Kāpēc es ticu Bībelei. Kodolfiziķis stāsta par savu dzīvi

Pastāstījis Oltons Viljamss

1978. gadā manā dzīvē bija divi nozīmīgi notikumi. Septembrī es aizstāvēju doktora disertāciju kodolfizikā, bet decembrī kļuvu par kristītu Jehovas liecinieku.

Kad cilvēki uzzina, ka esmu zinātnieks un Jehovas liecinieks, viņi bieži jautā, kā man izdodas savienot zinātnisko pasaules uzskatu un ticību Bībelei. Arī man kādu laiku bija šaubas par to, vai ir iespējams būt zinātniekam un ticēt Bībelei, taču beigu beigās es pārliecinājos, ka Bībele ir saskaņā ar zinātniskiem faktiem. Kā es nonācu pie šāda secinājuma? Vispirms es gribētu pastāstīt, kā kļuvu par zinātnieku.

19 gadi ceļā uz mērķi

Es piedzimu 1953. gadā Džeksonā (Misisipi štats, ASV). Biju trešais no vienpadsmit bērniem nabadzīgā ģimenē. Mums bieži nācās pārcelties no vienas dzīvesvietas uz citu, jo vecāki nespēja samaksāt īri. Lielāko daļu pārtikas mums izsniedza valdības organizētas sociālās programmas ietvaros, un mēs valkājām lietotas drēbes, ko mātei dāvināja cilvēki, kuriem viņa uzkopa dzīvokļus un birojus.

Vecāki bieži atgādināja mums, bērniem, ka vienīgais, kas ļaus izrauties no nabadzības žņaugiem, ir laba izglītība. Tāpēc man jau ļoti agri radās mērķis iegūt augstāko izglītību. Es sāku iet skolā sešu gadu vecumā un turpināju mācības bez pārtraukuma 19 gadus. Man patika dabaszinātnes un matemātika, un, kad iestājos augstskolā, mans mērķis bija kļūt par zinātnieku.

 Mācīdamies augstskolā, es iepazinos ar jaunu sievieti, vārdā Dela. Kāds pasniedzējs viņai bija ieteicis lūgt manu palīdzību kādā no priekšmetiem, bet drīz mēs jau risinājām sarunas ne tikai par mācībām vien un iemīlējām viens otru. 1974. gada 10. janvārī mēs apprecējāmies — tas notika divas stundas garā starpbrīdī starp nodarbībām. Četrus gadus vēlāk, 1978. gadā, es ieguvu doktora grādu.

Es biju sasniedzis to, ko uzskatīju par panākumu atslēgu. Biju kļuvis par zinātnieku, turklāt par kodolfiziķi. Tagad, kad man bija zinātniskais grāds teorētiskajā kodolfizikā, es varēju plūkt savu ilgo studiju augļus. Es cerēju ar darbību zinātnes laukā padarīt slavenu savu vārdu. Turklāt tagad es varēju izvēlēties darbu no daudziem vilinošiem piedāvājumiem, ko man izteica privātfirmas un valdības organizācijas.

Taču jau pēc dažiem mēnešiem, 1978. gada 30. decembrī, es spēru soli, kas ietekmēja manu dzīvi un nākotni vēl lielākā mērā nekā zinātniskā grāda iegūšana. Tā bija diena, kad es citu priekšā apliecināju savu solījumu kalpot Dievam Jehovam un kristījos, kļūdams par Jehovas liecinieku. Kā es nonācu līdz šim solim?

Grāmata, kas ierosināja manu interesi

1977. gada beigās, kad es studēju Masačūsetsas universitātē Amhērstā, pie mūsu dzīvokļa durvīm pieklauvēja divas Jehovas liecinieces. Es tajā brīdī nebiju mājās, bet mājās bija sieva ar abiem mūsu bērniem — trīsgadīgo dēlēnu un nesen dzimušo meitiņu. Dela ieaicināja sludinātājas dzīvoklī un pēc patīkamas sarunas piekrita, ka viņas nāktu reizi nedēļā un vadītu Bībeles stundas.

