Kas notiek pasaulē

Viena vienīga mērkaķošanās

Daži ir izteikuši pieņēmumu, ka tad, ja bezgalīgs skaits mērkaķu klabinātu bezgalīgu skaitu rakstāmmašīnu, galu galā tie sarakstītu Šekspīra kopotos rakstus. Tāpēc Plimutas universitātes (Anglija) zinātnieki uz mēnesi nodeva sešu mērkaķu rīcībā vienu datoru. Mērkaķi ”neuzrakstīja nevienu pašu vārdu”, ziņo The New York Times. Šie mērkaķi, kas mājo Peintonas zooloģiskajā dārzā Anglijas dienvidrietumos, ”uzrakstīja tikai piecas lappuses”, kas lielākoties bija aizpildītas ar burtiem ”s”. Pašās beigās mērkaķi bija uzrakstījuši arī dažus ”j”, ”a”, ”l” un ”m” burtus. Turklāt mērkaķi izmantoja datora tastatūru par sabiedrisko tualeti.

 Monarhtauriņi briesmās

2002. gada 13. janvārī cauri Meksikas kalniem, kur egļu un priežu audzēs ziemo monarhtauriņi, izbrāzās spēcīga vētra. Temperatūra krasi nokritās, un ap 500 miljoniem tauriņu gāja bojā no mitruma un sala. Zem kokiem bija sabirušas milzīgas beigto tauriņu kaudzes, vietām pat gandrīz metru dziļas. ”Vienā briesmīgā dienā gāja bojā 70 līdz 80 procenti monarhtauriņu, kam pavasarī bija jāatgriežas Amerikas Savienoto Valstu austrumu rajonos,” bija teikts The Miami Herald starptautiskajā izdevumā. Bet tagad tauriņiem draud jaunas briesmas. Lai gan Meksikas valdība ir nodibinājusi Monarhtauriņu biosfēras rezervātu, šo kukaiņu dabiskās dzīvesvietas posta nelegālie meža cirtēji. Ciršanas ietekme ir jūtama jau aptuveni 44 procentos rezervāta teritorijas. Izturīgie monarhtauriņi spēj veikt 4000 kilometru garu migrācijas pārlidojumu, bet tikai laiks parādīs, vai tie spēs pārciest nemitīgo ziemošanas vietu postīšanu.

Zemnieku nedienas

Pēc kāda avota ziņām, ””zaļā revolūcija”, kas daudzviet pasaulē ir paaugstinājusi lauksaimniecības ražīgumu, ir prasījusi arī zināmus upurus: miljoniem Āfrikas zemkopju, kas pieder pie trūcīgākajiem pasaulē, ir ieslīguši vēl dziļākā nabadzībā”, stāstīts žurnālā New Scientist. Kāpēc tā ir noticis? Divdesmitā gadsimta 50. gadu otrajā pusē plaši sāka ieviest augstražīgas kviešu un rīsu šķirnes, lai nepieļautu badu, kas pasaulē varētu iestāties demogrāfiskā sprādziena dēļ. Taču šīs šķirnes radīja labības pārpalikumu, tāpēc kritās labības cenas. ”Lauksaimnieki, kas varēja atļauties sēt šīs jaunās šķirnes, kompensēja cenu kritumu ar lielākām ražām, bet tie, kas to nevarēja atļauties, cieta zaudējumus,” teikts New Scientist. Turklāt jaunās graudaugu šķirnes slikti auga Āfrikas apstākļos, jo tās bija izveidotas kultivēšanai Āzijā un Latīņamerikā.

Uzmanību! Miegaini autovadītāji!

”Autovadītāju nogurums un miegainība ir nopietna un mūsu sabiedrībā ļoti izplatīta problēma,” teikts Medical Journal of Australia (MJA) publicētā rakstā, kurā bija stāstīts par kāda pētījuma rezultātiem. Kā norāda zinātnieki, ”pētījumi liecina, ka vairāk nekā 20 procenti ceļu satiksmes negadījumu notiek autovadītāju miegainības dēļ”. MJA rakstīts: ”Parasti aizmigšanas dēļ avārijas izraisa autovadītāji, kas samērā lielā ātrumā brauc vieni paši vēlu vakarā vai naktī, vai arī ap dienasvidu. Tāpat kā tajos gadījumos, kad autoavārijas notikušas citu iemeslu dēļ, arī šajās situācijās visbiežāk pie stūres ir sēdējis vīrietis vecumā līdz 30 gadiem.” Risks aizmigt pie stūres ir cilvēkiem, kas cieš no izplatītiem miega traucējumiem, ko dēvē par obstruktīvo miega apnoju jeb elpošanas apstāšanās sindromu. Minētajā medicīnas žurnālā sacīts, ka šis sindroms ir vērojams ”aptuveni 25 procentiem pusmūža vīriešu”. Cilvēki, kuriem ir šie miega traucējumi, vadīdami automašīnu, var pat nepamanīt, ka ir jau gandrīz aizmiguši.

