No mūsu lasītājiem

Lietus meži Es ar lielu interesi izlasīju rakstu sēriju ”Kas glābs lietus mežus?” (2003. gada 22. jūnijs). Nemaz nebrīnos, ka jūs galveno uzmanību pievērsāt Dienvidamerikas lietus mežiem. Ņemot vērā, cik bēdīgā stāvoklī ir Āfrikas un Āzijas lietus meži, cilvēki vismaz varētu mainīt savu attieksmi pret Dienvidamerikas lietus mežiem. Es ar prieku gaidu to laiku, kad Dievs iejauksies un darīs galu mežu postīšanai un viņa radītais tiks atjaunots savā sākotnējā krāšņumā.

G. R., Šveice

Liels paldies par šo rakstu sēriju. Kādu laiku es pētīju ar vidi saistītus jautājumus, un tāpēc mani iepirkšanās paradumi un attieksme pret lietu atkārtotu izmantošanu ir mainījusies. Man sāp sirds, domājot par to, cik daudz augu ir izzuduši un cik daudz dzīvnieku ir bijuši spiesti atstāt savu dabisko vidi vai ir tikuši nogalināti cilvēku alkatības dēļ. Apziņa, ka Radītājs pārzina pašreizējo situāciju un drīzumā to izmainīs, man sniedz mierinājumu un cerību. Paldies, ka publicējat šādus brīnišķīgus rakstus.

V. T., Kanāda

Es esmu dabas mīļotājs, un jau daudzus gadus mani uztrauc lietus mežu nākotne. Man ir prieks par to, ka Jehovas lieciniekiem rūp Dieva radītais. Mani mierina doma, ka pienāks laiks, kad lietus mežus vairs nekas neapdraudēs.

T. H., ASV

Ko darīt nelaimes gadījumā Paldies jums par rakstu ”Ko darīt, ja notiek nelaime?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2003. gada 22. jūnijs). Izlasījusi šo rakstu, es to uztvēru kā Jehovas vadību, lai es varētu tikt galā ar kādu problēmu, kas man ir jau daudzus gadus. Es saprotu, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās un ka tagad ir ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Taču parasti, kad televīzijas ziņās es redzēju kādus baismīgus notikumus, es ļoti satraucos. Redzētais mani tik ļoti nomāca, ka man zuda spēki un reizēm tas bija iemesls, kāpēc es neaizgāju sludināt. Es raizējos par to, kas kādreiz varētu atgadīties, un par to, kas tā arī var neīstenoties. Bet šis raksts man atgādināja, cik svarīgi ir palikt garīgā ziņā aktīvai, griezties sirsnīgās lūgšanās pie Jehovas un pilnībā uz viņu paļauties. No sirds jums pateicos par jūsu publikācijām.

E. K., Japāna

2003. gada janvārī slimnīcā nomira mans vectēvs. Tā bija pirmā reize, kad manu acu priekšā nomira kāds man tuvs cilvēks. Šajā rakstā es atradu atbildes uz saviem jautājumiem. Īpaši mani piesaistīja apakšvirsraksts ”Kāpēc notiek nelaimes?”. Izlasītais man palīdzēja saprast, ka šī nelaime manu ģimeni skāra apstākļu sagadīšanās dēļ. Šis notikums neliecina, ka Jehova mūs ir pametis. Pēc tam kad izlasīju šo rakstu, man kā akmens novēlās no sirds un es pārstāju raizēties.

M. O., Japāna

Garīgās slāpes Raksts ”Kā tika remdētas manas garīgās slāpes” (2003. gada 22. jūnijs) mani aizkustināja līdz asarām. Es esmu uzaugusi katoļu ģimenē un astoņus gadus apmeklējusi katoļu skolu. Kaut arī skolā un mises laikā mēs nekad nelasījām Bībeli, es vienmēr esmu augstu vērtējusi Bībeli, un es to lasīju katru vakaru. Tāpat kā Lučija Musaneta, es vēlējos rīkoties saskaņā ar Bībeli, taču es nezināju, kā to darīt. Kad es sāku mācīties Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem, manas garīgās vajadzības tika apmierinātas. Paldies jums par šādiem aizkustinošiem dzīvesstāstiem.

K. F., ASV