Kas notiek pasaulē

”Sirmie” noziedznieki

”Tā kā Lielbritānijā strauji pieaug to noziedznieku skaits, kuri ir pensijas vecumā, kāda cietuma korpuss tika īpaši pielāgots padzīvojušiem cietumniekiem,” ziņots Londonas laikrakstā The Sunday Times. Šajā korpusā, kas atrodas Portsmutas cietumā, kāpnes ir aprīkotas ar pacēlājiem, sporta zāle ir apgādāta ar īpašu sporta inventāru un cietuma darbinieki ir apmācīti slimnieku kopšanā. Kāds pētījums liecina, ka vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru ir izdarījuši noziegumus vai domājuši tos izdarīt, lai papildus savai pensijai un valsts pabalstiem gūtu vēl kādus ienākumus. Pensionāri ir tikuši sodīti par tādiem noziegumiem kā tirdzniecība ar narkotikām, veikalu apzagšana, cigarešu un alkohola kontrabanda un pat banku aplaupīšana. 1990. gadā tika apcietināti 355 pensionāri, bet 2000. gadā — 1138. Daudziem no viņiem nav iepriekšējas sodāmības, bet, kā izteicās kriminologs Bils Tupmens, ”viņi ļoti vēlas saglabāt savu dzīves līmeni. Šie cilvēki nav vistrūcīgākie pensionāri, bet gan vidusslāņa pārstāvji, kas visu mūžu ir bijuši strādīgi, likumam paklausīgi sabiedrības locekļi.”

 Kā roņu mammas atrod savus mazuļus

Kad pēc ilgas barošanās jūrā roņu mātītes atgriežas, viņām un viņu mazuļiem jāatrod citam cits trokšņainā pūlī, kur var būt simtiem roņu. Kā viņiem tas izdodas? Kanādas laikrakstā The Vancouver Sun bija teikts, ka ”roņu mazuļi jau divas dienas pēc dzimšanas iemācās pazīt savas mātes balsi, savukārt mātītes ātri iemācās pazīt savu mazuļu saucienus”. Pētījumos, kas tika veikti Indijas okeānā, Amsterdamas salā, tika noskaidrots, ka ”jau pēc pirmās reizes, kad roņu māte ir bijusi prom, viņa un viņas mazulis spēj atrast viens otru septiņu minūšu laikā”, sacīts laikrakstā. Kā norāda zinātniece Izabella Šarjē, kas veica šos pētījumus, ”roņu mātīte baro tikai savu mazuli un var izturēties ļoti agresīvi pret citiem roņu mazuļiem, tāpēc ronēniem ir ļoti svarīgi pazīt savu māti”.

Ķīniešu valoda un smadzenes

Psiholoģe Sofija Skota kopā ar saviem kolēģiem no Londonas un Oksfordas nesen izmantoja galvas smadzeņu skenēšanu, lai noteiktu, kuras smadzeņu daļas cilvēkiem palīdz saprast valodu. Zinātnieki atklāja, ka cilvēkiem, kas runā angliski, dzirdot angļu valodu, aktivizējas smadzeņu kreisā deniņu daiva. Bet, ”kad savu dzimto valodu klausījās cilvēki, kas runā ķīniešu valodā, aktīvi darbojās gan labā, gan kreisā deniņu daiva”, teikts laikrakstā The Guardian. Kāpēc tā? ”Kreisā deniņu daiva ir saistīta ar skaņu savienošanu vārdos, bet labā deniņu daiva ir saistīta ar melodijas un intonācijas apstrādi,” paskaidrots laikrakstā. ”Ķīniešu valodā dažādām intonācijām ir atšķirīga nozīme, piemēram, zilbe ”ma” atkarībā no intonācijas var nozīmēt ”māte”, ”rājiens”, ”zirgs” vai ”kaņepes”.” S. Skota sacīja: ”Mēs domājam, ka cilvēkiem, kas runā ķīniešu valodā, labajā deniņu daivā tiek apstrādāta intonācija un melodija, kas viņiem ļauj pareizi saprast vārdu nozīmi.”

