Riepas. No tām var būt atkarīga dzīvība

IEDOMĀJIETIES sevi kastē no metāla un stikla, kurā ir arī trauki ar skābi un viegli uzliesmojošiem šķidrumiem. Tagad šo potenciāli bīstamo konstrukciju paceliet nedaudz virs zemes un uzņemiet ar to ātrumu 30 metri sekundē. Turklāt jāņem vērā, ka jūsu kaste atrodas starp līdzīgām konstrukcijām, kas traucas garām cita citai vai pat pretējā virzienā.

Faktiski cilvēks nonāk tādā situācijā katru reizi, kad viņš brauc ar automašīnu pa šoseju. Kas palīdz vadīt automašīnu un justies tajā droši? Lielā mērā tās ir riepas.

Riepu uzdevums

Riepām ir vairākas būtiskas funkcijas: uz tām balstās automašīna, un tās mīkstina triecienus, kas rodas no ceļa nelīdzenumiem. Vēl svarīgāks riepu uzdevums ir nodrošināt automašīnai labu saķeri ar ceļa virsmu, kas ir vajadzīga, lai uz dažādiem ceļa segumiem varētu droši uzņemt ātrumu, stūrēt, bremzēt un lai automašīnai būtu laba virziena noturība. Ņemot vērā visus šos uzdevumus, ir pārsteidzoši, ka riepas kontaktlaukums ar ceļa virsmu ir pavisam neliels — apmēram pastkartes lielumā.

Tā kā no riepām ir tik daudz kas atkarīgs, būtu jāzina, kā tās pareizi ekspluatēt, lai ar tām varētu droši braukt. Un tad, kad ir pienācis laiks iegādāties jaunas riepas, būtu derīgi zināt, kā lai izvēlas piemērotas riepas savam automobilim. Bet pirms šo jautājumu apspriešanas nedaudz ieskatīsimies riepu vēsturē.

Pirmie gumijas izgatavotāji

Lai gan riteņi ir pazīstami jau tūkstošiem gadu, doma pie riteņu loka piestiprināt gumiju radās samērā nesen. 19. gadsimta sākumā daļa no transportlīdzekļiem bija aprīkoti ar koka vai tērauda riteņiem, kuru ārējā mala bija pārklāta ar kaučuku. Tomēr kaučuka klājums ātri nolietojās, un gumijotu riteņu nākotne neizskatījās pārāk spoža, bet pavērsiens notika, pateicoties kādam apņēmīgam amerikāņu izgudrotājam — Čārlzam Gudjīram. 1839. gadā Č. Gudjīrs atklāja procesu, kas kļuva pazīstams kā vulkanizācija: uzkarsētam kaučukam zem spiediena tiek pievienots sērs. Šādi varēja iegūt viegli veidojamu gumiju ar daudz lielāku nodilumizturību nekā kaučukam. No jauniegūtās  gumijas sāka izgatavot transportlīdzekļu pilngumijas riepas, bet ar tām nebija necik ērta braukšana.

1845. gadā skotu inženieris Roberts Tomsons ieguva patentu uz pirmo pneimatisko jeb ar gaisu piepūšamo riepu. Tomēr pneimatiskās riepas plaši tika ieviestas tikai pēc tam, kad kāds cits skots, vārdā Džons Boids Danlops, vēlēdamies uzlabot sava dēla velosipēdu, izgudroja jauna tipa pneimatisko riepu. 1888. gadā Džons Danlops patentēja jauno riepas tipu un nodibināja savu kompāniju. Bet vēl arvien pneimatiskajām riepām bija vajadzīgi būtiski uzlabojumi.

Kādu dienu 1891. gadā kāds franču riteņbraucējs pārdūra riepu. Viņš mēģināja to salabot, bet nevarēja, jo riepa bija pamatīgi pielīmēta pie riteņa loka. Riteņbraucējs griezās pēc palīdzības pie cita francūža — Eduāra Mišlēna, kurš strādāja ar gumiju. Pagāja veselas deviņas stundas, līdz Mišlēns beidza labot riepu. Šis gadījums viņu pamudināja izstrādāt tādu pneimatisko riepu, ko būtu viegli noņemt no riteņa un salabot.

Mišlēna izgudrotais riepu modelis bija tik veiksmīgs, ka jau nākamajā gadā tās izmantoja apmēram 10 tūkstoši riteņbraucēju. Drīz vien ar pneimatiskajām riepām aprīkoja zirgu ekipāžas Parīzē, un tas neapšaubāmi iepriecināja pasažierus. 1895. gadā, lai demonstrētu to, ka pneimatiskās riepas var lietot arī motorizētos transportlīdzekļos, Eduārs un viņa brālis Andrē aprīkoja kādu sacīkšu automašīnu ar pneimatiskajām riepām. Lai gan tā finišēja pēdējā, tomēr skatītāji bija tik ļoti pārsteigti par neparastā izskata riepām, ka mēģināja tās pārgriezt, lai uzzinātu, ko brāļi Mišlēni tajās ir noslēpuši.

