Kā pārvarēt vientulību

PĀRVARĒT vientulību nebūt nav viegli, jo ar to ir saistītas ļoti spēcīgas emocijas. Kā cilvēks var tikt galā ar šīm sajūtām? Tālāk būs stāstīts par to, kas dažiem cilvēkiem ir palīdzējis cīņā ar vientulību.

Cīņa ar vientulību

Helēnai * patīk palikt vienatnē, kad ir jāpieņem kāds lēmums, tomēr viņa domā, ka dažkārt vientulība var kļūt bīstama. Bērnībā viņai pietrūka kontakta ar vecākiem. Nezinādama, kā panākt, lai vecāki viņai pievērstu uzmanību, meitene mēdza ieslēgties savā istabā. Helēna atceras: ”Man sākās ēšanas traucējumi, un es ieslīgu depresijā. Es spriedu: kāpēc gan man būtu jāuztraucas par savu vecāku problēmām, ja viņi neinteresējas par manējām? Pēc kāda laika es izdomāju, ka varētu atbrīvoties no vientulības, ja apprecētos. Man likās, ka laulība varētu būt glābiņš. Tomēr drīz vien es mainīju savas domas, jo nospriedu: ”Kāpēc gan man būtu jāsabojā cita cilvēka dzīve? Vispirms jāmaina pašai sava domāšana.” Es meklēju palīdzību pie Jehovas, stāstīdama viņam lūgšanā par visām savām sāpēm.

 Lielu mierinājumu man sagādāja tādas Bībeles vietas kā Jesajas grāmatas 41. nodaļas 10. pants, kur sacīts: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” Tā kā es jutos tā, it kā man nebūtu tēva, šie vārdi veldzēja manu sirdi. Tagad es regulāri lasu Bībeli un vēršos lūgšanā pie sava debesu Tēva. Es esmu iemācījusies, kā tikt galā ar vientulību.”

Tuvinieka nāve rada lielas sāpes un var izraisīt vientulības sajūtu. Sešpadsmitgadīgā Luisa par saviem pārdzīvojumiem stāsta: ”Kad man bija pieci gadi, tika nogalināts mans tēvs. Es meklēju mierinājumu pie vecāsmammas, bet tā arī nesaņēmu no viņas mīlestību. Bērnībā, laikā, kad cilvēkam it īpaši ir nepieciešama mīlestība, man ļoti maz tika apliecinātas sirsnīgas jūtas. Astoņu gadu vecumā es trīs reizes mēģināju izdarīt pašnāvību. Es domāju, ka manai ģimenei tas tikai nāks par labu, jo mātei bija smagi jāpūlas, lai sagādātu iztiku manām trim māsām un man. Bet tad notika pavērsiens — mēs sākām tikties ar Jehovas lieciniekiem. Kāds laulāts pāris, gados jauni Jehovas liecinieki, sāka no sirds par mani interesēties. Viņi man mēdza teikt: ”Cik labi, ka tu esi, tu mums esi ļoti vajadzīga!” Vārdi ”tu mums esi ļoti vajadzīga” man nozīmēja neizsakāmi daudz. Dažkārt es nevienam nespēju izteikt, ko jūtu, bet, kad es lasu rakstus žurnālos Sargtornis un Atmostieties!, es pateicos Jehovam par to, ka varu tajos atrast apstiprinājumu viņa mīlestībai pret mani. Es esmu daudz ko mainījusi savā dzīvē. Tagad es spēju smaidīt un stāstīt mammai par saviem priekiem un bēdām. Laiku pa laikam atmiņas par pagātni atkal uzpeld augšā, tomēr tas mani vairs neietekmē tik smagi kā agrāk, kad es mēģināju darīt sev galu vai kad es pārstāju sarunāties ar tuviniekiem. Es vienmēr paturu prātā vārdus, ko rakstīja psalmu sacerētājs Dāvids: ”Manu brāļu un draugu dēļ es sacīšu: miers tev!” (Psalms 122:8, VDP.)

