Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai man iet uz deju klubu?

Vai man iet uz deju klubu?

Jauniešu jautājumi

Vai man iet uz deju klubu?

”Es gāju uz deju klubiem, lai no sirds izpriecātos.” (Šons.)

”Runājot godīgi, tas bija super! Tikai dejot un dejot visu cauru nakti.” (Ernests.)

PĒDĒJOS gados jauniešu deju klubi ir kļuvuši ļoti populāri. Daudzi jaunieši, kas meklē iespējas labi pavadīt laiku, regulāri dodas uz deju klubiem.

Protams, visiem patīk atpūsties un izklaidēties, un Bībelē ir atzīts, ka ir ”savs laiks smieties” un ”savs laiks diet” jeb dejot. (Salamans Mācītājs 3:4.) Bet vai izklaide, ko piedāvā deju klubi, ir laba? Varbūt tomēr ir iemesls divreiz padomāt, pirms uz kādu no tiem iet?

”Trakulīga līksmošanās”

Bībele nenosoda pieklājīgus saviesīgus pasākumus, taču tā brīdina no ”dzīrošanas” jeb, kā teikts citā Bībeles tulkojumā, ”trakulīgas līksmošanās”. (Galatiešiem 5:19—21.) Bībeles laikos dzīrošana bieži kļuva par iemeslu tam, ka cilvēki zaudēja kontroli pār savu uzvedību. Pravietis Jesaja rakstīja: ”Bēdas lai ir tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinātājiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! Tur ir cītaras un kokles, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet tā Kunga ceļus viņi neierauga.” (Jesajas 5:11, 12.)

Šajās dzīrēs tika lietoti ”reibinātāji dzērieni” un skanēja trakulīga mūzika. Tās sākās agri no rīta un ilga līdz vēlam vakaram. Pievērs uzmanību arī šo dzīrotāju attieksmei — viņi uzvedās tā, it kā Dieva nemaz nebūtu. Tāpēc nav brīnums, ka Dievs šādas svinības nosodīja. Bet kāds ir Dieva viedoklis par to, kas notiek daudzos jauniešu deju klubos mūsdienās?

Piemēram, ir deju klubi, kuros tiek praktizēts tā dēvētais crowd surfing un īpaša dejošanas maniere, ko sauc par moshing. Kādā izdevumā bija teikts, ka moshing ”ir izveidojies astoņdesmito gadu vidū ASV, panku ēras norieta laika klubos, un tas sakņojas.. dejošanas manierē, ko raksturo stumdīšanās un grūstīšanās”. Cilvēki, kas dejo moshing stilā, bieži vien lēkā, krata galvu, imitē badīšanos un tīši saskrienas ar citiem dejotājiem. Nereti šāda dejošana beidzas ar lūzumiem un ievainojumiem, gadās arī muguras un galvas traumas. Ir bijuši pat nāves gadījumi. Savukārt crowd surfing nozīmē, ka cilvēks tiek pacelts virs pūļa un ”sērfo” pa pūļa paceltajām rokām. Diemžēl daudzi ”sērfotāji” ir tikuši nomesti zemē un guvuši ievainojumus. Tāpat visai bieži gadās, ka šī procesa laikā meitenes tiek nepiedienīgi aizskartas.

Nav šaubu, ka Dievam šāda rīcība ir nepatīkama. Viņa Rakstos kristiešiem ir ieteikts sargāties ”no bezdievības un pasaulīgām iekārēm” un dzīvot ”prātīgi”. (Titam 2:12.)

Mūzika un narkotikas

Tāpat ir labi padomāt, kāda mūzika lielākoties skan deju klubos. Ir klubi, kas apmeklētājus piesaista ar dažādiem hārdroka un smagā metāla paveidiem, kurus raksturo dārdošs ritms un piedauzīgi dziesmu teksti. Citi klubi piedāvā repu jeb hiphopu, un arī šī stila mūzikā galvenās tēmas ir sekss, varmācība un dumpīgums. Vai tāda mūzika un vide spēj negatīvi ietekmēt cilvēku? Deivids Holingvērts, kas ir pētījis šo jautājumu, atzīst: ”Mūzikai ir ļoti liels iespaids uz cilvēka psihi. Cilvēkiem atrodoties pūlī, mūzika viņus var pamudināt uz agresīvu rīcību.” Tāpēc nepārsteidz ziņojumi par to, ka deju klubos arvien biežāk uzliesmo vardarbība. Daudzi uzskata, ka tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūziku, kurā tiek slavināta vulgāra un brutāla uzvedība. *

Pēdējos gados par plaši izplatītu parādību deju klubos ir kļuvusi arī narkotiku lietošana. Kā bija minēts kādā pētījumā, ”narkotiku pieejamība, plašais klāsts un patēriņš.. deju klubus ir padarījis ļoti populārus”. Ir pat narkotikas, kuras dēvē par dejošanas narkotikām. Daži no pastāvīgajiem deju klubu apmeklētājiem mēdz kombinēt dažāda veida narkotikas. Viena no visbiežāk lietotajām narkotikām šajās kombinācijās ir ketamīns, kas var izraisīt disociāciju un citus apziņas traucējumus, apgrūtinātu elpošanu un nervu bojājumus. Parasti tiek izmantots arī metamfetamīns, kas var izsaukt atmiņas traucējumus, tieksmi uz agresiju un vardarbīgumu, kā arī radīt sirdsdarbības traucējumus un nervu bojājumus. Bet sevišķi plaši tiek lietota uz amfetamīna bāzes veidotā narkotika, kas pazīstama ar nosaukumu ”ekstāze”. Tās lietotājiem var rasties apziņas traucējumi, trauksmes sajūta, paātrināts pulss, augsts asinsspiediens un paaugstināta temperatūra. Ir bijuši gadījumi, kad ”ekstāze” pat ir izraisījusi nāvi.

