Kas notiek pasaulē

Eksotisko dzīvnieku un augu invāzija Spānijā

Kā ziņo Spānijas laikraksts El País, vairāk nekā 40 eksotisku putnu, dzīvnieku, zivju un augu sugu, kas Spānijā ir ievestas no citām zemēm, tagad ieviesušās savvaļā, apdraudot vietējo floru un faunu. Šie ”iebrucēji” ir, piemēram, no Vācijas ievestais Eiropas sams, aļģe Caulerpa taxifolia, kas šeit ir nokļuvusi no Karību jūras, Amerikas ūdele un mūkpapagailis no Argentīnas. Daudzus no tiem cilvēki ir ieveduši Spānijā, lai pārdotu vietējiem eksotikas cienītājiem vai augu un dzīvnieku audzētavām, taču tie ir nokļuvuši vai arī palaisti savvaļā, tāpēc ka tos nav bijis izdevīgi pārdot vai to uzturēšana ir izmaksājusi pārāk dārgi. ”Dabiskās vides iznīcināšana, kā arī eksotisko sugu pārstāvju nodarītais posts ir divi galvenie faktori, kas apdraud vietējo augu un dzīvnieku sugu populācijas,” apgalvo biologs Daniēls Sols.

 Čūsku indes antitoksīns no vistu olām

Indijas zinātnieki ir atklājuši, ka antitoksīnus, ar kuriem var ārstēt čūskas kodumus, ir iespējams iegūt no vistu olām, stāstīts laikrakstā The Times of India. Šie zinātnieki 12 nedēļas veciem cāļiem divas reizes ar divu vai triju nedēļu intervālu muskulī injicēja nelielas čūsku indes devas. Pēc 21 nedēļas no cāļiem jau bija izaugušas vistas, un šo vistu dētās olas saturēja antitoksīnus, kas bija izveidojušies čūsku indes toksīnu iedarbībā. Zinātnieki cer, ka šādi iegūtās antivielas varēs aizstāt patlaban lietoto antitoksisko serumu, ko iegūst no zirgiem, jo, ”lai to iegūtu, zirgi tiek pakļauti ļoti sāpīgai procedūrai”, rakstīts The Times of India. Tiek ziņots, ka Austrālijas zinātnieki ir guvuši labus rezultātus, pārbaudot jauniegūto antitoksīnu iedarbību eksperimentos ar dzīvniekiem. Ja izrādīsies, ka no vistu olām iegūtos antitoksīnus var izmantot cilvēku ārstēšanai, tad būs iespējams palīdzēt daudziem Indijas iedzīvotājiem. Indijā no čūsku kodieniem katru gadu cieš aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, un 10 procenti no šiem gadījumiem beidzas letāli.

Tauriņa lidojums

”Zinātnieku prātus daudzus gadus ir nodarbinājis jautājums, kā tauriņi, kas lido samērā lēni, prot tik apbrīnojami veikli manevrēt. Tie šķietami bez pūlēm spēj lidināties gaisā uz vietas, lidot uz sāniem un pat atpakaļgaitā,” stāstīts Londonas laikrakstā The Independent. Zinātnieki no Oksfordas universitātes uzskata, ka viņiem beidzot ir izdevies atklāt tauriņu lidojuma noslēpumu. Viņi novēroja nātru raibeņa lidojumu īpaši konstruētā aerodinamiskā caurulē, kurā tika laistas dūmu strūkliņas, lai atvieglotu gaisa plūsmas novērošanu. Tauriņa lidināšanos ap mākslīgajām puķēm zinātnieki filmēja ar digitālajām ātrfilmēšanas kamerām un pēc tam rūpīgi pētīja gaisa plūsmu ap kukaiņa spārniem. Zinātnieki ir secinājuši, ka tauriņa lidojums nebūt nav nejaušu, haotisku kustību rezultāts. Tauriņu spārnu konstrukcija ļauj tiem lidojuma laikā izmantot dažādus aerodinamikas likumus. Tagad zinātnieki cer konstruēt tādu tālvadības lidaparātu, kura spārnu plētums būtu tikai daži centimetri. Šādi lidaparāti, kas aprīkoti ar filmēšanas kamerām, dotu iespēju izpētīt pat ļoti šauras un grūti pieejamas vietas.

