Cik vērtīga ir dabiskā vide

Nesen biologi, ekonomisti un citi zinātnieki kopīgiem spēkiem izpētīja piecus biotopus, ko cilvēki pārveidojuši komerciālām vajadzībām: tropu lietusmežu Malaizijā, kas izcirsts intensīvas mežizstrādes dēļ; tropu lietusmežu Kamerūnā, kura vietā ierīkotas eļļas palmu un kaučuka plantācijas; mangrovju audzi Taizemē, kas pārvērsta par garneļu audzētavu; purvu Kanādā, kas nosusināts lauksaimniecības vajadzībām; un koraļļu rifu Filipīnās, kas iznīcināts, ar dinamītu spridzinot zivis.

Zinātnieki nonāca pie pārsteidzošiem secinājumiem. Ja šajās piecās vietās būtu saglabāta dabiskā vide, ilgtermiņa ekonomiskais labums, ko tās dotu sabiedrībai, būtu par 14 līdz 75 procentiem lielāks nekā pēc pārveidošanas. Cilvēku iejaukšanās dēļ ekosistēmas caurmērā zaudē pusi savas vērtības, un vides pārveidošana izmaksā ap 250 miljardiem dolāru (136 miljardiem latu) gadā. Turpretī dabiskās vides saglabāšana izmaksātu tikai 45 miljardus dolāru (24,4 miljardus latu). Londonas laikrakstā The Guardian stāstīts, ka, pēc zinātnieku vārdiem, ”preces un pakalpojumi”, ko cilvēki saņemtu no dabiskās vides, — pārtikas produkti, ūdens, gaiss, pajumte, kurināmais, drēbes, ārstniecības līdzekļi, aizsardzība pret vētrām un plūdiem — būtu vismaz 4,4 triljonus dolāru (2,4 triljonus latu) vērti, proti, ieguvuma attiecība pret izdevumiem būtu 100 pret 1. Pētījuma vadītājs biologs Endrū Balmfords no Kembridžas universitātes (Anglija) sacīja: ”Ekonomiskais aspekts ir nepielūdzami skaidrs. Mēs jau iepriekš domājām, ka skaitļi runās par labu vides aizsardzībai, bet mēs nebijām gaidījuši, ka starpība būs tik milzīga.”

Diemžēl kopš Vides un attīstības konferences, kas 1992. gadā notika Riodežaneiro (Brazīlija), ir pārveidoti 11,4 procenti mūsu planētas dabiskās vides, un galvenokārt tas ir noticis tāpēc, ka cilvēki neapzinās, ko viņi tādā veidā zaudē, un domā vienīgi par tūlītēju peļņu. Desmit gadus vēlāk Johannesburgā (Dienvidāfrikas Republika) tika rīkota Pasaules ilgtspējīgas attīstības konference, bet nekādi konkrēti risinājumi netika rasti. E. Balmfords pauda savas bažas, teikdams: ”Kopš es bērnībā pirmo reizi dzirdēju vārdus ”vides aizsardzība”, jau ir zaudēta trešā daļa pasaules neskartās dabas. Tas man neļauj naktīs mierīgi gulēt.”

Taču tie, kas paļaujas uz Bībeli, var atrast mierinājumu vārdos, kas lasāmi Atklāsmes grāmatas 11. nodaļas 18. pantā, kur Radītājs apsola, ka drīzumā viņš liks pieredzēt ”samaitāšanu tiem, kas zemi samaitā”. Tad uz mūsu planētas tiks atjaunots nevainojams ekoloģiskais līdzsvars, un cilvēki varēs mūžīgi dzīvot brīnišķīgā, nesabojātā vidē.