Narkotiku lietošana ir pretrunā ar Bībelē doto norādījumu ”šķīstīties no visiem miesas un gara traipiem”. (2. Korintiešiem 7:1.) Vai ir saprātīgi uzturēties vietā, kur narkotiku lietošana ir tik izplatīta?

Slikta sabiedrība

Tāpat nebūtu labi aizmirst bieži citēto brīdinājumu: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Līdzīgi dzīrotājiem Bībeles laikos, lielākajai daļai jauniešu, kas bieži uzturas deju klubos, šķiet, īpaši nerūp, vai viņu dzīve ir patīkama Dievam vai nav. Diemžēl par vairākumu no viņiem var teikt, ka viņi ”mīl vairāk baudas nekā Dievu”. (2. Timotejam 3:4.) Vai tu vēlies pavadīt laiku kopā ar šādiem cilvēkiem?

Kāds varētu domāt, ka, ejot uz deju klubu kopā ar citiem kristiešiem, risks iekļūt nepatikšanās ievērojami samazinās. Tomēr kristieši, kas patiešām ir ”paraugs ticīgajiem.. darbos”, visticamāk, nepiekritīs doties līdzi. (1. Timotejam 4:12, JD.) Pat ja uz deju klubu aizietu vairāki kristieši kopā un censtos tur turēties vienkopus, mūzika un atmosfēra no tā nemainītos. Viņi varētu nonākt neveiklā un saspringtā situācijā, kad kāds no apkārtējiem aicinātu viņus dejot. Daži jaunieši pat ir tikuši ierauti kautiņā. Patiesi ir Bībeles vārdi: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.)

Izaicinoša dejas maniere

Vēl der padomāt arī par pašu dejošanu. Daudzviet jauniešu vidū populāra ir kļuvusi tā dēvētā freak dancing maniere. Parasti par deju mūziku tiek izmantots hiphops ar klaji seksuāla satura tekstiem, un, tā kā dejotāji ar savām kustībām imitē dzimumaktu, šī dejas maniere ir nosaukta par ”seksu nenoģērbjoties”.

Ja kristietis vēlas darīt pa prātam Dievam, kurš ir noteicis ”sargāties no netiklības”, viņš noteikti negribēs iesaistīties šāda veida dejošanā. (1. Korintiešiem 6:18.) Kāds varbūt domā: ”Ja reiz visi tā dara, tas nevar būt nekas tik slikts,” — bet tā nav. Arī ”liels pūlis” var rīkoties pilnīgi aplami. (2. Mozus 23:2.) Tāpēc saņem drosmi un pretojies līdzaudžu spiedienam, lai saglabātu tīru sirdsapziņu Dieva priekšā! (1. Pētera 4:3, 4.)

Pieņem gudru lēmumu

Tas, protams, nenozīmē, ka jebkāda dejošana ir slikta. Bībelē var lasīt par ķēniņu Dāvidu, kurš, atgriezdamies Jeruzalemē ar svēto derības šķirstu, jutās tik priecīgs, ka ”dejoja no visas savas sirds”. (2. Samuēla 6:14.) Savukārt līdzībā par pazudušo dēlu Jēzus stāstīja, ka svētkos, kas tika sarīkoti par godu dēla pārnākšanai, tika gan muzicēts, gan dejots. (Lūkas 15:25.)

Vietā, kur tu dzīvo, droši vien pastāv iespēja dejot, nepārkāpjot kristīgās normas, tomēr pat tādā gadījumā ir nepieciešama līdzsvarotība un spriestspēja. Noteikti daudz drošāk ir klausīties mūziku un dejot kristiešu organizētos pasākumos, kas tiek pienācīgi pārraudzīti, nevis jauniešu deju klubos. Turklāt ir labi, ja jaunieši kristiešu atpūtas pasākumos nevis nošķiras no citiem, bet pavada laiku kopā ar dažāda vecuma kristiešiem.

Varbūt tavā dzīvesvietā ir restorāni vai kādas citas vietas, kurās ir pieņemama mūzika un dejas, taču, pirms tu pieņem uzaicinājumu uz kādu no tām aiziet, padomā par šādiem jautājumiem: kāda ir šīs vietas reputācija? Vai ir domāts, ka to apmeklē tikai jaunieši? Ja tā ir, kāda atmosfēra tur valda? Kāda mūzika tur tiek atskaņota, un kā tur tiek dejots? Ko vecāki teiktu, ja tu uz turieni ietu? Ja tu pārdomāsi šos un tamlīdzīgus jautājumus, tev būs vieglāk izvairīties no aplama soļa.

Pirms Šons, kura vārdi bija citēti raksta sākumā, kļuva par kristieti, viņš bieži apmeklēja deju klubus. Viņš stāsta: ”Naktsklubos ļoti izplatīta ir izlaidīga uzvedība, degradējoša mūzika un piedauzīgas dejas. Turklāt lielais vairākums uz turieni iet ar konkrētu mērķi — atrast kādu, ar ko pārgulēt.” Kad Šons sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, viņš pārstāja iet uz deju klubiem. Balstoties uz paša pieredzi, viņš secina: ”Šie klubi nav īstā vieta kristiešiem.”

[Zemsvītras piezīme]

^ 13. rk. Skat. rakstu ”Kāpēc mūzika mūs ietekmē?” 1999. gada 8. oktobra Atmostieties!.

[Attēls 26. lpp.]

Daži jaunieši deju klubos ir nonākuši neveiklās situācijās