Bībeles viedoklis

Vai asinsgrupa nosaka cilvēka raksturu?

VAIRĀKĀS valstīs ir populāri spriest par cilvēka raksturu pēc viņa asinsgrupas. Japānā, piemēram, nav nekas neparasts iesākt sarunu ar jautājumu: ”Kāda ir jūsu asinsgrupa?” Kā apgalvo šīs idejas aizstāvji, cilvēki ar A asinsgrupu ir mierīgi un apzinīgi, bet ar noslieci uz aizdomīgumu, savukārt tie, kam ir B asinsgrupa, ir vaļsirdīgi, neaprēķināmi, viegli piekrāpjami utt. Tāpat asinsgrupa varot ietekmēt to, vai cilvēki var sadzīvot vai ne.

Šī uzskata piekritēji ir pārliecināti, ka asinsgrupa ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, komplektējot klases skolā, izvēloties atbildīgus darbiniekus firmās un pat izraugoties dzīvesbiedru. Vai ir kādi pierādījumi, ka asinsgrupa tiešām nosaka mūsu raksturu? Vai ar šo jautājumu ir saistītas kādas Bībeles mācības?

Kas ir asinsgrupa?

Enciklopēdijā The World Book Multimedia Encyclopedia ir paskaidrots: ”Sarkano asinsķermenīšu šūnu membrānas satur olbaltumvielas, ko sauc par antigēniem. Ir atklāti vairāk nekā 300 šādu antigēnu.” Vienam cilvēkam viens antigēns var būt, bet cits ne, turklāt ir antigēni, kuru līdzāspastāvēšana viena cilvēka organismā vispār nav iespējama. Enciklopēdijā tālāk norādīts: ”Pamatojoties uz noteiktu antigēnu klātbūtni vai neesamību, zinātnieki ir iedalījuši cilvēku asinis grupās.”

Visplašāk pazīstamā asinsgrupu sistēma ir AB0, pēc kuras asinis iedala četrās grupās: 0, A, B un AB (atbilst I, II, III un IV asinsgrupai). Papildus tai tiek lietota arī rēzus sistēma. Taču kopumā ir izstrādātas  vairāk nekā 20 asinsgrupu sistēmas, kas liecina par to, ka asinis ir ļoti komplicēts šķidrums. Encyclopædia Britannica teikts: ”Sarkano asinsķermenīšu antigēnu lielā skaita dēļ pastāv ārkārtīgi niecīga varbūtība, ka diviem cilvēkiem, izņemot vienolas dvīņus, asinīs būs precīzi visi tie paši asinsgrupas faktori.”

No tā mēs varam secināt, ka, stingri ņemot, katram cilvēkam ir pašam sava neatkārtojama ”asinsgrupa”. Līdz ar to apgalvojums, ka cilvēkiem, kas pieder pie vienas asinsgrupas, ir līdzīgas rakstura iezīmes, šķiet nepamatots. Mūsu raksturu nosaka daudzi apstākļi.

Kas nosaka mūsu raksturu?

”Raksturs ir indivīda iedzimto un iegūto īpašību kopums, kas atspoguļojas viņa rīcībā,” teikts Encyclopædia Britannica. Bez iedzimtības ir vēl vesela virkne faktoru, kas ietekmē cilvēka raksturu, tie, piemēram, ir ģimenes apstākļi, izglītība, draugi un pieredze — gan patīkama, gan nepatīkama. Tātad mūsu ģenētiskā uzbūve nebūt nav vienīgais, kas nosaka raksturu. Pat vienolas dvīņiem, kam ir tā pati ģenētiskā uzbūve, bieži ir atšķirīgi raksturi.

Vēl viens nozīmīgs fakts ir tas, ka cilvēka raksturs var mainīties. Apustulis Pāvils uzsvēra, ka kristīgās mācības spēj pārvērst cilvēkus. Viņš rakstīja: ”Novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.” (Kolosiešiem 3:9, 10.) Kristieši atzīst, ka ir mantojuši grēcīgas tieksmes un tāpēc ir grēcīgi. Lai būtu patīkami Dievam, viņi maina savu personību.

Šādas pārmaiņas ir iespējamas, jo Dieva vārdiem, kas atrodami Bībelē, piemīt liels spēks. Pāvils par to rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.) Kad cilvēks pakļaujas Dieva garam un cenšas atbilst morāles normām, kas atrodamas Bībelē, viņa personība pamazām mainās. Kristīgo personību, kas šādi tiek izveidota, raksturo ”sirsnīga līdzjūtība, laipnība, pazemība, lēnība, pacietība”. (Kolosiešiem 3:12.)

Saprātīga attieksme

Tiesa, Bībelē nav neviena principa, kas aizliegtu pētīt asinsgrupas. Taču tas, kā šādi pētījumi ietekmē cilvēka izturēšanos, ir cits jautājums. Tāpat kā visās citās dzīves jomās, arī šinī ziņā mums jāņem vērā Dieva Rakstu padomi. (Psalms 119:105.) Svarīgi ir būt saprātīgiem. (Filipiešiem 4:5, NW.)

Noteikti nebūtu saprātīgi ar savu asinsgrupu attaisnot nevēlēšanos mainīt sliktas rakstura iezīmes. Lai kāda būtu kristiešu ģenētiskā uzbūve, viņiem aizvien jātiecas cik vien iespējams precīzi atspoguļot Jehovas un Jēzus īpašības. (Efeziešiem 5:1.)

Kristiešiem jācenšas izturēties pret citiem tāpat, kā pret viņiem izturas Jehova, kurš ”neuzlūko cilvēka vaigu”. (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Jehova ar prieku pieņem visdažādākos cilvēkus. Tāpēc izvairīties no noteiktiem cilvēkiem tikai viņu asinsgrupas dēļ būtu nesaprātīgi un pretrunā ar kristīgiem principiem. Tāpat būtu, ja kristietis veidotu draudzīgas attiecības tikai ar tiem cilvēkiem, kam ir ”saderīga” asinsgrupa. Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Ja jūs cilvēku stāvokli uzlūkojat, jūs darāt grēku.” (Jēkaba 2:9.)

Zinātnei un tehnoloģijai progresējot, rodas arvien jauni atklājumi un pieņēmumi par cilvēka organismu. Ir dabiski, ka šādi priekšstati var aizraut. Tomēr kristiešiem ir jāļauj, lai viņu domāšanu noteiktu Bībele, nevis cilvēku teorijas. Ikvienā dzīves jomā kristiešiem jāseko aicinājumam: ”Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tesaloniķiešiem 5:21.)