Kas notiek pasaulē

Pārdošanā sprediķi

”Pārslogoti vikāri, kas netiek galā ar saviem sprediķiem, beidzot ir sagaidījuši atbildi uz savām lūgšanām: kāds anglikāņu sludinātājs ir izveidojis jaunu interneta vietni, kurā viņš piedāvā svētrunas visiem dzīves gadījumiem,” ziņo Londonas laikraksts The Daily Telegraph. Jaunās vietnes autors Bobs Ostins raksta: ”Mūsdienās sludinātāji kļūst aizvien aizņemtāki, un daudzo darbu gūzmā sprediķiem vairs neatliek laika.” Pēc paša apgalvojuma, viņš piedāvā ”saprātīgus, gatavus sprediķus”, kas ”rosina uz pārdomām, iedvesmo un apgaismo”. Patlaban šajā vietnē ir atrodami ”vairāk nekā 50 ”no kanceles pārbaudīti” sprediķi par dažādiem Bībeles pantiem un tēmām”, un, kā paskaidrots minētajā laikrakstā, tajos netiek pausti galēji vai no baznīcas mācību viedokļa strīdīgi uzskati. Šie sprediķi, kuru garums nepārsniedz 10 līdz 12 minūtes, lai draudzei būtu viegli tos uztvert, maksā 13 dolārus (7 latus) gabalā.

 ”Pilsētas kungs un ķēniņš”

”Automobilis ir kļuvis par pilsētas kungu un ķēniņu,” teikts Mehiko laikrakstā Reforma. 1970. gadā Lielajā Mehiko automašīnu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu bija 1 pret 12 423, bet 2003. gadā šī attiecība jau bija aptuveni 1 pret 6. Mehiko ielās parādās tik daudz jaunu automobiļu, ka 2002. gadā šajā pilsētā, kur dzīvo aptuveni 18 miljoni cilvēku, tika reģistrēts vairāk automašīnu nekā jaundzimušo. Diemžēl automašīnas Mehiko rada vairāk nekā 80 procentus gaisa piesārņojuma. Turklāt dažiem pilsētniekiem, kas regulāri brauc uz darbu ar automašīnu, satiksmes sastrēgumu dēļ ceļā mēdz paiet pat veselas trīs stundas. Tiek lēsts, ka līdz 2010. gadam automašīnu skaits Meksikas galvaspilsētā palielināsies vēl par vienu miljonu.

Briti grimst parādos

”Lielbritānijā parādi draud iedragāt ekonomiku, un ceturtā daļa šīs valsts iedzīvotāju parādu dēļ riskē iedzīvoties neatrisināmās finansiālās grūtībās,” raksta Londonas The Daily Telegraph. ”Šajā valstī jau stabili ir iesakņojies paradums rīkoties pēc principa ”pērc tagad, maksā vēlāk” un iedzīvotāju parādi par precēm un pakalpojumiem sasniedz 878 miljardus mārciņu [vairāk nekā 870 miljardus latu].” Ja neskaita hipotekāros maksājumus, caurmērā katram Lielbritānijas iedzīvotājam ir 3383 mārciņu [aptuveni 3356 latu] parāds, kas iekrāts, lietojot kredītkartes, personīgi aizņemoties naudu un pārtērējot kontā esošos līdzekļus. Tāpēc ”ārkārtīgi daudz pieaugušo iedzīvotāju cīnās ar parādiem, kurus atmaksāt viņiem kuru katru brīdi var kļūt neiespējami”, īpaši, ja aug procentu likmes un bezdarba līmenis. Frensiss Vokers no Patēriņa kredīta konsultāciju dienesta norāda: ”Ja summa, kas jums ik mēnesi jāatmaksā, nerēķinot hipotekāros maksājumus, pārsniedz 20 procentus no jūsu ikmēneša ienākumiem, jūs tērējat vairāk, nekā varat atļauties.” Par spīti šādiem brīdinājumiem, tika prognozēts, ka 2003. gadā briti, tērējot līdzekļus atvaļinājumiem, palielinās savus parādus vēl par 3 miljardiem mārciņu (gandrīz 3 miljardiem latu).

Govis vērtīgākas par cilvēkiem?

Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem joprojām paplašinās. Pēdējos 20 gados vismazāk attīstīto valstu līdzdalība pasaules tirgū ir sarukusi no 1 procenta līdz 0,6 procentiem (šajās valstīs dzīvo 700 miljoni cilvēku). ”Salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi lielākā daļa Āfrikas melno iedzīvotāju tagad ir kļuvuši trūcīgāki,” žurnālā Challenges raksta franču ekonomists Filips Jirgensens. Piemēram, 67 miljoniem Etiopijas iedzīvotāju ir trīsreiz mazāk līdzekļu nekā 400 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Luksemburgā. F. Jirgensens pievērš uzmanību faktam, ka Eiropas lauksaimniekiem par katru govi ir tiesības saņemt subsīdiju — 2,5 eiro (1,65 latus) dienā —, bet apmēram 2,5 miljardiem pasaules iedzīvotāju dienā jāiztiek ar mazāku summu. Tas nozīmē, ka daudzās zemēs ”trūcīgs cilvēks tiek vērtēts zemāk par govi”, raksta F. Jirgensens.

