Kas notiek pasaulē

Satiksmes sastrēgumu mehānisms

Vai jūs nekad neesat brīnījies, kāpēc pēc tam, kad jūs esat iekļuvis satiksmes sastrēgumā, kur kādu laiku tikai ar grūtībām ir izdevies nedaudz pabraukt uz priekšu, vienā brīdī jūs negaidīti atkal varat braukt normālā ātrumā, kaut gan tā arī nevarat saskatīt nekādu iemeslu, kāpēc sastrēgums vispār bija radies? ”Pastāv pamatoti iemesli, kāpēc izveidojas šādi sastrēgumi, kad uz priekšu var tikt tikai gliemeža ātrumā, lai gan nekas neliecina, ka būtu notikusi kāda avārija vai ka satiksmi traucētu slikts ceļa segums,” teikts laikrakstā The Wall Street Journal. ”Automašīnas kustas ļoti līdzīgi gāzes molekulām.” Pat niecīgs kavēklis izraisa ”garenvilni”, kas izplatās pretēji satiksmes plūsmai, liekot palēnināt  gaitu pat tām automašīnām, kas atrodas tālu aiz muguras. ”Pēc kāda aprēķina, trīs ceturtdaļām satiksmes sastrēgumu nav redzama iemesla,” stāstīts laikrakstā. ”Ir jau aizritējušas stundas, kopš sastrēguma cēlonis vairs nepastāv, bet tā sekas vēl aizvien ir jūtamas.” Ja satiksme pilsētā nav pārāk dzīva, no sastrēgumiem reizēm var izvairīties, izvēloties kādu citu ceļu. Bet, ja ielas ir pārpildītas un arī citi nogriežas uz citiem ceļiem, ”jūsu izredzes atrast brīvāko ceļu nav lielākas kā izredzes lielveikalā pie kasēm atrast rindu, kas visātrāk virzās uz priekšu”, teikts laikrakstā The Wall Street Journal. ”Braucēji, kas saglabā mieru, patiesībā ir daudz labākā situācijā nekā tie, kas neatlaidīgi mēģina atrast ceļu, pa kuru viņi varētu ātrāk tikt uz priekšu.”

Nikotīnatkarība veidojas ātri

”Ja pusaudzis ir uzsmēķējis tikai vienu reizi, ar to var pietikt, lai viņam izveidotos nikotīnatkarība,” ziņots Kanādas laikrakstā National Post. ”Pētījumos ir noskaidroti neparasti fakti, kas atspēko līdzšinējo uzskatu, ka atkarība no nikotīna veidojas pamazām, tikai pēc tam, kad cilvēks vairākus gadus ir intensīvi smēķējis.” Kādā pētījumā, kura gaitā aptuveni sešu gadu laikā tika novēroti 1200 pusaudži, noskaidrojās, ka ”fiziskai atkarībai no nikotīna ir daudz lielāka nozīme nekā vienaudžu spiedienam, un to var sacīt pat par tiem jauniešiem, kas uzsmēķē tikai retu reizi”, sacīts laikrakstā. Kā liecināja šis pētījums, ”daudziem jauniešiem, kas ir pamēģinājuši uzsmēķēt, atkarības simptomi parādās jau pirms tam, kad viņi ir sākuši smēķēt katru dienu”. Pētījuma autori uzskata, ka pretsmēķēšanas kampaņām ir jāpalīdz jauniešiem ne tikai pretoties vienaudžu spiedienam, bet arī pārvarēt nikotīnatkarību.

Vai tīrības var būt par daudz?

Daudziem cilvēkiem dienas beigās patīk lēnā garā mazgāties karstā dušā vai vannā. Tomēr ”pārāk cītīgas mazgāšanās sekas var būt dažādi ādas bojājumi”, brīdina Austrālijas laikraksts The Daily Telegraph. ”Cilvēki mazgājas dušā pārāk bieži un pārāk ilgi un lieto nepiemērotus mazgāšanās un ādas kopšanas līdzekļus.” Dermatoloģe Megana Endrūsa skaidro: ”Mums visiem patīk justies tīrākiem par tīru, bet patiesībā tas, ka mēs jūtamies tīrāki par tīru, nozīmē, ka mēs esam nodarījuši ļaunumu savai ādai.. Cilvēki gan jūtas labi, tomēr kaitē paši sev.” Tas notiek tāpēc, ka tad, ja cilvēks ir paradis pārlieku cītīgi mazgāties, var gadīties, ka ”āda tiek pārāk attaukota un tiek izjaukts dabiskais mikroorganismu aizsargslānis, un līdz ar to ādā veidojas sīkas plaisiņas un sarētojumi”, stāstīts laikrakstā, kurā izteikts arī brīdinājums, ka visvairāk būtu jāuzmanās ziemā, kad ir īpaši sauss gaiss. M. Endrūsa iesaka neiet dušā biežāk kā reizi dienā uz īsu brīdi.

