Sabiedrība pieprasa reformas

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

”Ja es būtu jaunāka, es noteikti cīnītos par reformām!” izsaucās Anna, kāda gadus astoņdesmit veca vāciete. ”Un ko jūs vēlētos mainīt?” viņai pajautāja. ”Pilnīgi visu!” atbildēja Anna.

DAUDZI cilvēki piekritīs Annai. Kā noskaidrojās kādā aptaujā, kas deviņdesmito gadu sākumā tika veikta Vācijā, divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka sabiedrībā ir nepieciešamas ”nopietnas reformas un nozīmīgas sociālas pārmaiņas”. Šāds sabiedrības viedoklis ir izplatīts arī daudzās citās valstīs.

Kad ļaudis pieprasa pārmaiņas, valdības parasti sola reformas. Runājot par izglītības reformām, pedagoģijas un sabiedrisko zinātņu docents Frederiks Hess izteicās, ka ”reformas lielākoties tiek veiktas tikai skata pēc, lai nomierinātu neapmierināto sabiedrību”. Laikrakstu virsrakstos mēs lasām par valdību plāniem īstenot finansu  reformas, izvērst reformas veselības aprūpes sfērā, lauksaimniecībā un likumdošanā. Mēs dzirdam solījumus, ka tiks mainīta izglītības sistēma, tiks veltītas pūles sabiedrības labklājības nodrošināšanai, kā arī mainītas soda izciešanas sistēmas. * Nav arī nekas neparasts lasīt par kādas reliģijas locekļiem, kas cenšas panākt doktrinālas reformas savā baznīcā.

Atšķirīgi viedokļi

Cilvēki pieprasa pārmaiņas, jo viņi vienmēr ir tiekušies uzlabot sabiedrību. Šo mērķi ļaudis ir mēģinājuši sasniegt ar visdažādākajiem paņēmieniem — gan balsojot par noteiktām amatpersonām, gan ziedojot naudu, gan ar likumdošanas palīdzību, gan liekot lietā brutālu spēku. Visu šo centienu pamatā ir cilvēku dziļās alkas pēc labākas dzīves, vēlēšanās nodrošināt saviem bērniem labāku nākotni un pārveidot sabiedrību atbilstoši saviem ideālistiskajiem priekšstatiem par labklājību, morāli un taisnīgumu. Kamēr vien cilvēki centīsies cīnīties ar tumsonību, slimībām, nabadzību un badu, vienmēr izskanēs balsis, kas pieprasīs reformas.

Kaut gan reformu piekritēju netrūkst, ir arī tādi cilvēki, kas ir citās domās par mēģinājumiem panākt pārmaiņas un pašiem reformistiem. Daži labprātāk vēlētos, lai sabiedrībā viss paliktu pa vecam. Šie cilvēki reformistus uzskata par ideālistiem, kas vēlas pārveidot pasauli, bet patiesībā ir zaudējuši reālu skatījumu uz dzīvi. Kādā grāmatā par Vācijas reformācijas kustībām laika posmā no 1880. gada līdz 1933. gadam bija trāpīgi teikts, ka reformu aizstāvji bieži ”tiek kritizēti, par viņiem zīmē politiskas karikatūras un viņi kļūst par izsmiekla objektu”. Franču dramaturgs Moljērs kādreiz ir rakstījis: ”Nav lielākas muļķības kā mēģināt padarīt pasauli labāku.”

Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā? Vai ar reformu palīdzību ir iespējams izveidot labāku pasauli? Vai arī cilvēki, kas tiecas pēc pārmaiņām, ir neprātīgi ideālisti? Ko liecina līdzšinējā pieredze? Vai cilvēkiem, kas ir cīnījušies par reformām, ir izdevies sasniegt savus mērķus? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajos rakstos.

[Zemsvītras piezīme]