Kad Dela man par to pastāstīja, es tūlīt pat izteicu savus iebildumus. Man nebija nekas pret to, ka viņa pievienojas kādai reliģiskai grupai, bet tikai ne Jehovas lieciniekiem! Patiesībā es neko daudz par lieciniekiem nezināju, bet man bija izveidojies priekšstats, ka tā ir dīvaina grupa, kas ar Bībeles palīdzību pieviļ cilvēkus. Tā kā man likās, ka jāpalīdz sievai izkļūt no Jehovas liecinieku tīkliem, es nolēmu, ka atspēkošu viņu mācības no zinātniskā viedokļa.

Kādu nedēļu es iekārtoju savu pētniecības darbu universitātē tā, lai būtu mājās tajā laikā, kad sievai būs Bībeles nodarbība. Taču es ierados vēlāk, nekā biju plānojis, un sieviete, kas vadīja Bībeles stundas, jau grasījās iet projām. Viņa man iedeva grāmatu Did Man Get Here by Evolution or by Creation? (Vai cilvēks ir radies evolūcijas ceļā vai ticis radīts?) *. Jehovas lieciniece sacīja manai sievai, ka nākamnedēļ Bībeles nodarbībā viņas apspriedīs pravietojumu, kas pierāda 1914. gada lielo nozīmi. Kaut ko tādu man tikai vajadzēja! Es pateicu lieciniecei, ka nākamās Bībeles nodarbības laikā būšu mājās. Mans nolūks bija pārbaudīt, vai tas, ko viņa stāstīs par 1914. gadu, būs matemātiski precīzs.

Tajā pašā vakarā es sāku lasīt Jehovas liecinieces atstāto grāmatu. Godīgi runājot, grāmatas saturs mani patīkami pārsteidza. Tā bija uzrakstīta ļoti loģiski, un tajā bija minētas daudzas norādes uz zinātniskām publikācijām, kurās skarts jautājums par evolūciju. Sev par izbrīnu, es uzzināju, ka Bībelē ir atrodama daudz precīzāka informācija par radīšanu, nekā es biju domājis. Dažās dienās es grāmatu biju izlasījis, un man bija jāatzīst,  ka tas, kas Bībelē teikts par radīšanu, nav pretrunā ar faktiem, ko zinātnieki ir noskaidrojuši par dzīvību uz zemes.

Cenšos sameklēt pretrunas

Tomēr man joprojām bija skeptiska attieksme pret Jehovas liecinieku mācībām, un es biju stingri apņēmies matemātiski pārbaudīt Bībeles pravietojumu par 1914. gadu. Es cerēju, ka šāda pieeja sludinātājai, kas nāca pie manas sievas, nepatiks un palīdzēs Delai saskatīt kļūdas Jehovas liecinieku mācībās.

Pēc nedēļas man jau pazīstamajai sludinātājai līdzi bija ieradies kāds vīrietis — Jehovas liecinieku draudzes vecākais. Viņš arī vadīja nodarbību un apskatīja pravietojumus no Daniēla grāmatas 4. un 9. nodaļas, kur runāts par Jēzu kā par Mesiju un Ķēniņu. Es biju koncentrējies uz to, lai atrastu izklāstā matemātiskas neprecizitātes, taču man tas neizdevās. Gluži otrādi, mani atkal iespaidoja tas, cik loģiska ir Bībelē ietvertā informācija.

Iepriekš es biju uzskatījis, ka ticība Dievam vairāk balstās uz emocijām, nevis uz saprātu. Kā es biju kļūdījies! Es pateicos Jehovas lieciniekiem par interesanto sarunu un ieminējos, ka labprāt arī turpmāk piedalītos iknedēļas nodarbībās. Kopš tā laika es universitātē veicu zinātniskus pētījumus, bet mājās kopā ar sievu studēju Bībeli. Mēs sākām apmeklēt arī Jehovas liecinieku sapulces Valstības zālē.