20. gadsimta 30. un 40. gados tādus neizturīgus materiālus kā kokvilna un kaučuks aizstāja viskoze, neilons un poliesteris. Pēc Otrā pasaules kara aizsākās darbs pie bezkameru riepu izstrādes. Mērķis bija izgatavot tādu riepu, kas hermētiski piekļautos riteņa diskam, lai varētu iztikt bez riepas kameras. Vēlāk sekoja arī vairāki citi uzlabojumi.

Mūsdienās riepu izgatavošanā izmanto vairāk nekā 200 izejmateriālus. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, ar dažām riepām var nobraukt pat 130 tūkstošus kilometru, bet ar citām riepām sacīkšu automašīnā var drāzties ar ātrumu vairāki simti kilometru stundā. Riepu ražošanas progress tās ir padarījis pieejamas arī parastam autoīpašniekam.

Kā izvēlēties riepas

Ja jums ir automašīna, iespējams, jūs esat ne pārāk vieglas izvēles priekšā: kādas riepas iegādāties? Kā lai nosaka, kad ir laiks mainīt riepas? Regulāri ir jāpārbauda riepu nodilums un iespējamie bojājumi. * Riepu ražotāji riepās iestrādā nodiluma indikatorus, lai varētu redzēt, kad riepu ekspluatācijas termiņš ir beidzies. Tās ir gumijas joslas, kas iestrādātas šķērsām riepas protektoram. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai protektors nav kādā vietā atdalījies no riepas karkasa, vai no riepas apmales nav iznākušas laukā tērauda stieples, vai nav kādi mehāniski bojājumi sānos vai arī citas deformācijas. Ja ir konstatēts kāds bojājums, tad nevajadzētu braukt ar šādu riepu, bet tā būtu jāsalabo vai jānomaina. Ja riepa ir pirkta jauna, tad ir iespējams, ka pārdevējs noteiktajā  garantijas termiņā pārdos jaunu riepu ar atlaidi.

Vislabāk vienas ass riepas ir mainīt reizē, bet, ja tas nav iespējams un var nomainīt tikai vienu riepu, tad vienmērīgas bremzēšanas nodrošināšanai tā būtu jāliek pretī riepai, kurai ir vismazāk nodilis protektors.

Orientēties plašajā riepu piedāvājumā nav vienkārši: riepu modeļi un izmēri ir tik dažādi. Ir jānoskaidro, kādas ir jūsu konkrētās vajadzības. Vispirms pārskatiet jūsu automašīnas ražotāja ieteikumus. Jāņem vērā vairāki faktori: riepu un riteņu disku izmērs, automašīnas klīrenss un kravnesība. Arī automašīnas konstrukcija ietekmē riepu izvēli, piemēram, mūsdienu automašīnām ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu, vilces kontroli un pilnpiedziņu ir vajadzīgas riepas, kas atbilst specifiskām prasībām. Parasti par šīm prasībām var izlasīt transportlīdzekļa instrukcijā.

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir ceļu kvalitāte. Vai parasti jābrauc pa grants ceļiem vai asfaltētiem ceļiem, biežāk lietū vai saulainā laikā? Visticamāk, būs jābrauc dažādos apstākļos. Tad, iespējams, ir vajadzīgas riepas ar universālu protektoru, kas būtu piemērots atšķirīgiem ceļa apstākļiem.

Jāpievērš uzmanība arī riepu derīguma termiņam un saķeres koeficientam. Jo mīkstāks protektora materiāls, jo labāka saķere ar ceļu, bet tas arī ātrāk nodils. Savukārt cietākam materiālam nebūs tik laba saķere, bet tas dils lēnāk. Riepu raksturlielumus var uzzināt riepu katalogos, kas parasti ir pieejami riepu pārdošanas vietās, tomēr jāatceras, ka apzīmējumi var atšķirties atkarībā no ražotāja.

Kad ir iegūts vajadzīgais priekšstats, jūsu galīgo lēmumu droši vien ietekmēs cena. Būtu jāpatur prātā, ka pazīstami riepu ražotāji bieži vien piedāvā labāku kvalitāti un dod savai precei garantiju.

Riepu apkope

Lai riepas ilgi kalpotu, riteņi jāmaina vietām, tie ir jābalansē, kā arī tiem jāregulē savērsums. Ļoti svarīgs ir pareizs gaisa spiediens riepā. Ja spiediens būs par augstu, pārmērīgi nodils riepas vidus daļa, bet tad, ja spiediens būs par zemu, pārmērīgi nodils riepu malas un automašīna patērēs vairāk degvielas.

