Kas notiek pasaulē

Našķu reklāmas bērniem

Daudzi uztura speciālisti brīdina, ka ātro uzkodu uzņēmumi ir uzsākuši ”īstu reklāmas zibenskaru, kas izkropļo bērnu ēšanas paradumus un pakļauj viņus aptaukošanās riskam”, stāstīts Tokijas laikrakstā IHT Asahi Shimbun. ”Televīzija joprojām ir visietekmīgākais līdzeklis, ar kura palīdzību bērniem reklamēt preces,” teikts laikrakstā, ”bet ātro uzkodu uzņēmumi izdomā vēl neskaitāmus citus veidus, kā panākt, lai to ražotie produkti nonāktu bērnu uzmanības lokā.” Šim nolūkam tiek izmantotas kinofilmas, spēles, interneta vietnes, matemātikas mācību grāmatas un visdažādākās lelles un citas rotaļlietas. Kāpēc tik liela uzmanība tiek pievērsta bērnu auditorijai? ”Bērni ir lielākā patērētāju daļa,” ir sacījis Texas A&M universitātes tirgzinības profesors Džeimss Maknīls. Profesors Volters Vilets no Hārvarda universitātes Sabiedrības veselības fakultātes ir novērojis: ”Lielākā daļa reklamēto pārtikas produktu ir neveselīgi našķi. Vai tad bieži var redzēt augļu un dārzeņu reklāmas?”

 Pudeļu tīrība

Kalgari universitātes (Kanāda) veiktā pētījumā ir noskaidrojies, ka ”ūdens pudelēs, kuras pirms atkārtotas izmantošanas neizmazgā, atrodas satraucoši daudz baktēriju”, teikts žurnālā Better Homes & Gardens. Zinātnieki ir atklājuši, ka 13 procentos pudeļu, no kurām dzer pamatskolas skolēni, baktēriju daudzums pārsniedza pieļaujamo normu. Pudelēs bija arī fekālijās sastopamās baktērijas, ko, visticamāk, var izskaidrot ar to, ka skolēni nav raduši kārtīgi mazgāt rokas. Lai pudeles būtu tīras, tās regulāri jāizmazgā ar karstu ūdeni un mazgājamo līdzekli, un tām jāļauj pilnīgi izžūt pirms atkārtotas lietošanas.

Mūzikas stundas un atmiņa

Kanādas laikrakstā Globe and Mail bija stāstīts par kādu nesenu pētījumu, kurā tika noskaidrots, ka ”bērniem, kas apmeklē mūzikas stundas, atmiņa attīstās daudz labāk un vārdu krājums paplašinās ātrāk nekā tiem bērniem, kas šādu izglītību nesaņem”. Honkongas Ķīniešu universitātes doktore Agnesa Čaņa savā pētījumā norāda, ka mūzikas nodarbības stimulē galvas smadzeņu kreiso puslodi, tā uzlabojot smadzeņu vispārējo darbību un palīdzot veikt citas darbības, piemēram, mācīties jaunus vārdus. Pētījumā piedalījās 90 skolēni vecumā no 6 līdz 15 gadiem, un viņi veica verbālus un vizuālus testus. Tie skolēni, kas bija mācījušies mūziku, varēja atsaukt atmiņā daudz vairāk vārdu par pārējiem. Jo ilgāk viņi bija mācījušies mūziku, jo labāki bija verbālo testu rezultāti. ”Tātad mūzikas stundas stimulē vispusīgu prāta attīstību,” secina A. Čaņa. Pēc viņas domām, tiem, kas mācās mūziku, ”iespējams, ir vieglāk mācīties skolā”.

Cik zvaigžņu debesīs?

”Astronomi ir aprēķinājuši zvaigžņu skaitu, ko [ar teleskopu] var redzēt no Zemes, — 70 sekstiljoni. Tas ir septiņi ar 22 nullēm,” teikts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph. Astronomu grupa no ASV, Austrālijas un Skotijas ”saskaitīja visas galaktikas kādā nelielā Visuma rajonā, kas atrodas netālu no Zemes,” un aprēķināja, cik zvaigžņu ir katrā galaktikā. Pamatodamies uz iegūto kopsummu, viņi aplēsa to, cik daudz zvaigžņu varētu būt debesīs kopumā. ”Tas nav kopējais zvaigžņu daudzums Visumā, bet gan tikai tas, ko mēs varam saskatīt ar teleskopiem,” izteicās šī pētījuma vadītājs, austrāliešu zinātnieks Saimons Draivers. ”Pat profesionālam astronomam, kas ir pieradis pie milzīgiem skaitļiem, šis skaits ir grūti aptverams.” Ar neapbruņotu aci tumšā naktī neapgaismotā apkārtnē var redzēt tikai pāris tūkstošus zvaigžņu, bet lielpilsētās tikai kādas 100 zvaigznes.