Postošs padoms

”Līdz pat divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Bangladešas un Rietumbengālijas [Indija] ciematos ūdens tika iegūts vai nu no seklām akām, vai arī no dīķiem un upēm, un cilvēki regulāri slimoja ar dažādām netīra ūdens izraisītām slimībām, piemēram, holeru un dizentēriju,” stāstīts laikrakstā The Guardian Weekly. ”Vēlāk ANO tīra ūdens ieguvei ieteica ierīkot urbumus, kas iesniegtos ūdens nesējhorizontos (milzīgās ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopās, kas piesātinātas ar ūdeni).” Bangladešā, Vjetnamā, Laosā, Birmā (tagadējā Mjanma), Taizemē, Nepālā, Pakistānā, Kambodžā un Rietumbengālijā (Indija) tika ierīkoti apmēram 20 miljoni urbumu. Tomēr daudzi no šiem urbumiem iesniedzās ļoti dziļos slāņos, kur atrodas nogulumieži, kas satur arsēnu. Tas ir izraisījis tik plaša mēroga saindēšanos ar arsēnu, ka Pasaules Veselības organizācija to ir nosaukusi par ”lielāko masveida saindēšanās gadījumu cilvēces vēsturē”. Pēdējo divu gadu desmitu laikā aptuveni 150 miljoni cilvēku ir dzēruši ar arsēnu piesārņotu ūdeni. Tikai Bangladešā vien ar to ir saindējušies 15 tūkstoši cilvēku. Attiecīgo valstu valdības, dažādas vietējās organizācijas un ANO meklē izeju no šīs situācijas, bet pagaidām efektīvs problēmas risinājums nav atrasts.

Bērnu pašnāvības — satraucoša tendence

”Astoņdesmit procentos gadījumu bērni, kas ir mēģinājuši izdarīt vai ir izdarījuši pašnāvību, vairākas dienas vai mēnešus pirms tam mutiski vai rakstiski ir darījuši zināmu savu nodomu,” ziņots Mehiko laikrakstā Milenio. Galvenie iemesli, kāpēc bērni zaudē vēlēšanos dzīvot, ir slikta apiešanās (fiziska, emocionāla vai vārdiska), seksuāla izmantošana, ģimenes iziršana un problēmas skolā. Kā norādīja psihiatrs Hosē Luiss Vaskess no Meksikas Sociālās nodrošināšanas institūta, televīzijā, kinofilmās, video spēlēs un grāmatās nāve ir kļuvusi tik ierasta parādība, ka bērniem veidojas izkropļots priekšstats par dzīvības vērtību. Viņš minēja arī faktu, ka 15 procentiem bērnu vecumā no astoņiem līdz desmit gadiem ir bijušas domas par pašnāvību un nepilns procents no viņiem to arī realizē. Laikrakstā ieteikts, ka tad, ja bērns ierunājas par pašnāvību, ir jābūt modriem, nevis jāuzskata bērna vārdi par tukšiem draudiem vai mēģinājumu pievērst sev uzmanību. ”Vecākiem jāveltī bērniem laiks, jāspēlējas ar viņiem, jāuzmanās, lai nekad nezustu domu apmaiņa, un vienmēr jāapliecina viņiem mīlestība.”

Dusmas nāk par ļaunu

Padujas universitātes (Itālija) psiholoģijas pasniedzējas Valentīnas D’Urso vārdiem runājot, ”dusmas mūsu sabiedrībā kļūst arvien izplatītākas, taču tās mūsu organismam nodara ļaunumu”. Dusmās cilvēka muskuļi saspringst, paātrinās sirdsdarbība un elpošana un organisms tiek pakļauts stresam. Turklāt dusmās cilvēkam ir grūtāk saprātīgi spriest un kontrolēt savu rīcību. ”Mācīsimies paredzēt riska situācijas.. Nezaudējot mieru, uzreiz pateiksim: ”Es nepiekrītu,” — un mūsu dzīve būs ievērojami labāka,” iesaka Valentīna D’Urso.

Ārsti cieš no stresa

Nesen kāda Kanādas Ārstu asociācijas pētījuma ietvaros šajā valstī tika aptaujāts 2251 ārsts un ”noskaidrojās, ka 45,7 procenti ārstu cieš no smaga spēku izsīkuma — stāvokļa, kam raksturīga emocionāla iztukšotība, cinisms un neefektivitātes sajūta darbā”, ziņots laikrakstā Vancouver Sun. Pēc Britu Kolumbijas Ārstu atbalsta programmas koordinatora Pola Farnana domām, daudziem ārstiem stresu rada tas, ka ir grūti atrast ārstu, kas viņus aizvietotu, ja viņi vēlas doties atvaļinājumā, viņiem pārāk bieži ir dežūras, kuru laikā viņiem jebkurā brīdī ir jābūt sasniedzamiem pa telefonu, un viņiem ir jātiek galā ar milzīgām papīru grēdām. Ārstiem, kas cieš no stresa, P. Farnans iesaka censties atgūt līdzsvaru, pavadot laiku kopā ar ģimeni un darot kaut ko tādu, kas sagādā emocionālu un garīgu piepildījumu.