Sens zvērests, kas aktuāls arī mūsdienās

AP 400. gadu pirms mūsu ēras sengrieķu ārsts Hipokrats, kas ir pazīstams kā medicīnas tēvs, uzrakstīja Hipokrata zvērestu. Pēc šī cildenā ētikas kodeksa joprojām vadās tie, kas strādā medicīnā. Varbūt arī jums tā ir mācīts? Ja tā ir, tad jūs neesat vienīgais. Bet vai iepriekšminētie apgalvojumi ir pilnīgi patiesi?

Fakti liek domāt, ka Hipokrats, iespējams, nav viņa vārdā nosauktā zvēresta autors. Turklāt mūsdienās medicīnas darbinieki ne vienmēr piekrīt zvēresta sākotnējam tekstam.

Vai ir zināms, kas ir šī senā zvēresta autors? Un, pat ja tas ir zināms, vai šim zvērestam ir kāda nozīme arī mūsdienās?

Vai zvēresta autors ir Hipokrats?

Ir vairāki iemesli, kas liek šaubīties par to, vai zvēresta autors ir Hipokrats. Viens iemesls ir tas, ka zvērests iesākas ar vēršanos pie daudzām dievībām. Taču tiek uzskatīts, ka Hipokrats bija pirmais, kas nošķīra medicīnu no reliģijas un slimību cēloņus meklēja pašā cilvēkā, nevis pārdabiskajā sfērā.

Vēl var minēt to, ka vairākas darbības, kas zvērestā ir aizliegtas, nebija pretrunā ar medicīnisko praksi Hipokrata laikā. (Skat. ielogojumu 21. lpp.) Piemēram, abortus un pašnāvības nenosodīja ne Hipokrata laikā pastāvošie likumi, ne vairums reliģisko normu. Tāpat arī tas, kurš deva zvērestu, solīja neoperēt cilvēku pats, bet ļaut to izdarīt šī amata pratējam. Taču ķirurģiski paņēmieni tiek diezgan plaši aprakstīti Hipokratiskajos rakstos, medicīnisku traktātu krājumā, kas parasti tiek piedēvēts Hipokratam un citiem senajiem autoriem.

Kaut arī zinātnieki joprojām spriež par to, kas ir uzrakstījis Hipokrata zvērestu, ir visai iespējams, ka zvēresta autors nav Hipokrats. Zvērestā izteiktās domas labāk saskan ar pitagoriešu uzskatiem. Pitagorieši, kuru savienība pastāvēja ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras, aizstāvēja dzīvības svētumu un vērsās pret ķirurģiskām procedūrām.

Aizmirstība un atdzimšana

Lai kas arī būtu uzrakstījis Hipokrata zvērestu, nav apšaubāma šī zvēresta lielā ietekme uz rietumu medicīnu un it īpaši medicīnas ētikas attīstību. Hipokrata zvērests ir ticis  nosaukts par ”stingru ētisku principu attīstības virsotni medicīnā”, ”pacienta un ārsta attiecību pamatu attīstītajā pasaulē” un ”profesionālās morāles augstāko izpausmi”. 1913. gadā sers Viljams Oslers, ievērojams kanādiešu ārsts, sacīja: ”Nav tik svarīgi, vai šis zvērests nāk no Hipokrata laikiem vai ne.. Divarpus tūkstoš gadu laikā tas ir bijis vadošais princips medicīnā, un joprojām daudzās universitātēs cilvēkam, pirms viņš tiek atzīts par ārstu, ir jādod šis zvērests.”

Taču 20. gadsimta sākumā, iespējams, tālaika zinātnes sasniegumu ietekmē, Hipokrata zvērests piedzīvoja aizmirstību. Augošā racionālisma gaisotnē zvērests varēja šķist novecojis un nevajadzīgs. Tomēr, kaut arī zinātne aizvien attīstās, nav zudusi nepieciešamība pēc ētiskajiem principiem. Iespējams, tieši tāpēc pēdējās desmitgadēs Hipokrata zvērests atkal ir piedzīvojis popularitāti.

Zvēresta došana ir kļuvusi par nozīmīgu soli, ko topošais ārsts sper, uzsākot studijas medicīnas mācību iestādē vai absolvējot to. Kāda 1993. gadā ASV un Kanādas augstākajās  medicīnas mācību iestādēs veikta aptauja liecināja, ka 98 procentos aptaujāto mācību iestāžu tiek organizēta kāda veida zvēresta došana. 1928. gadā tas tika darīts tikai 24 procentos medicīnas mācību iestāžu. Līdzīgā aptaujā, kas tika veikta Lielbritānijā, noskaidrojās, ka aptuveni 50 procentos mācību iestāžu, kur gatavo ārstus, mūsdienās tiek dots zvērests vai svinīgs solījums. Arī Austrālijā un Jaunzēlandē šādi tiek darīts aptuveni 50 procentos medicīnas mācību iestāžu.

Laika gaitā izdarītās izmaiņas

Hipokrata zvērests nav palicis nemainīgs. Gadsimtu gaitā tā saturs ir mainījies, atspoguļojot kristīgajā pasaulē valdošos uzskatus. Reizēm zvēresta tekstā tika izdarītas izmaiņas, lai risinātu citus jautājumus, piemēram, jautājumu, ko darīt ar mēra upuriem. Nesenākā pagātnē zvēresta teksts ir ticis grozīts atbilstoši mūsdienu uzskatiem.

