Kā darbinieks kļūst par agresijas mērķi

Monika pēc skolas beigšanas sāka strādāt par sekretāres palīdzi juristu firmā. Viņa cerēja, ka tas būs labs sākums viņas darba gaitām.

Horstam bija pāri 30 gadiem, un viņš strādāja par ārstu. Viņam bija sieva un bērni, un šķita, ka viņš var droši cerēt uz paaugstinājumu darbā un lielu algu.

Bet gan Monika, gan Horsts kļuva par darba biedru agresijas mērķi.

GADĪJUMI ar Moniku un Horstu liecina, ka nav konkrētu pazīmju, pēc kurām noteikt, kādi cilvēki cietīs no agresijas darbavietā. Par psiholoģiskā terora upuriem var kļūt jebkuras profesijas pārstāvji. Kā sevi no tā pasargāt? Daļēji var palīdzēt tas, ja zinām, kā saglabāt darbā labvēlīgu gaisotni un saprasties pat ar tiem kolēģiem, ar kuriem tas nav viegli.

 Iekļaušanās kolektīvā

Daudziem darbā ir jāiekļaujas kolektīvā un jāveicina tā vienotība darba uzdevumu pildīšanā. Ja kolēģi iemācās sadarboties, uzlabojas darba ražīgums, bet, ja ne, tad tas cieš un pieaug risks, ka darbavietā izveidosies naidīga vide.

Kas var kavēt sadarbību? Viens no iemesliem var būt liela kadru mainība. Ja darba biedri bieži mainās, viņiem ir grūti izveidot savā starpā draudzīgas attiecības. Turklāt jaunatnācēji nezina ierasto kārtību, un tas palēnina visu pārējo darbu. Pieaugot darba apjomam, darbinieki, visticamāk, izjūt pastāvīgu spriedzi.

Traucēklis kolektīva vienotībai ir arī skaidru mērķu trūkums. Tā ir, piemēram, tad, kad priekšnieks, kam trūkst pārliecības par sevi, vairāk laika pavada, aizstāvēdams savas pozīcijas nekā vadīdams padoto darbu. Reizēm priekšnieks pat cenšas saglabāt savu stāvokli, sarīdīdams padotos savā starpā. Situāciju saasina arī slikta darba organizācija. Daži tāpēc varbūt nezina, kas ietilpst viņu pienākumos, bet kas ne, un, piemēram, ja no diviem darbiniekiem abi uzskata, ka viņiem ir tiesības atcelt otra lēmumus, var izraisīties konflikts.

Aprakstītajās situācijās attiecības kolektīvā kļūst saspringtas un savstarpējās problēmas bieži paliek neatrisinātas. Darbabiedri sāk apskaust cits citu un sacenšas savā starpā par priekšnieka labvēlību. Mazi pārpratumi tiek uzskatīti par milzīgiem apvainojumiem, un būtībā no mušas tiek izpūsts zilonis. Tā izveidojas gaisotne, kurā var sākties kāda darbinieka pazemošana.

Grēkāža atrašana

Ar laiku viens no darba biedriem citu acīs kļūst par grēkāzi. Kādas personas parasti nonāk pazemoto lokā? Bieži tie ir cilvēki, kas ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Piemēram, vienīgais vīrietis sieviešu kolektīvā vai arī vienīgā sieviete starp vīriešiem. Cilvēku, kas ir pārliecināts par sevi, reizēm uzskata par uzbāzīgu, bet atturīgums dažreiz tiek uzlūkots par izvairīgumu. Tāpat upuris varbūt ir jaunāks vai vecāks par citiem vai arī izglītotāks nekā pārējie.

Lai kas tiktu izraudzīts par grēkāzi, darba biedri ”sāk izturēties pret viņu bezkaunīgi un nekrietni un tādā veidā atbrīvojas no savas spriedzes”, rakstīts vācu žurnālā mta. Pazemotās personas mēģinājumi labot situāciju neko nemaina un dažreiz pat to pasliktina. Kad naidīga izturēšanās kļūst aizvien biežāka un pāraug sistemātiskā rīcībā, upuris arvien vairāk tiek izstumts no kolektīva, ieraujas sevī un bez palīdzības no malas vairs nespēj mainīt situāciju.

Protams, vienmēr ir pastāvējusi iespēja, ka darbavietā pret kādu izturēsies slikti. Tomēr daudzi varbūt atceras laiku, kad darba biedru attiecībās, šķiet, bija vairāk koleģialitātes nekā tagad. Reti bija gadījumi, kad vairāki darba biedri sistemātiski uzbruka citam darbiniekam. Bet tagad aizvien biežāk darba kolektīvos ”zūd solidaritātes gars un cilvēkiem zūd kauna izjūta”, izteicās kāds ārsts. Daudzi vairs nejūtas neērti, atklāti uzbrukdami kādam darba biedram.

Tāpēc visiem, kas strādā, ir pamats domāt par šādiem jautājumiem: vai ir iespējams panākt, lai agresīva izturēšanās nemaz nesāktos? Kā saglabāt labas attiecības ar darba biedriem?

[Attēls 6. lpp.]

Uzbrukumu mērķis ir izstumt upuri no kolektīva