Sala, kur top Venēcijas stikls

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

MEISTARS ieliek stikla pūšamās caurules galu stikla kausēšanas krāsnī. Kausētā stikla lode, kas atrodas caurules galā, kad viņš to izvelk no krāsns, kvēlo kā rietoša saule. Starp krāsns muti un stikla lodi iemirdzas oranžsārti smalki pavedieni un tūlīt pat pazūd. Meistars prasmīgi virpina cauruli ar kausēto stiklu virs metāla galda, un lode kļūst par cilindru. Viņš viegli iepūš caurulē, un stikla cilindrs kļūst lielāks. Tad viņš atkal virpina cauruli, paceļ to, vērtējoši aplūko veidojumu un vēlreiz to ievieto krāsnī.

Mēs esam Murāno — nelielā salā Venēcijas lagūnā. Šī sala ir slavena ar saviem stikla izstrādājumiem. Stikla pūšanai šajā reģionā ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena vēsture. Kādas stikla darbnīcas drupas kaimiņu salā Torčello ir datējamas ar septīto gadsimtu. Taču pirmā rakstiskā liecība par stikla apstrādi Venēcijā ir kāds ar 982. gadu datēts dokuments, kuru kā viens no lieciniekiem ir apstiprinājis ”stikla pūtējs Domeniko”.

1224. gadā Venēcijas stikla pūtējiem jau bija sava ģilde. 1291. gadā Venēcijas lielā padome, iespējams, drošības apsvērumu dēļ pavēlēja aizgādāt prom no pilsētas stikla kausēšanas krāsnis. Daudzas no tām tika aizgādātas uz aptuveni kilometru attālo Murāno salu, kur tās arī palika.

Kāpēc Venēcijas stikls ir tik slavens?

Ņemot vērā faktu, ka stikla apstrāde daudzviet pasaulē ir pazīstama jau no senatnes, rodas jautājums: ar ko gan Murāno jeb Venēcijas stikls ir tik ievērojams? Kā tiek uzskatīts, vietējie amatnieki sasniedza izcilu meistarību tāpēc, ka Venēcijai bija bieži kontakti ar reģioniem, kuros bija senas stikla pūšanas tradīcijas, piemēram, ar Ēģipti, Feniķiju, Sīriju un Bizantiju. Tik tiešām, senāko Venēcijas stikla darbnīcu darinājumi un tajās izmantotie darba paņēmieni liecina par diezgan spēcīgu austrumu amata brāļu ietekmi. Murāno salā stikla apstrāde sasniedza tādu meistarības līmeni, kāds, iespējams, nekad netika sasniegts citos Eiropas stikla pūšanas centros.

13. un 14. gadsimta Eiropā Venēcija bija ”vienīgais stikla pūtēju centrs, kurā no stikla spēja gatavot ”mākslas izstrādājumus””, sacīts grāmatā Glass in Murano.  Venēcijas meistaru darinājumi tika plaši eksportēti — no Vidusjūras austrumu apgabaliem līdz pat Ziemeļeiropai. 1399. gadā Anglijas karalis Ričards II atļāva divām venēciešu galerām pietauvoties Londonas ostā, lai venēcieši varētu tirgoties ar saviem stikla izstrādājumiem. Venēcijas stikla darinājumus savā īpašumā iegādājās arī franču augstmaņi. Laika gaitā Murāno kļuva slavena arī ar saviem spoguļiem, lustrām, krāsaina stikla traukiem, zelta un emaljas rotaslietām, kristāla priekšmetiem, dārgakmeņu imitācijām, grezniem kausiem un smalki izrakstītiem darinājumiem.

Venēcija, modri sargājot savu meistaru amata noslēpumus, centās novērst iespējamo konkurenci. Jau 13. gadsimtā stikla pūtējiem tika aizliegts pārcelties dzīvot citur. Piesardzības pasākumi kļuva aizvien stingrāki, un tikai pilntiesīgiem Murāno pilsoņiem tika atļauts strādāt par stikla pūtējiem vai mācīties šo amatu. Bija laiks, kad stikla pūtējiem, kas bija mēģinājuši bēgt no šī apvidus, bet tika noķerti, piesprieda lielu naudas sodu un viņus nosūtīja piecu gadu ilgos spaidu darbos uz galerām.

Kaut arī tika veikti šādi piesardzības pasākumi, bija stikla pūtēji, kam izdevās nelegāli izceļot uz citām Itālijas vai Eiropas pilsētām. Viņi sāka konkurēt ar Murāno meistariem, darinot tādus pašus izstrādājumus un izmantojot tādus pašus stikla apstrādes paņēmienus kā Murāno. Bieži vien bija gandrīz neiespējami atšķirt izstrādājumus à la façon de Venise jeb venēciešu stilā no tiem, kas patiešām bija izgatavoti Murāno.

Venēcijas stikla pūtēji augstāko meistarības virsotni sasniedza 15. un 16. gadsimtā. Murāno gatavotie smalkie kristāla darinājumi, izstrādājumi no apgleznotas emaljas un necaurspīdīgā lattimo jeb pienstikla un reticello jeb mežģīņrakstiem rotāti darbi (šeit pieminēti tikai daži no izstrādājumu veidiem) dominēja tirgos un greznoja karaļu galdus.