Itālieši cieš no bezmiega

2002. gadā vairāk nekā 600 ārstu un 11 tūkstoši pacientu piedalījās plašākajā miega traucējumu pētījumā, kāds jebkad ir veikts Itālijā. Pētījums parādīja, ka bezmiegs ir aktuāla problēma vairāk nekā 12 miljoniem Itālijas iedzīvotāju, bija teikts laikrakstā La Stampa. 80 procenti aptaujāto cilvēku atzina, ka kaut kad dienas laikā bija jutušies miegaini, 65 procenti sacīja, ka bija jutušies miegaini no rīta, un 46 procenti apgalvoja, ka neizgulēšanās dēļ viņiem bija grūti koncentrēties darbā. ”Visvairāk apdraudēti ir autobraucēji. Statistika liecina, ka 22 procentus avāriju izraisa miegainums,” bija norādīts laikrakstā. Pētījums liecina, ka 67 procenti bezmiega mocītu cilvēku nav informējuši ārstus par savām problēmām. Pētījuma koordinators Mario Džovanni Tercano sacīja, ka vismaz piektajai daļai pacientu bija grūti noteikt miega traucējumu iemeslus. Bet medicīniskās izmeklēšanas laikā bieži vien atklājas, ka bezmiegu izraisa veselības problēmas. Miega traucējumu cēloņi var būt arī trauksme (24 procenti gadījumu), pārdzīvojumi (23 procenti) un depresija (6 procenti).

Saigas uz iznīkšanas robežas

”1993. gadā Krievijas un Kazahstānas stepēs ganījās vairāk nekā miljons saigu, tagad to ir palicis mazāk nekā 30 tūkstoši,” sacīts žurnālā New Scientist. Saigas masveidā iznīcina malumednieki. Kā norāda biologi, šī ir visstraujākā kādas lielu zīdītāju sugas īpatņu skaita samazināšanās, kāda jebkad ir novērota. Kādi faktori sekmē malumedniecību? Pagājušā gadsimta 90. gados Ķīnas tradicionālajā medicīnā degunradžu ragu vietā arvien biežāk sāka izmantot saigu ragus. Uz to mudināja vides aizsardzības aktīvisti, kas bija norūpējušies par degunradžu populācijas samazināšanos. Tā kā saigas Ķīnas teritorijā vairs nedzīvo, sākās centrālajā Āzijā mītošo dzīvnieku medīšana. Tiek lēsts, ka laikposmā no 1993. līdz 1998. gadam saigu skaits saruka uz pusi, bet 2002. gadā bija iznīcināti 97 procenti saigu populācijas. Vēl bēdīgāka situācija ir Kazahstānas centrālajā daļā, kur ir iznīcināti 99 procenti saigu. Tagad tur mājo tikai četri tūkstoši šo dzīvnieku. Starptautiskās floras un faunas biedrības zooloģe Ebigeila Entvistla atzina: ”Pēc mūsu domām, ja nekas netiks darīts tuvāko divu gadu laikā, glābt saigas vairs nebūs iespējams.”

Prāts, emocijas un veselība

Tas, kas notiek mūsu prātā, daudz lielākā mērā ietekmē mūsu veselību, nekā tika uzskatīts agrāk, sacīts Polijas žurnālā Wprost. Tur bija teikts: ”Mūsu domas un emocijas ietekmē visu dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Tās ietekmē nervu un asinsrites sistēmu, imūnsistēmu, kā arī hormonālās sistēmas un reproduktīvo orgānu darbību.” Bruņoto spēku Higiēnas un epidemioloģijas institūta profesors Mareks Kovaļčiks atzīmē, ka ”cilvēki, kuri pastāvīgi cieš no stresa, saaukstējas un saslimst ar vīrusa infekcijām divreiz biežāk nekā pārējie”. Pēc viņa vārdiem, ja sieviete pastāvīgi ir nomākta, tad iespēja, ka iestāsies grūtniecība, samazinās uz pusi. Lai gan stress pats par sevi neizraisa vēzi, tas var paātrināt vēža šūnu attīstību, norādīts Wprost. Arī dusmas slikti ietekmē cilvēka veselību. Agresīvi, naidīgi noskaņoti cilvēki biežāk nekā citi cieš no koronārām slimībām un biežāk piedzīvo infarktu.

Legāla tirdzniecība ar ziloņkaulu

Laikposmā no 1979. līdz 1989. gadam Āfrikas ziloņu populācija saruka par vairāk nekā 50 procentiem. Dzīvnieku skaita samazināšanos sekmēja gan lielais pieprasījums pēc izstrādājumiem no ziloņu ilkņiem, gan automātisko šaujamieroču izplatība malumednieku vidū. 1989. gadā saskaņā ar Konvenciju par tirdzniecību ar apdraudētām sugām (CITES) tirdzniecība ar ziloņkaulu tika pilnīgi aizliegta. Žurnālā African Wildlife bija rakstīts, ka nesen izņēmuma kārtā Botsvānai, Dienvidāfrikas Republikai un Namībijai tika dota atļauja pārdot ap 60 tonnām ziloņu ilkņu. Šis ziloņkauls bija konfiscēts malumedniekiem vai iegūts no mirušiem dzīvniekiem. Divām valstīm ziloņkaulu pārdot neļāva, ”jo šīs valstis nevarēja sniegt drošu garantiju, ka tās spēs pietiekami efektīvi apkarot nelegālu tirdzniecību”, bija norādīts žurnālā.