Mūzika un agresija

Aiovas universitātes un Teksasas sociālās palīdzības departamenta zinātnieki (ASV) piecos eksperimentos, kuros piedalījās vairāk nekā 500 koledžas studentu, mēģināja noskaidrot, kā uz klausītājiem iedarbojas agresīvas dziesmas. Studentiem bija jānoklausās vairākas dziesmas viena un tā paša dziedātāja izpildījumā, gan tādas, kurās bija pausta agresija, gan tādas, kurās agresijas nebija, un pēc to noklausīšanās viņi tika pakļauti testiem, kuros tika noteikts viņu agresivitātes līmenis. Šajā pētījumā, par kura rezultātiem bija stāstīts žurnālā Journal of Personality and Social Psychology, tika konstatēts, ka agresīvas dziesmas var palielināt neprovocētu naidīgumu un agresīvas domas. ”Gan šis, gan citi vardarbīgas izklaides pētījumi liek nonākt pie svarīga secinājuma — saturam nenoliedzami ir liela ietekme uz cilvēkiem,” teica pētījuma vadītājs Kreigs Andersons. ”Tas ir skaidri jāapzinās visiem patērētājiem, bet jo sevišķi bērnu un pusaudžu vecākiem.”

Bērni alkohola reibumā

Lielbritānijā, aptaujājot 50 slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas, noskaidrojās, ka ”slimnīcās alkohola reibumā tiek nogādāti pat sešgadīgi bērni”, rakstīts Londonas The Daily Telegraph. Kādā slimnīcā ārsti un medicīnas māsas teica, ka vasaras brīvdienu laikā viņi mēdz sniegt palīdzību pat 100 iereibušiem bērniem nedēļā. ”Vairāk nekā 70 procenti aptaujātā personāla izteica pārliecību, ka slimnīcās alkohola lietošanas dēļ nonāk aizvien mazāki bērni,” stāstīts laikrakstā. Kā var redzēt no kāda valdības ziņojuma, Lielbritānijā 20 gadu laikā ir trīskāršojies ar alkohola lietošanu saistīto nāves gadījumu skaits.

Narkotiku problēma Itālijā

Saskaņā ar Sanrafaēles institūta (Itālija, Milāna) veiktas aptaujas rezultātiem, 42 procenti aptaujāto itāliešu skolēnu vecumā no 14 līdz 19 gadiem atzīst, ka viņi lieto narkotikas. Taču Itālijas Izglītības ministrijas darbiniece Mariolīna Moioli uzskata, ka īstenībā šis skaitlis ir vēl lielāks. Aptaujāto vidū vispopulārākās narkotikas ir marihuāna un hašišs. 34 procenti no skolēniem, kas lieto narkotikas, ir lietojuši tās skolā, 27 procenti — diskotēkās, un 17 procenti — mājās. Šī pati aptauja liecināja, ka 82 procenti skolēnu lieto alkoholu.

Gigantisks ”jūras nezvērs”

”Zvejnieki pie Antarktīdas krastiem ir izvilkuši no jūras reti sastopamu un ļoti bīstamu kalmāru, kuram acis ir šķīvja lielumā un taustekļi ir bruņoti ar asiem āķiem, kas palīdz sagrābt laupījumu,” stāstīts Austrālijas laikrakstā The Daily Telegraph. Jaunzēlandes jūras biologs Stīvs O’Šejs teica: ”Esmu redzējis ne mazums milzu kalmāru, bet šis kalmārs ir kaut kas sensacionāls.” Izzvejotais Mesonychoteuthis hamiltoni sugas pārstāvis, kas sver 150 kilogramus, pēc zinātnieku vārdiem, ir vēl nepieaudzis īpatnis. ”Tas ir ļoti agresīvs dzīvnieks,” izteicās amerikāņu jūras bioloģe Keta Bolstada. ”Tam, kurš iekristu ūdenī blakus šim galvkājim, draudētu lielas nepatikšanas.” Kā informē ziņu aģentūra Reuters, ”kad šie grandiozie kalmāri medī, tie vārda tiešā nozīmē spīd, lai tumšajās jūras dzīlēs izgaismotu savu laupījumu, ko tie saskata ar savām milzīgajām acīm — lielākajām acīm, kādas vien ir sastopamas dzīvnieku pasaulē. [..] Kalmāra desmit taustekļiem ir aptuveni 25 āķi, kas nostiprināti dziļi muskuļos un kas var pagriezties par 360 grādiem, un taustekļus, kā parasti, klāj piesūcekņi, kas noķertajām zivīm neļauj izslīdēt no ciešā tvēriena.”