Čaklās Krainas bites

No Atmostieties! korespondenta Slovēnijā

BITES ir izdaudzinātas par varen čaklām strādniecēm. Taču viena bišu pasuga, Krainas bites, šajā ziņā izceļas jo īpaši. Savu nosaukumu šīs medusbites, kuru raksturīga pazīme ir gaišpelēku matiņu gredzeni uz vēdera, ir ieguvušas no Krajinas (Krainas), vēsturiska novada tagadējās Slovēnijas rietumos. Sākotnēji tās bija sastopamas vienīgi Balkānu pussalā un nedaudz tālāk uz ziemeļiem līdz Karpatu kalniem. Mūsdienās biškopju iecienīto Krainas bišu slava un kopā ar to arī pašas bites ir izplatījušās pa visu pasauli.

Šīs bites tiek ļoti augstu vērtētas, jo tās ne tikai dod lielu daudzumu labas kvalitātes medus, bet arī ir izturīgas pret slimībām un aukstumu un apveltītas ar miermīlīgu dabu. Krainas bitēm gan piemīt stipra slieksme spietot, un lielā dravā tas biškopjiem var sagādāt grūtības, taču selekcijas ceļā ir izdevies šo bišu noslieci vājināt. Bet kāpēc Krainas bites tiek uzskatītas par sevišķi čaklām? Viens no iemesliem ir tas, ka šīs bites atstāj stropu ļoti agri no rīta — agrāk nekā citas bites. Tāpēc tām pietiek laika, lai ievāktu vairāk nektāra, ko pārstrādāt medū, un tās var doties pēc nektāra lielākā attālumā.

”Biškopju tauta”

Biškopībai Slovēnijā ir sena un interesanta vēsture. Slovēņu biologs Janešs Gregori pat ir nosaucis savus tautiešus par biškopju tautu. Slovēņi jau astotajā gadsimtā bija pazīstami kā prasmīgi dravnieki. Bišu stropus viņi darināja no izdobtiem koka bluķiem, un šādi stropi tika lietoti vēl pat 19. gadsimtā. Dažos Slovēnijas novados tos dēvēja par korita — silēm. Taču ap 15. gadsimtu līdz ar kokzāģētavu  attīstību veco bluķa stropu vietā biškopji aizvien biežāk sāka izmantot dēļu stropus, kas savas garenās formas dēļ zobgalīgi bija iesaukti par truge jeb zārkiem.

Tā kā pieprasījums pēc medus un vaska bija ārkārtīgi liels, biškopībai ekonomikā bija ļoti svarīga nozīme, un tai savu uzmanību pievērsa pat valdnieki, kas atsevišķiem cilvēkiem piešķīra īpašas tiesības nodarboties ar dravniecību. Tik augstu stāvošu personu interese par šo nozari ir saprotama, jo no bišu vaska gatavoja sveces, kas visvairāk tika izmantotas baznīcās un klosteros, un medus savulaik bija vienīgais pieejamais saldinātājs. 16. gadsimtā, pēc tam kad lauksaimniecībā ieviesa griķu audzēšanu, bitēm rudeņos parādījās jauns barības avots un medus ražošana pieauga. Drīz vien Krajina jau eksportēja lielu daudzumu medus un vaska. Krajinas zinātnieks Valvasors, kas dzīvoja 17. gadsimtā, rakstīja, ka šī gadsimta vidū no Krajinas uz Zalcburgas apvidu vien ik gadus izveda tūkstošiem centneru medus.

Krainas bišu slava iet plašumā

Gadu gaitā Krajina ir devusi nozīmīgu ieguldījumu biškopības attīstībā. 1770. gadā imperatore Marija Terēzija iecēla Antonu Janšu, kura dzimtā puse bija Augškrajina (Goreņska), par pirmo biškopības pasniedzēju jaunnodibinātajā biškopības skolā Vīnē. 19. gadsimta beigās biškopības speciālisti bija nonākuši pie atzinuma, ka izturīgās Krainas bites ar labiem panākumiem var audzēt daudzos apvidos. Tieši ap šo laiku Krainas bites ieguva savu tagadējo zinātnisko nosaukumu un sāka izplatīties pa pasauli. 20. gadsimta sākumā Krajina veseliem vagoniem eksportēja stropus ar Krainas bišu saimēm.