Atsākušās sacensības par augstāko celtni

”Pilsētu projektētāji atkal sacenšas, kurš uzbūvēs pasaules augstāko ēku,” ziņots laikrakstā The Wall Street Journal. Taivānas galvaspilsētā Taibejā jau tiek celts debesskrāpis, kura augstums būs 508 metri — 90 metrus augstāks, nekā bija Dvīņu torņi Ņujorkā. Savukārt Ķīnas pilsētā Šanhajā tiek plānots būvēt Pasaules finanšu centru, kura augstums būs 492 metri. Šanhajas varas pārstāvji uzskata, ka šī celtne patiesībā būs augstāka par Taivānas debesskrāpi, kura augstumā ir ierēķināta 50 metrus gara televīzijas antena. Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā ir paredzēts uzcelt vēl augstāku ēku — 540 metrus augstu starptautisku biznesa centru. Bet, lai Ņujorka nepaliktu ēnā, daži ir ieteikuši tajā būvēt pasaules augstāko celtni, kas stātos 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumos zaudēto ēku vietā. ”Tūlīt pēc 2001. gadā notikušajiem uzbrukumiem nevarētu būt bijis daudz tādu cilvēku, kas paredzētu, ka sacensības par augstāko celtni atsāksies tik drīz,” teikts laikrakstā.

Dusmas jaunībā — sirds slimības vecumdienās?

”Kā liecina zinātnieku veiktie pētījumi, naidīgi noskaņotiem bērniem un pusaudžiem ir gandrīz trīs reizes lielāka iespējamība, ka viņiem attīstīsies metaboliskais (insulīnrezistences) sindroms — nopietns sirds slimību priekšvēstnesis —, nekā tiem viņu vienaudžiem, kas pēc dabas ir mierīgi,” teikts Monreālas laikrakstā The Gazzete. Pētījumā, kurā piedalījās 134 pusaudži un bērni, amerikāņu un somu zinātnieki pārbaudīja, cik liela ir šo jauniešu nosliece uz dusmām, un konstatēja, ka naidīgi noskaņotiem jauniešiem bija par 22 procentiem lielāks risks saslimt ar sirds slimībām nekā tiem jauniešiem, kas nebija tik naidīgi noskaņoti. ”Ar sirds slimībām nesaslimst pēkšņi — tā nav, ka 50 gadus vecs cilvēks kādu rītu pamostas un viņam ir sirds slimība,” saka viena no pētījuma autorēm Kristena Salomona. ”Sirds un asinsvadu slimības sāk attīstīties jau bērnībā.”

Lielbritānijas vecākais putns?

”Lielbritānijas vecākais putns, kam ir 52 gadi un kas savas dzīves laikā ir nolidojis 8 miljonus kilometru, joprojām ir sveiks un vesels,” ziņots Londonas laikrakstā The Times. Šis melnbaltais vētrasputns ”pirmo reizi tika apgredzenots 1957. gada maijā, kad tas bija apmēram sešus gadus vecs”. Pēc tam putns tika notverts 1961., 1978. un 2002. gadā, un pēc šīs reizes ornitologi vairs necerēja to sastapt. Taču 2003. gada sākumā tas atkal bija notverts pie Ziemeļvelsas krastiem. Pēc Lielbritānijas Ornitologu apvienības aprēķiniem, šis putns, migrējot uz Dienvidameriku un atpakaļ, ir nolidojis vismaz 800 tūkstoš kilometru. Tā kā vētrasputns nolido ap tūkstoš kilometru ikreiz, kad meklē barību, ornitologi domā, ka šis vētrasputns kopumā ir nolidojis vairāk nekā 8 miljonus kilometru. Greiems Epltons, kas strādā Ziemeļvelsas Bārdsejas putnu observatorijā, sacīja: ”Putnam tika uzlikts ceturtais gredzens, un tas ir vēl nepieredzēts gadījums. Visi iepriekš uzliktie gredzeni bija jau nodiluši.”

Spānijā ir pazudušas televīzijas pārraides bērniem

”Televīzijas pēcpusdienas pārraides bērniem ir pazudušas,” ziņots Spānijas laikrakstā El País. Spānijas televīzijas pārstāvis Manvels Sereiho paskaidroja, ka ”bērni nav pietiekami izdevīga auditorija, kurai būtu vērts pēcpusdienā rādīt īpašas pārraides”. Šī situācija daudzus satrauc. Piemēram, Spānijas Skolēnu vecāku asociācijas vadītāja Lola Aveljo teica: ”Bērni skatās visu, kas viņiem tiek piedāvāts.” Spānijā trešā daļa bērnu skatās televīziju savā guļamistabā, teikts rakstā, un tagad bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem runā nevis par animācijas filmu varoņiem, bet gan par popzvaigznēm un slavenību privāto dzīvi. ”Tas ir ļoti bēdīgi,” ar nožēlu saka L. Aveljo, ”jo tā viņiem tiek atņemta bērnība. Jau pašā mazotnē viņi uzņem informāciju, kas domāta pieaugušajiem.”