Iekšējais spiediens riepā mēneša laikā var kristies aptuveni par 0,05 atmosfērām, jo riepas  gumija lēnām laiž cauri gaisu. Tāpēc nevajadzētu domāt, ka pēc riepas formas var noteikt, vai spiediens ir pietiekams. Organizācija Rubber Manufacturers Association norāda, ka ”riepā spiediens var nokristies pat uz pusi un to var nepamanīt pēc riepas formas”. Vismaz reizi mēnesī spiediens riepās jāpārbauda ar manometru. Ir autoīpašnieki, kas tur manometru cimdu nodalījumā, lai tas vienmēr būtu pa rokai, bet, ja manometra nav, gaisa spiedienu riepās var izmērīt gandrīz visās degvielas uzpildes stacijās. Vienmēr pārbaudiet riepas, kad maināt motoreļļu. Spiediens riepās jāpārbauda, kad tās ir aukstas, — vismaz trīs stundas pēc braukšanas vai tad, kad ir nobraukts mazāk par pusotru kilometru. Vajadzīgais spiediens riepās parasti ir norādīts automašīnas instrukcijā vai arī pašā automašīnā: uz vadītāja durvju arkas, cimdu nodalījumā vai uz degvielas tvertnes vāciņa iekšpuses. Ja jūs nevēlaties ”cietu” braukšanu, tad nepiepumpējiet riepas līdz maksimāli pieļaujamajam spiedienam, kas ir norādīts uz riepas sāniem.

Riepas kalpos ilgāk un nodils vienmērīgāk, ja ik pēc kāda laika tās mainīs vietām. Ja vien automašīnas ražotājs nav norādījis citādi, riepas būtu labi mainīt vietām ik pēc 10 līdz 13 tūkstošu kilometru nobraukuma. Par to, kādā kārtībā riepas būtu jāmaina vietām, parasti var uzzināt instrukcijā.

Vēl ir jāpārbauda riteņu savērsums. Tas būtu jādara reizi gadā vai arī tad, kad jūtat neparastu vibrāciju vai kādu citu problēmu mašīnas vadāmībā. Kaut gan automašīnas balstiekārta ir konstruēta tā, lai pielāgotos dažādai slodzei, normāls automašīnas darba režīms prasa regulāru riteņu savērsuma pārbaudi. Labā autoservisā parasti ir iespējams noregulēt riteņu savērsumu, un līdz ar to pagarināsies riepu darba mūžs un uzlabosies mašīnas vadāmība.

”Gudrās” riepas

Dažās automašīnās ir iestrādātas datorizētas sistēmas, kas brīdina vadītāju, ja riepu spiediens ir zemāks par normu. Ir tādas riepas, ar kurām īsu laiku var braukt pat tad, kad tās ir tukšas, bet citās riepās ir viela, kas automātiski aizlīmē radušos caurumu. Mūsdienās riepas tiek konstruētas visdažādākajiem apstākļiem.

Attīstoties materiālu ražošanai, protektora zīmējumu izstrādei, balstiekārtas, stūres un bremžu sistēmām, riepas padara braukšanu ne tikai vieglāku, bet arī drošāku.

[Zemsvītras piezīme]

[Shēma/Attēli 21. lpp.]

Riepu apkope

Vizuālā pārbaude

□ Vai ir kādi izvirzījumi sānos?

□ Vai ir redzami korda diegi riepas protektorā?

□ Vai protektora dziļums ir pietiekams, vai arī jau ir redzami nodiluma indikatori?

Citi pārbaudes jautājumi

□ Vai spiediens riepās atbilst ražotāja ieteiktajai normai?

□ Vai nav pienācis laiks mainīt riepas vietām? (Mainiet vietām riepas saskaņā ar ražotāja rekomendācijām par nobraukto kilometru intervālu un riepu mainīšanas kārtību.)

□ Vai riepu tips atbilst gadalaikam?

[Attēls]

Nodiluma indikators

[Shēma 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Riepu konstrukcijas elementi

Protektors: nodrošina saķeri un stabilitāti pagriezienos

Brekers: stabilizē un stiprina protektoru

Sāni: aizsargā riepu karkasu no bojājumiem, kas var rasties, piemēram, no ceļa apmalēm

Karkass: piešķir izturību un elastību

Iekšējais slānis: nodrošina hermētiskumu

Apmale: nodrošina to, ka riepa hermētiski pieguļ riteņa lokam

[Attēli 19. lpp.]

Velosipēds un sacīkšu automobilis ar pneimatiskajām riepām; strādnieki riepu rūpnīcā

[Norāde par autortiesībām]

The Goodyear Tire & Rubber Company