Daudzās zvēresta versijās ir atmestas domas, kas nesaskan ar mūsdienu medicīnas praksi, bet ir pievienotas domas, kas ir svarīgas mūsdienu sabiedrībai. Piemēram, jautājums par pacienta autonomiju šodien ir ļoti būtisks, taču tam nebija ekvivalenta senās Grieķijas medicīnā un tas netika minēts Hipokrata zvērestā. Jautājums par pacienta tiesībām ieņem nozīmīgu vietu daudzos mūsdienās izmantotos zvērestos.

Turklāt ārsta un pacienta attiecības ir mainījušās, aizvien nozīmīgākiem kļūstot tādiem principiem kā, piemēram, apzinātas piekrišanas tiesībām. Tāpēc ir saprotams, ka tikai nelielā skaitā medicīnas mācību iestāžu joprojām tiek izmantots Hipokrata zvērests tā sākotnējā variantā.

Citas izmaiņas zvēresta tekstā ir vēl pārsteidzošākas. 1993. gadā tikai 43 procentos zvēresta variantu, kas tika izmantoti ASV un Kanādā, bija iekļauts svinīgs apliecinājums tam, ka ārsts ir atbildīgs par savām darbībām, bet vēl jaunākās zvēresta versijās nav ietverta doma, ka par zvēresta noteikumu pārkāpšanu būtu gaidāms sods. Atteikšanās no eitanāzijas, abortiem un dievību piesaukšana zvērestā bija sastopama vēl retāk, un solījums izvairīties no seksuāliem kontaktiem ar pacientu bija ietverts tikai 3 procentos zvēresta variantu, kas tika izmantoti aptaujātajās mācību iestādēs.

Hipokrata zvēresta nozīme

Lai gan Hipokrata zvērests ir pieredzējis daudz izmaiņu, zvērestu došana bieži tiek uzskatīta par ļoti būtisku profesijās, kas pašos pamatos ir saistītas ar cildeniem morāles ideāliem. 1993. gadā veiktajā aptaujā, par ko tika runāts iepriekš, noskaidrojās, ka lielākajā daļā ārstu doto zvērestu galvenokārt tiek uzsvērti ārsta pienākumi pret pacientu, kuri no topošajiem ārstiem prasa, lai viņi, rūpējoties par saviem pacientiem, darītu visu, kas ir viņu spēkos. Šādu zvērestu došana pievērš galveno uzmanību nozīmīgiem ētikas principiem, kas ir medicīnas profesiju pamatā.

Žurnāla The Medical Journal of Australia ievadrakstā profesors Edmunds Pellegrino rakstīja: ”Iespējams, šodien daudziem cilvēkiem mediķu zvērests šķiet kā atblāzma no kādas senas idejas. Taču mediķu apziņā saglabājas pietiekami daudz no šīs idejas, lai atgādinātu mums, ka tad, ja tā tiktu pilnīgi aizmirsta, medicīna kļūtu par industrializētu uzņēmumu peļņas gūšanai.”

Zinātnieki droši vien turpinās debatēt par Hipokrata zvērestu un uz tā pamata izveidotajiem modernajiem zvērestiem. Taču, lai kāds arī būtu šo debašu iznākums, ārstu gatavība rūpēties par slimajiem joprojām ir pelnījusi atzinību.

[Papildmateriāls 21. lpp.]

HIPOKRATA ZVĒRESTS

Es zvēru pie dziedinātāja Apollona, pie Asklēpija, Higiejas un Panakejas, pie visiem dieviem un dievietēm, viņus par lieciniekiem piesaukdams, ka šo zvērestu un šo rakstveida apņemšanos izpildīšu, cik manas spējas un saprašana atļauj.

Savu skolotāju, ārsta mākslas iemācītāju, es cienīšu tāpat kā savus vecākus, dalīšos ar viņu dzīves grūtībās un nepieciešamības gadījumā palīdzēšu viņam viņa vajadzībās, viņa pēcnācējus uzskatīšu par saviem brāļiem un, ja tie vēlēsies mācīties ārsta mākslu, iemācīšu to bez atlīdzības, bez līguma. Pamācības, mutvārdu stundas un visas pārējās zināšanas es nedošu nevienam citam kā vien saviem dēliem, sava skolotāja dēliem un tiem mācekļiem, kas pēc medicīniskā likuma saistījušies ar līgumu un zvērestu.

Slimniekiem, cik spēšu un pratīšu, es došu tikai labas pamācības, kas nestu svētību un nedarītu viņiem nedz netaisnību, nedz ļaunumu.

Nevienam, kas to lūgs, es nedošu nāvējošas vielas, nedz arī došu padomu, kā īstenot šādu nodomu. Tāpat nedošu nevienai sievietei līdzekļus augļa nodzīšanai. Savu dzīvi un ārsta māku es saglabāšu tīru un neaptraipītu.

Es nekad neoperēšu akmens slimniekus, bet ļaušu to izdarīt šīs mākslas pratējiem.

Lai es ietu kādā namā iedams, es tur iešu tikai slimnieka labuma dēļ un izvairīšos no tīša ļaunuma, kaitēšanas, īpaši no mīlestības lietām ar sievietēm un vīriešiem, ar brīvajiem un vergiem.

Ja man ārstējot vai neārstējot gadītos redzēt vai dzirdēt par cilvēka dzīvi kaut ko, kas nevienam nebūtu jāzina, es par to klusēšu un, glabājot noslēpumu, nekad nevienam to neteikšu.

Ja es šo zvērestu uzticīgi pildu un neapgānu, tad lai man tiek piešķirta laime dzīvē un darbā un cieņa laiku laikos pie visiem cilvēkiem; bet, ja es to pārkāpju un nepatiesi zvēru, tad lai ar mani notiek pretējais.

[Attēls 20. lpp.]

Lappuse no Hipokratiskajiem rakstiem

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

Hipokrats un lappuse: Courtesy of the National Library of Medicine