Martai, kas ir šķīrusies pirms 22 gadiem, vienai pašai ir bijis jātiek galā ar mātes pienākumiem. Viņa stāsta: ”Kad es sāku domāt par to, ka manā dzīvē kaut kas ir aizgājis greizi, mani pārņem bezvērtības un vientulības sajūta.” Ko Marta dara, lai nedotu šādām sajūtām vaļu? Viņa pati paskaidro: ”Es esmu pārliecinājusies, ka labākais, ko šādos brīžos  es varu darīt, ir nekavējoties stāstīt par savām izjūtām Dievam Jehovam. Kad es lūdzu viņu, es zinu, ka neesmu viena. Jehova mani saprot labāk par mani pašu. Turklāt es arī meklēju iespējas, kā pievērst uzmanību citiem cilvēkiem. Īpaši spēcīgs līdzeklis cīņā ar negatīvajām emocijām ir pilnas slodzes kalpošana. Runājot ar cilvēkiem par svētībām, ko nodrošinās Dieva Valstība, un redzot, ka viņi vispār nesaskata savā dzīvē nekādas cerības un uzskata savas problēmas par neatrisināmām, es pārliecinos, ka man ir pamatoti iemesli vēlēties dzīvot un turpināt cīņu ar savām grūtībām.”

Elba, kurai ir 93 gadi un kuras vienīgā meita ir misionāre svešā zemē, stāsta par savu cīņu ar vientulību: ”Es redzēju, kā meita un znots priekā staroja, kad viņi saņēma uzaicinājumu mācīties Gileādas skolā, un es priecājos līdz ar viņiem. Tomēr vēlāk, kad viņus norīkoja kalpot svešā zemē, manī uzvirmoja savtīgas jūtas. Es zināju, ka nevarēšu vairs paturēt viņus savā tuvumā, un man par to sāpēja sirds. Pēc manām domām, manā dzīvē bija izveidojusies situācija, kas atgādināja notikumus Jeftas un viņa vienīgās meitas dzīvē, par ko stāstīts Soģu grāmatas 11. nodaļā. Ar asarām acīs es lūdzu Jehovam piedošanu. Mani mīļie bērni pastāvīgi uztur ar mani kontaktu. Es zinu, ka viņi ir ļoti aizņemti, tomēr neatkarīgi no tā, kur viņi kalpo, viņi vienmēr atrod laiku, lai man atrakstītu un pastāstītu, kādus gadījumus viņi pieredz sludināšanā. Es pārlasu viņu vēstules atkal un atkal. Tad man rodas sajūta, it kā viņi sarunātos ar mani katru nedēļu, un es par to esmu ļoti pateicīga. Turklāt mūsu draudzes vecākie pievērš lielu uzmanību veciem un slimiem cilvēkiem. Viņi rūpējas, lai mēs tiktu nogādāti draudzes sapulcēs un lai tiktu apmierinātas citas mūsu vajadzības. Manās acīs mūsu garīgie brāļi un māsas ir īsta Jehovas svētība.”