Ledāji kūst

Laikā, kad pārējās Pendžabas ūdenskrātuvēs ūdens līmenis bija ļoti zems, jo bija aizkavējušies musonu lieti, Satledžas upē pie Bakras dambja tas gandrīz divas reizes pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Kāpēc šajā Indijas štatā bija izveidojusies tāda neparasta situācija? Satledžas galvenā pieteka plūst cauri apgabalam, kur atrodas 89 ledāji, stāstīts žurnālā Down to Earth. ”Musonu kavēšanās dēļ ledāji ir pastiprināti atkāpušies. Tā kā debesīs nav mākoņu, ledājus karsē spēcīga saules gaisma, turklāt gaisa temperatūra ir ļoti augsta, tāpēc ledāji strauji kūst,” paskaidro Džavaharlala Neru universitātes zinātnieks Saieds Ikbals Hasnains, kas specializējies ledāju pētniecībā. Zinātnieki uzskata, ka šīs kušanas dēļ varētu pārplūst ledāju veidotie ezeri. Turklāt sarukušo ledāju dēļ nākotnē varētu samazināties ūdens krājumi, un tas savukārt nelabvēlīgi ietekmēs enerģijas ražošanu un lauksaimniecību.

Alkas labi izskatīties

Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, ”katru gadu tiek reģistrēti 2850 jauni ādas vēža gadījumi un 340 cilvēki mirst ar šo slimību”, ziņo laikraksts The Sydney Morning Herald. Kāds Viktorijas vēža padomes pētījums liecināja, ka ceturtā daļa Austrālijas iedzīvotāju, gribēdami labi izskatīties, aktīvi sauļojas — tas ir 10 procentu pieaugums trīs gadu laikā. Laikrakstā teikts: ”Zinātnieki konstatēja satraucošu faktu: vairāk nekā 60 procenti pusaudžu apzināti pūlas panākt iedegumu un trešdaļa aptaujāto cilvēku apgalvo, ka iedegums viņiem liek justies veselīgākiem.” Pagājušajā gadā lielveikalos dažu iedeguma krēmu noiets ir pieaudzis par 18 procentiem, turpretī pārdoto pretapdeguma krēmu daudzums nav palielinājies. Dermatologs Robins Mārkss no Austrālāzijas dermatoloģijas koledžas atzīmē, ka, pēc dažu cilvēku domām, pakāpeniska iesauļošanās nav bīstama. Taču ”ādas vēža speciālisti apgalvo, ka nevienu sauļošanās veidu, pat vieglu iesauļošanos bez ādas apdegumiem, nevar uzskatīt par nekaitīgu”, norādīts laikrakstā. R. Mārkss brīdina: ”Iedegums ir kā tulzna — tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā.”

Japāņu valodas krīze

Kā var lasīt laikrakstā The Japan Times, japāņu valodā ieplūst tik daudz svešvārdu, ka padzīvojušie japāņi vairs nespēj skaidri saprast savu dzimto valodu. Dažās jaunās japāņu valodas vārdnīcās aptuveni 10 procenti vārdu ir svešvārdi — lielākoties angļu cilmes. ”[Japāņu valoda] ir kļuvusi nesaprotama,” sūrojās kāda sešdesmitgadīga sieviete. ”Brīžiem man šķiet, ka man vajadzīgs tulks, lai es saprastu pati savu dzimto valodu.” Jaunieši, politiķi, plašsaziņas līdzekļu darbinieki, sporta, modes un moderno tehnoloģiju biznesa pārstāvji labprāt lieto svešvārdus, jo tie izklausās moderni un interesanti. Taču aizgūtie vārdi tiek rakstīti katakanā, rakstā, kas galvenokārt tiek lietots svešvārdu transliterācijai, tāpēc šie vārdi vēl ilgu laiku paliek ”sveši”, atzīts laikrakstā. Kā raksta The New York Times, dažus japāņus ”sanikno doma, ka mūsdienu japāņu valodā var izveidot veselus teikumus, lietojot gandrīz vienīgi no rietumu valodām aizgūtus vārdus, starp kuriem tikai paretam iesprausts kāds japāņu darbības vārds vai partikula”. Pārmaiņas valodā ietekmē arī sociālo sfēru, piemēram, dažās ģimenēs vēl vairāk pasliktinās domu apmaiņa starp paaudzēm.