Kā rakstīja kāda mākslas vēsturniece, ”zinātkāri ceļotāji, kas ieradās lagūnā tolaik, kad aktīvi darbojās stikla kausēšanas krāsnis, nelaida garām iespēju tās aplūkot”. Mēs arī nevēlējāmies laist garām šādu iespēju. Tā nu kādu rītu mēs sēžamies vaporetto, satiksmes motorlaivā, un pa Lielo kanālu dodamies uz Murāno. Domās jūs varat doties mums līdz.

Darbnīcas un izstrādājumi

Tiklīdz kā mēs pirmajā pieturā Murāno salā izkāpjam no laivas, cilvēki mums parāda ceļu uz tuvākajām stikla darbnīcām, kur bez maksas var vērot, kā strādā stikla pūtēji. Mēs skatāmies, kā amatnieks ar stikla pūšamo cauruli uzpūš kausēta stikla lodi un, vēzējot cauruli, piešķir lodei caurules galā garenu formu. Tad, prasmīgi darbodamies ar knaiblēm un šķērēm, viņš bezveidīgo stikla masu pastiepj, nogriež un nokniebj, līdz tajā iezīmējas zirga galva, kājas un aste, un galā top lepns kumeļš.

Atstājuši pirmo darbnīcu, mēs dodamies pastaigā gar kluso Rio dei vetrai jeb Stikla pūtēju kanālu. Šajā salā, tāpat kā gandrīz visā Venēcijā, vienīgā iespēja pārvietoties ir vai nu pa ietvēm, vai kanāliem. Mēs pamanām, ka Murāno ir milzums darbnīcu un salonu, kur pārdod dažādus izstrādājumus. Vienos redzami dārgi, izsmalcināti un ļoti kvalitatīvi darinājumi — tējas servīzes, stāvlampas un iespaidīgas skulptūras —, kuru izgatavošanai, bez šaubām, ir bijusi nepieciešama ievērojama prasme un darbs. Citos tiek piedāvātas nedaudz lētākas preces, sākot ar stikla krellēm un beidzot ar  vāzēm un krāsainām papīra presēm. Daudzi no šiem izstrādājumiem ir ļoti skaisti, un tie visi ir roku darbs.

Lielā izstrādājumu dažādība mūs apbur. Murāno stikls, kas sastāv no 70 procentiem smilšu un 30 procentiem sodas, kaļķakmens, salpetra un arsēna, 1400 grādu temperatūrā ir šķidrs, bet aptuveni 500 grādu temperatūrā — ciets. Pareizi izvēlētā temperatūrā, kas ir starp abām minētajām, stikls ir mīksts un viegli veidojams. Tāpēc, lai pūstu stiklu un to veidotu, stikla masa atkal un atkal ir jāpatur ugunī, lai tā nezaudētu elastību. Meistari strādājot sēž uz sola, kam abās pusēs ir paroči, uz kuriem viņi atbalsta un virpina stikla pūšamo cauruli. Ar vienu roku viņi groza cauruli, bet otrā tur īpašu darbarīku vai no bumbieres koksnes izgatavotu veidni, kas ir piesūcināta ar ūdeni un ir īpaši karstumizturīga, un ar to veido stikla masu.

Mēs vērojam, kā kāds meistars iepūš stikla burbuli rievotā formā un viņa asistents nogriež burbulim vienu galu. Tad meistars virpina pūšamo cauruli, lai burbulis atvērtos, līdzīgi kā atveras zieda pumpurs. Karsējot un veidojot stiklu, kā arī izveidojot darinājumam šauru apmali, viņš pagatavo lilijveida kupolu lustrai.

Lai stiklam piešķirtu krāsu, meistars stikla masu apsmidzina ar kausējamiem krāsainiem pulveriem. Ziedu rakstus veido, izmantojot tehniku, ko sauc par murrine, proti, stikla masu pārklāj ar apaļām plāksnītēm, ko iegūst no gataviem stikla stienīšiem, kurus caurvij krāsaini raksti. Cilindrisku stikla masu var pārklāt ar stikla stienīšiem vai to gabaliņiem, veļot topošo izstrādājumu pa metāla plāksni, uz kuras tie izkārtoti. Kad stikla masa atkal tiek karsēta, šie stikla stienīši — daudzkrāsaini, mežģīņveida vai spirāliski — kūstot iekļaujas stikla masā, no kuras stikla pūtējs izveido vāzi, lampu vai kaut ko citu. Izstrādājumi no bieza un daudzslāņaina krāsaina vai bezkrāsaina stikla tiek gatavoti, iegremdējot topošo darinājumu vairākos kausēšanas podos.

Šķiet, katram izstrādājumam ir sava vēsture un savs īpašs izgatavošanas veids. Pateicoties savām gadsimtiem senajām amata tradīcijām, Venēcijas stikla pūtēji šajā vēsturiskajā salā spēj pārvērst smiltis krāšņos un mirdzošos darinājumos.

[Attēls 16. lpp.]

Rio dei vetrai Murāno salā

[Attēls 17. lpp.]

15. gadsimtā darinātais Barovjeru kauss

[Attēls 17. lpp.]

16. gadsimtā izgatavots vīna kauss ar smalku gravējumu

[Attēli 18. lpp.]

1. Krāsns mute

2. Meistars veido stikla gabalu

3. Stikla gabals tiek vēlreiz karsēts, lai tas atgūtu elastību

4. Izmantojot knaibles un šķēres, meistars veido zirga kājas

5. Gatavais darinājums

[Norāde par autortiesībām]

Photos courtesy http://philip.greenspun.com