Zems gaisa spiediens autoriepās

”Septiņpadsmitā daļa ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir gājuši bojā cilvēki, ir tieši saistīti ar automašīnu riepu stāvokli,” teikts Francijas žurnālā Valeurs actuelles. Autoriepu ražotāja Michelin veiktais pētījums atklāja, ka ”2002. gadā divām trešdaļām automašīnu vismaz vienā riepā gaisa spiediens pastāvīgi bija zemāks par normu”. Michelin uzņēmuma tehniskās komunikācijas direktors Pjērs Menendess sacīja: ”Autovadītāji kļūdaini domā, ka pārāk augsta spiediena dēļ riepas var pārsprāgt un ka pārāk augsts spiediens ir bīstamāks nekā pārāk zems, bet patiesībā ir tieši otrādi.” Kad spiediens riepās ir ievērojami zemāks par normu, pagarinās bremzēšanas ceļš, pagriezienos samazinās riepu saķere ar ceļu un automašīna pēkšņa manevra dēļ var zaudēt vadāmību. Turklāt, samazinoties spiedienam, riepa deformējas, riepas komponenti sakarst un tā kādā brīdī var plīst.

Francūžiem mazinās ticība

Francijā ”cilvēki arvien mazāk pievērš uzmanību reliģijai”, teikts Francijas dienas laikrakstā Le Monde. Kaut gan 73 procenti francūžu uzskata sevi par reliģioziem, tikai 24 procenti ir pārliecināti par Dieva esamību. 34 procenti pieļauj, ka Dievs pastāv, 19 procentiem par to ir nopietnas šaubas, un 22 procenti Dieva esamību atzīst par neiespējamu. Tikai 12 procenti no aptaujātajiem apmeklē dievkalpojumu reizi nedēļā vai biežāk, un 25 procenti lūdz Dievu ”katru dienu” vai ”bieži”. Sociologs Režī Debrē secināja, ka cilvēku izpratnē ticība drīzāk ir piederība pie kādas reliģiskas organizācijas, nevis personiska pārliecība. ”Piederība pie reliģijas kļūst par tīru formalitāti,” atzina sociologs.

Gliemežvāku taures

”Peruāņu senās taures, kas izgatavotas no Strombus ģints jūras gliemeņu čaulām, iespējams, tika izmantotas, lai sazinātos lielos attālumos,” stāstīts žurnālā New Scientist. Arheologi Peru ir atraduši 20 ar ornamentiem izgreznotus gliemežvākus, kam izveidoti iemutņi. Laboratorijas eksperimentā ar tiem varēja radīt 111 decibelu stipru skaņu, ko var pielīdzināt pāļu dzinēja radītam troksnim. ”Klusajos Andu kalnos šo tauru griezīgās skaņas varēja dzirdēt vismaz četru kilometru attālumā,” rakstīts žurnālā.

Bezskaidras naudas dāvinājumi kāzu dienā

Turcijā kāzās ir pieņemts, ka viesi līgavai dāvina rotaslietas, bet līgavainim naudu. Taču mūsdienās Turcijā tāpat kā daudzās citās zemēs arvien populārākas kļūst kredītkartes. Laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung bija stāstīts, ka nesen kādās kāzās Antaljā jaunais pāris bija sagādājis maksājumu karšu pieņemšanas mobilo terminālu. Draugi un radinieki ar kredītkartēm noguldīja naudu jaunā pāra bankas kontā un jaunajam pārim uzdāvināja izdrukātās kvītis.

Bišu stropa ”apkure”

Lai pārdzīvotu aukstās ziemas, medus bites sasildās, trīsinādamas spārnus, rakstīts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Taču temperatūra bišu stropā nav vienmērīga. Bišu ķermeņa vidējā temperatūra svārstās no 30 grādiem stropa vidū līdz 12 vai mazāk grādiem pie stropa sienām. Austrijā Grācas universitātes zinātnieki novēroja, ka bites, kas atrodas stropa vidū, darbina muskuļus daudz vairāk nekā tās, kas atrodas pie stropa sienām. Šādā veidā bites samazina siltuma zudumus un līdz ar to ietaupa ziemas pārtikas rezerves. Tomēr paliek neatbildēts jautājums: kā bites, kas atrodas siltajā, mājīgajā stropa vidū, zina, ka viņām jārada vairāk siltuma nekā tām, kas atrodas ārmalā?