Dažu mēnešu laikā no Bībeles es uzzināju daudz jauna un drīz biju gatavs kopā ar lieciniekiem sludināt pa mājām. Es sāku sludināt, kaut gan universitātē man tuvojās beigām doktora grāda iegūšanas procedūra un darba bija pilnas rokas. 1978. gada vasarā es pabeidzu rakstīt disertāciju, un pēc tam mēs pārcēlāmies uz Alabamas štatu, kur es sāku mācīt fiziku Alabamas Lauksaimniecības un mehānikas universitātē Hantsvilā. Savā jaunajā dzīvesvietā mēs tūlīt sazinājāmies ar Jehovas lieciniekiem un turpinājām Bībeles nodarbības, ko vadīja kāds draudzes vecākais ar savu sievu. Pēc dažiem mēnešiem vienā un tajā pašā dienā mēs ar sievu kristījāmies.

Zinātniskā darbība un kalpošana

Manā dzīvē nav pretrunas starp to, ka esmu zinātnieks un Jehovas liecinieks. 1983. gadā es sāku strādāt par astrofiziķi NASA (Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes) * Džordža Māršala kosmisko lidojumu centrā, kas arī atrodas Hantsvilā. Es veicu gan eksperimentālus, gan teorētiskus pētījumus, izmantojot ar rentgenteleskopu iegūtus datus. (Šo teleskopu — rentgenstarojuma observatoriju Chandra — 1999. gadā ievadīja orbītā kosmosa kuģis Columbia.) Mēs analizējām rentgenstarojumu, kas nāk no zvaigznēm un galaktikām, lai labāk saprastu Visumu, un darbs pie šī projekta man ļoti patika.

 Šis darbs man sagādāja divtik lielu gandarījumu tāpēc, ka tas ne vien bija interesants no zinātniskā viedokļa, bet arī ļāva labāk novērtēt Radītāja varenību un gudrību. Daudz dziļāku jēgu ieguva vārdi, ko Jehova ir teicis ar senā pravieša Jesajas starpniecību: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.” (Jesajas 40:26.) Jo vairāk es ”pacēlu savas acis uz debesīm”, kur manam skatienam pavērās Visuma plašums, sarežģītība un skaistums, jo vairāk es apbrīnoju Radītāju, kas to visu ir veidojis un noteicis likumus, kuri ļauj Visumam pastāvēt.

Tas bija laiks, kad es zinātniskos žurnālos bieži publicēju rakstus par saviem pētījumiem astrofizikā. Taču es aktīvi darbojos arī kristiešu draudzē — pildīju vecākā pienākumus un sludināju aptuveni 20 stundas mēnesī. Mana sieva bija kļuvusi par pilnas slodzes sludinātāju.

Kad biju nostrādājis NASA kādus četrus gadus, man radās arvien lielāka vēlēšanās veltīt vairāk laika tam, lai palīdzētu citiem uzzināt brīnišķīgās patiesības, kas ietvertas Bībelē. Bet kā lai to izdara? Pārrunājis savu vēlēšanos ar sievu un pastāstījis par to lūgšanā Jehovam, es sapratu, ka man jāpieņem daži svarīgi lēmumi.

Nopietni lēmumi

Es piegāju pie sava tiešā priekšnieka un pateicu viņam, ka gribētu strādāt nevis piecas, bet četras dienas nedēļā, protams, piekrītot saņemt attiecīgi mazāku atalgojumu. Es paskaidroju, ka pārējās trīs nedēļas dienas plānoju izmantot kalpošanai. Priekšnieks bija ar mieru, kaut gan šāds darba grafiks NASA zinātniekiem bija kaut kas jauns. Tomēr viņš sacīja, ka man vēl jārunā ar viņa priekšnieku. Es tā arī izdarīju un biju patīkami pārsteigts, kad arī šim augstākstāvošajam vadītājam nebija iebildumu pret manu lūgumu. Tā nu 1987. gada septembrī es uzsāku pilnas slodzes kalpošanu, kas nozīmēja atvēlēt 90 stundas mēnesī sludināšanai pa mājām un citiem kalpošanas veidiem.