Tajā laikā slovēņi tradicionālos no dēļiem darinātos bišu mājokļus iesauca par kranjič jeb ”Krajinas stropiem”. Šie stropi ir sevišķi interesanti savdabīgo gleznojumu dēļ, ar kuriem tos mēdza izrotāt. (Skat. ”Stropu gleznojumi”, 24. lpp.) Mūsdienās Slovēnijā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši biškopju, kas aprūpē vairāk nekā 160 tūkstošus stropu. Radovļicas pilsētā pat ir izveidots biškopības muzejs, kas veltīts biškopības vēsturei Slovēnijā.

Populārs simbols

Slovēņi kopš seniem laikiem ir uzskatījuši biti par darbīguma un dzīvesziņas simbolu. Kad 1693. gadā tika dibināta pirmā zinātniskā biedrība tagadējās Slovēnijas teritorijā, to nosauca par Academia operosorum jeb Darbīgo akadēmiju, un tās emblēmā bija attēlota bite. Akadēmijas locekļi pat dēvēja sevi par apes, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ”bites”. Tā kā bite slovēņiem simbolizē arī saimnieciskumu, tās attēls tiek lietots pat finanšu pasaulē, piemēram, bite ir redzama uz norēķinu grāmatiņām un dažām Slovēnijas monētām.

Slovēnijā bites ir iecienīti kukainīši, jo arī paši slovēņi tur godā darbu un ir izpelnījušies strādīgu ļaužu slavu. Kāda slovēņu paruna skan: ”Skaties uz bitēm un mācies!” Kad ieraudzīsiet biti rosāmies ziedos vai nogaršosiet saldo medu, ko bites sarūpējušas cītīgā darbā, atcerieties čaklās strādnieces — Krainas bites.

 [Papildmateriāls/Attēli 24. lpp.]

Stropu gleznojumi

Slovēnijā tradicionālais bišu mājoklis ir īpašs namiņš, kurā stropi izvietoti vairākās rindās cieši cits pie cita, veidojot kaut ko līdzīgu lielai kumodei ar daudzām atvilktnēm. No 18. gadsimta sākuma līdz pat 19. gadsimta beigām Slovēnijā plaši bija izplatīta paraža ar eļļas krāsām apgleznot stropu priekšējo dēli. Ir saglabājušies aptuveni trīs tūkstoši šīs unikālās tautas mākslas paraugu, taču tā ir tikai niecīga daļa no visiem stropiem, kas tika darināti un apgleznoti minētajā laikposmā.

Stropu gleznojumiem visbiežāk ir reliģisks sižets — tajos attēloti ”svētie” un dažādi notikumi no Bībeles. Tomēr daļa gleznojumu ir veltīta arī citām tēmām: uz stropiem ir redzami dzīvnieki, amatnieki, kas nodarbojas ar savu amatu, kā arī dažnedažādas fantastiskas un humoristiskas ainiņas. Dažkārt uz stropiem attēlotās reālistiskās vai fantastiskās ainas ir saistītas ar sadzīvi, piemēram, kādā gleznojumā rādīts, kā divi ļaunie gari ar tecīlu asina mēlnesīgas sievas mēli, bet kādā citā redzams, kā sieva velk vīru mājās no kroga.

Stropu gleznojumi ir atzīti par ”Slovēnijas kultūras mantojuma pērlēm” un par ”tautas gudrības enciklopēdiju”, un kādā avotā sacīts, ka tas, iespējams, ir ”vistautiskākais slovēņu mākslas veids”. Taču šie attēli bija domāti ne tikai rotājumam, bet arī praktiskam nolūkam. Tā kā bišu namiņā liels skaits stropu atrodas cieši cits pie cita, bites viegli var kļūdīties un ielidot svešā stropā, kura iemītnieces nelūgto viesi varētu nonāvēt. Biškopji uzskatīja, ka atšķirīgie krāsainie attēli palīdz bitēm precīzi atrast savu stropu.

[Attēli]

”Ādams un Ieva”

”Jāzepu pārdod verdzībā”

”Jēzus iejāj Jeruzalemē”

Tradicionālais Slovēnijas bišu namiņš ar apgleznotām stropu priekšējām sienām

[Norāde par autortiesībām]

Visi stropu attēli: Z dovoljenjem upravitelja rojstne hiše pisatelja Josipa Jurčiča

[Karte 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

AUSTRIJA

ITĀLIJA

SLOVĒNIJA

Krajina

HORVĀTIJA

ADRIJAS JŪRA

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 22. lpp.]

Slovēņu monēta ar slavenās Krainas bites attēlu

 [Attēls 23. lpp.]

Krainas bites ir izdaudzinātas ar savu miermīlību

[Attēls 23. lpp.]

Cirmeņi

[Attēls 23. lpp.]

Bišu māte jaunu darba bišu ielenkumā

[Norāde par autortiesībām]

Foto: Janešs Gregori