Pasaulē lielākais gaisa balonu festivāls

IR PIENĀCIS oktobris, un Albukerkē (Ņūmeksikas štats, ASV) atkal ir neierasti satiksmes sastrēgumi. Autovadītāji samazina ātrumu vai pat pavisam apstājas, lai nolūkotos krāšņajos gaisa balonos, kas lēnām peld skaidrajās rudens debesīs. Šajā laikā notiek ikgadējais Kodaka Albukerkes starptautiskais balonu festivāls, kas ilgst deviņas dienas un uz ko pagājušajā gadā ieradās vairāk nekā 800 tūkstoši apmeklētāju.

Nav grūti saprast, kāpēc tik daudzi autovadītāji vēlas izbaudīt šo aizraujošo skatu. Agrajās rīta stundās vairāki simti gaisa balonu, kuru augstums sasniedz 15 līdz 25 metrus, paceļas pretī dzidrajām debesīm un tad majestātiski slīd pāri Riograndes upei un tālāk pāri Albukerkei. Tālumā vīd trīs tūkstošus metru augstie Sendijas kalni, un tie ir kā izteiksmīgs noslēgums šim neaizmirstamajam skatam.

Festivāla aizsākumi meklējami 1972. gadā. Tolaik Albukerkē no kādas autostāvvietas pacēlās tikai 13 gaisa baloni. Taču 1978. gadā šajā festivālā piedalījās jau 273 gaisa balonu komandas, un līdz ar to tas bija kļuvis par lielāko gaisa balonu festivālu pasaulē. 2003. gada festivālā piedalījās vairāk nekā 720 komandas. Bija pārstāvētas 20 valstis, kā arī daudzi ASV štati. Uz festivālu bija ieradušies ļoti daudz žurnālistu un preses fotogrāfu. Viņi un neskaitāmi citi fotogrāfi attaisnoja festivāla  reputāciju — ”visfotografētākais notikums pasaulē”. 2000. gadā, sagaidot jauno tūkstošgadi, festivālā bija redzami vairāk nekā 1000 gaisa baloni, kas ir piektā daļa no visiem zināmajiem gaisa baloniem pasaulē.

Gaisa balonu darbības pamatprincipi

Lielākā daļa gaisa balonu, kas piedalās šajā festivālā, ir baloni, kuru cēlējspēku nodrošina sakarsēts gaiss. Balonu apvalki ir izgatavoti no sintētiska auduma, kura gaisa necaurlaidīgumu pastiprina poliuretāna slānis. Katram gaisa balonam ir piestiprināts lidgrozs jeb gondola, kurā atrodas pilots un pasažieri. Gaisa balona piepūšana notiek divos posmos: vispirms uz zemes izklāto gaisa balonu piepūš ar milzīgiem ventilatoriem, pēc tam ar propāna degļa palīdzību balonā iepilda sakarsētu gaisu. Karstais gaiss balonu paceļ vertikālā stāvoklī, bet, kamēr pilots nav gatavs pacelties, tas nekur neaizlido, jo ir stingri piesiets pie zemes. Kad balons ir uzsācis savu lidojumu, pilots, regulējot karstā gaisa padevi ar propāna degli, var palielināt lidošanas augstumu. Lai nolaistos zemāk, pilotam vai nu jāpagaida, līdz gaiss balonā atdziest, vai arī daļa gaisa jāizlaiž laukā pa augstuma maiņas vadības ventili, kas atrodas balona augšgalā.

Festivāla laikā lidgrozos ņem līdzi tikai tik daudz propāna, lai pietiktu pāris stundu ilgam lidojumam apmēram 600 metru augstumā. Tāpēc pilotiem, kā arī apkalpei, kas seko gaisa balonam no zemes, jāmeklē drošas nosēšanās vietas, kur tuvumā nebūtu elektrovadi un ceļi ar intensīvu satiksmi.

Daļa no baloniem, kas piedalās festivālā, ir pildīti nevis ar sakarsētu gaisu, bet ar hēliju vai ūdeņradi, un tie var lidot vairākas dienas. Šo gaisa balonu komandas sacenšas, kura aizlidos tālāk, ceļojot 3000 līdz 4500 metru augstumā.

Gaisa balonus nevar vadīt kā lidmašīnas. Baloni ir pakļauti vēju kaprīzēm, un tiem atliek lidot turp, kurp tos dzen vējš. Taču pieredzējis pilots var koriģēt balona kursu, mainot lidojuma augstumu un izmantojot gaisa strāvas, kas plūst vēlamajā virzienā. Šajā ziņā Albukerkes apkārtne ir ideāla lidojumiem ar gaisa baloniem. Tuvējie kalni un upes ieleja veido īpašu gaisa plūsmu sistēmu, kurā zemākie vēji pūš vienā virzienā, bet augšējā slāņa vēji pūš pretējā virzienā.

Sajūsmai nav gala

Šajā lielajā pasākumā vairāk nekā 2000 brīvprātīgo strādnieku gādā par to, lai viss noritētu raiti un bez starpgadījumiem. Šīs milzīgās gaisa balonu parādes koordinatoru sauc par balonmeistaru, un viņa pienākums ir saskaņot vairāku simtu balonu pacelšanos. Tāds uzdevums jau līdzinās lielas lidostas vadīšanai! Var iztēloties, kāds skats paveras, kad gaisā paceļas visdažādāko krāsu un formu baloni. Sajūsma pārņem gan pieaugušos, gan bērnus, kas to visu vēro plaši ieplestām acīm. Tur ir gaisa balons vardes izskatā, cits veidots kā lācis, bet vēl kāds kā zaķis. Re, kur gaisā paceļas dinozauriņš, bet tur — milzīga govs, kā arī divi sivēni! Vēl debesīs var saskatīt zelta zivtiņu Susī, lelli, lielu limonādes kārbu, kovboja zābaku, sarkano piparu saišķi un vēl daudz, daudz ko citu.

Redzot tādu krāsu un formu daudzveidību uz dzidri zilo debesu fona, ne viens vien fotogrāfs aizmirst par visu pārējo pasaulē. Bet vakars nes jaunu pārsteigumu: naksnīgajās debesīs lēnām peld milzīgi papīra lukturi, kas patiesībā ir gaisa baloni ar degošiem degļiem.

Varbūt tikai samērā nedaudziem cilvēkiem ir iespējams apmeklēt šo balonu festivālu vai arī pašiem izjust aizraujošo piedzīvojumu — lidojumu ar gaisa balonu —, bet mēs varam ļaut vaļu iztēlei un domās pacelties rudenīgajās debesīs kopā ar krāšņajiem baloniem Albukerkē.

[Attēli 19. lpp.]

1. Katram gaisa balonam ir vajadzīga apkalpe, parasti četri līdz astoņi cilvēki.

2. Propāna deglis iepilda karsto gaisu, kas dod balonam cēlējspēku.

3. Naktī baloni izskatās kā milzīgi lukturi.

4. Balonu formu bagātība.

[Norāde par autortiesībām]

1. un 2. fotogrāfija: Raymond Watt/ Albuquerque International Balloon Fiesta