Pēc kāda laika man piezvanīja no Alabamas Lauksaimniecības un mehānikas universitātes Hantsvilā un piedāvāja fizikas pasniedzēja vietu. Es atbildēju, ka varētu pieņemt šo piedāvājumu, bet tikai ar nosacījumu, ka lielāko daļu laika pavadīšu kalpošanā. Taču es arī apliecināju, ka reliģiskā darbība neietekmēs mana darba kvalitāti universitātē. Universitātes vadība bija ar mieru, un es līdz pat šai dienai apvienoju darbu augstskolā un pilnas slodzes sludināšanu. Esmu pat atradis laiku, lai iemācītos spāņu valodu, un tagad mēs ar sievu piederam pie Jehovas liecinieku spāņu valodas draudzes Hantsvilā.

Zinātne un ticība

Ilgus gadus esmu nodarbojies ar zinātniskiem pētījumiem, bet vēl ne reizi neesmu  pamanījis pretrunas starp pierādītiem zinātnes faktiem un Bībeles mācībām. Bieži vien šķietamas pretrunas izraisa zināšanu trūkums — nepietiekama sapratne vai nu par zinātnes atziņām, vai par to, kas īsti teikts Bībelē. Piemēram, pēc daudzu zinātnieku un citu cilvēku domām, Bībelē mācīts, ka visi augi, dzīvnieki un cilvēki uz zemes ir parādījušies sešu dienu jeb diennakšu laikā. Tas, protams, ir pretrunā ar to, ko ir noskaidrojuši zinātnieki. Tomēr īstenībā Bībelē nekas tāds nav apgalvots. Radīšanas ”dienas” bija laikposmi, kas ilga tūkstošiem gadu. *

Neskaidrības rada arī aplamais priekšstats, ka ticība Dievam ir tikai emocionāls pārdzīvojums. Patiesībā ticība Dievam un Bībelei pamatojas uz faktiem, ko var pārbaudīt. Bībelē sacīts, ka ”ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība [”pārliecinošs pierādījums”, NW, zemsvītras piezīme] par neredzamām lietām”. (Ebrejiem 11:1.) Ticība ir balstīta uz pierādījumiem. Pagātnē un mūsdienās jau ir piepildījušies simtiem pravietojumu. Tātad, pat ja uz Bībeli attiecinātu zinātnisko metodi, ar kādu zinātnieki pārbauda savas teorijas, būtu pamats pilnīgai pārliecībai, ka piepildīsies arī tie Bībeles pravietojumi, kuros runāts par nākotni.

Viens šāds pravietojums sevī ietver solījumu, ka drīzā nākotnē uz zemes būs paradīzes apstākļi. Tiks likvidēts viss posts, ko cilvēkiem nodara vecums, slimības, nāve, kari un netaisnība. (Atklāsmes 21:3, 4.) Tad mums būs daudz laika sīki izpētīt visu brīnišķīgo, ko Dievs Jehova ir radījis, un daudzos viņa iedibinātos likumus, kuri darbojas iespaidīgajā Visumā.

Esmu no sirds pateicīgs Dievam Jehovam par to, ka viņš man ir ļāvis atrast patiesas laimes atslēgu — lieliskās patiesības, kas ietvertas viņa vārdos, Bībelē. Es lūdzu Dievu, lai šo vērtīgo atslēgu atrastu vēl daudzi citi, arī zinātnieki.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 20. lpp.]

Es biju uzskatījis, ka ticība Dievam vairāk balstās uz emocijām, nevis uz saprātu

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Vēl ne reizi neesmu pamanījis pretrunas starp pierādītiem zinātnes faktiem un Bībeles mācībām

[Attēls 21. lpp.]

Es uzturu ģimeni, strādādams par pasniedzēju

[Attēls 23. lpp.]

NASA rentgenstarojuma observatorija ”Chandra” orbītā un ar rentgenteleskopu iegūts attēls, kurā redzams melnais caurums dubultzvaigžņu sistēmā

[Norādes par autortiesībām]

NASA Photo

NASA/CfA/J. McClintock et al.

[Attēls 23. lpp.]

Mums ar sievu prieku sagādā pilnas slodzes kalpošana