Vientulību var pārvarēt

Vienalga, vai cilvēks ir jauns vai vecs, precēts vai neprecēts, vai viņam ir vecāki vai nav, vai viņš ir pieredzējis tuva cilvēka nāvi vai ne, vientulību ir iespējams pārvarēt, lai arī kas to izraisītu. Hokabeda, kāda astoņpadsmit gadus veca jauniete, kuras tēvs pameta savus bērnus un sievu, kopā sešus cilvēkus, un devās uz citu valsti, iesaka: ”Atklāti stāstiet par savām jūtām. Ir svarīgi nepaturēt visu sevī. Ja mēs nestāstīsim par sevi, neviens mūs arī nesapratīs.” Viņa turpina: ”Nedomājiet pārāk daudz par sevi. Meklējiet palīdzību pie pieredzes bagātiem cilvēkiem, nevis pie jauniešiem, kam varbūt ir vēl grūtāk tikt galā ar dzīvi nekā jums pašiem.” Jau iepriekš pieminētā Luisa stāsta: ”Dedzīgi lūdzot Jehovas palīdzību, mēs varam gūt spēkus, lai pārvarētu pat šķietamas bezizejas situācijas.” Horhe, kuram ir mirusi sieva, skaidro, kas viņam palīdz pārvarēt vientulību: ”Liela nozīme ir neatlaidībai. Es izjūtu lielu atvieglojumu, kad interesējos par citiem cilvēkiem. Kad, sarunājoties ar citiem, es cenšos būt līdzcietīgs, izvēršas saturīgas sarunas un paveras iespēja atklāt cilvēkos daudz jauka.” (1. Pētera 3:8.)

Diezgan daudz ir iespējams darīt, lai cīnītos ar vientulību. Tomēr vai kādreiz pienāks diena, kad vientulība pilnībā nogrims aizmirstībā? Ja tas reiz tiešām piepildīsies, kad to var gaidīt? Nākamajā rakstā ir lasāmas atbildes uz šiem jautājumiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 8. lpp.]

”Dedzīgi lūdzot Jehovas palīdzību, mēs varam gūt spēkus, lai pārvarētu pat šķietamas bezizejas situācijas.” (Luisa.)

 [Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

Kas palīdz cīnīties ar vientulību

▪ Paturiet prātā, ka jūsu situāciju ir iespējams mainīt un ka līdzīgi jūtas daudzi citi.

▪ Neesiet pārlieku prasīgi pret sevi.

▪ Mācieties būt apmierināti ar sevi.

▪ Veidojiet labus ēšanas paradumus, regulāri vingrojiet un pienācīgi izgulieties.

▪ Dariet vienatnē kaut ko radošu, apgūstiet kādas jaunas iemaņas.

▪ Uzmanieties, lai jūsu spriedumus par citiem nenoteiktu līdzšinējā negatīvā pieredze.

▪ Augstu vērtējiet savus draugus un viņu labās īpašības. Centieties izveidot labu draugu loku. Lūdziet padomus vecākiem, pieredzējušākiem cilvēkiem.

▪ Dariet kaut ko citu labā — uzsmaidiet viņiem, pasakiet kaut ko mīļu, dalieties ar viņiem domās no Bībeles. Sajūta, ka tu esi kādam vajadzīgs, ir zāles pret vientulību.

▪ Nesāciet fantazēt par kino un televīzijas zvaigznēm vai grāmatu un interneta tēliem, iztēlojoties attiecības ar viņiem.

▪ Ja jūs esat precēts cilvēks, negaidiet, ka dzīvesbiedrs apmierinās visas jūsu emocionālās vajadzības. Mācieties ne vien ņemt, bet arī dot un atbalstiet viens otru.

▪ Mācieties risināt sarunas ar citiem un būt labi klausītāji. Pievērsiet uzmanību citiem cilvēkiem un tam, kas viņiem ir svarīgs. Esiet līdzjūtīgi.

▪ Atzīstiet, ka jūs jūtaties vientuļi, un izkratiet sirdi kādam nobriedušam draugam, kādam, kam jūs varat uzticēties. Nepaturiet savas sāpes pie sevis.

▪ Nelietojiet pārāk daudz alkohola vai pat vispār atturieties no tā. Jums neizdosies noslīcināt savas problēmas alkoholā — pēc brīža tās uzpeldēs no jauna.

▪ Neesiet lepni. Piedodiet tiem, kas jūs sāpina, un esiet gatavi nolīdzināt domstarpības. Attiecībās ar citiem neieņemiet aizsardzības pozīcijas.

[Attēls 6. lpp.]

Kā pārvarēt vientulību?