot savu runas mākslu, tu jau tagad vari kļūt par prasmīgu oratoru.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 18. lpp.]

Skola, kas palīdz pilnveidot runas mākslu

Jehovas liecinieku draudzēs katru nedēļu visā pasaulē tiek īstenota bībeliskās apmācības programma, ko sauc par teokrātiskās kalpošanas skolu. Tie, kas apmeklē šīs skolas nodarbības, piedalās dažādu tematu apspriešanā, uzstājas draudzes priekšā ar uzdevumiem un saņem personiskus padomus, kas palīdz tiem pilnveidot savu runas prasmi. Cik efektīva ir šī apmācība? Lūk, ko par to saka deviņpadsmitgadīgais Kriss.

”Pirms es pieteicos šajā skolā, es biju ļoti kautrīgs,” viņš stāsta. ”Es biju pārliecināts, ka nekad nevarēšu uzstāties auditorijas priekšā. Taču daži draudzes locekļi mani uzmundrināja, sacīdami, ka pat tad, ja es visu uzstāšanās laiku stostīšos, viņi atzinīgi novērtēs manas pūles un viņiem būs prieks redzēt mani uz skatuves. Pēc katras uzstāšanās viņi pienāca man klāt un uzslavēja mani — tas man bija liels atbalsts.”

Patlaban Kriss, kas ir mācījies teokrātiskās kalpošanas skolā jau piecus gadus, gatavo savu pirmo 45 minūšu runu. Vai arī tu gūsti labumu no šīs apmācības programmas?

[Attēli 16., 17. lpp.]

Prasme uzstāties publiski ir noderīga visās dzīves jomās