Concorde aizlido aviācijas vēsturē

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FRANCIJĀ

Pēc 27 darba gadiem lidmašīnas Concorde — pasaules vienīgās virsskaņas pasažieru lidmašīnas — ir devušās pelnītā atpūtā. Atsaucoties uz augošajām izmaksām un aizvien mazāko klientu pieprasījumu, British Airways 2003. gada oktobrī izbeidza komerciālos lidojumus ar pēdējo no savām septiņām Concorde. Air France, otra aviosabiedrība, kas bija lietojusi šo lidmašīnu ar raksturīgajiem bultveida spārniem, bija pārtraukusi savu piecu lidmašīnu lidojumus jau piecus mēnešus ātrāk.

Tā beidzās interesants aviācijas vēstures posms, kas bija sācies 1962. gadā, kad britu un franču inženieri apvienoja spēkus, lai izstrādātu tālsatiksmes virsskaņas lidmašīnu. Pirmie lidojumi ar prototipiem tika veikti 1969. gadā, un komerciālais virsskaņas transports iesākās 1976. gada janvārī ar lidojumiem uz Bahreinu un Riodežaneiro.

Concorde varbūt bija tehnoloģijas sasniegums, taču komerciālā ziņā tā bija izgāšanās. Septiņdesmito  gadu naftas krīzes radīja grūti pārvaramas problēmas, jo šī lidmašīna patērē vairāk nekā 25 600 litru degvielas stundā — trīsreiz vairāk uz vienu pasažieri, nekā patērē parasta lidmašīna. Concorde trūkumi bija arī ierobežotais lidojuma tālums (tikai 6900 kilometru) un zemais pasažieru vietu skaits — tikai 100. Tādēļ aviolīnijām to lietot nebija ekonomiski izdevīgi. Vēl viens šķērslis plašākai Concorde ieviešanai bija fakts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs jau no paša sākuma šo lidmašīnu lietošana tika ierobežota, argumentējot šādu nostāju ar bažām par troksni.

Cits kavēklis bija cenas. Biļetes maksāja vairākus tūkstošus dolāru, tāpēc samērā maz pasažieru varēja atļauties lidot ar Concorde. Ar savu izsmalcināto ēdienkarti, kurā ietilpa šampanietis, foie gras un kaviārs, Concorde piedāvāja ”labāko ceļojumu, kādu vien var pieredzēt”, teica kāds biznesmenis. ”Tas jums deva vislielāko greznību — laiku. Tas nebija visērtākais lidojuma veids. Taču tā bija visneticamākā sajūta.”

Ātrāk nekā saule?

Kopš tā laika, kad sākās Concorde lidojumi, šī tipa lidmašīnas ir pārvadājušas gandrīz četrus miljonus pasažieru — patiesībā tas nav tik liels cilvēku skaits, ja ņem vērā, ka pasaules Boeing 747 flote šādu daudzumu pasažieru pārvadā dažās nedēļās. Kas tad padarīja Concorde tik ievērojamu?

Concorde lidoja ar ātrumu 2150 kilometri stundā (divreiz ātrāk par skaņu) 18 kilometru augstumā. Kustība bija tik ātra, ka 62 metrus garā lidmašīna berzes radītā karstuma dēļ lidojumā pastiepās gandrīz par 24 centimetriem. No Parīzes uz Ņujorku ar Concorde varēja nokļūt 3 stundās 55 minūtēs — gandrīz uz pusi ātrāk nekā ar parastu lidmašīnu. Šāds lidojums bija tik ātrs, ka laiku atšķirības dēļ pasažieriem, kas ceļoja uz rietumiem, vietējais piezemēšanās laiks Ņujorkā bija agrāks nekā izlidošanas laiks Parīzē!

Visā Concorde lidojumu vēsturē notika tikai viena katastrofa, kas prasīja cilvēku upurus. 2000. gada 25. jūlijā Air France lidmašīna avarēja, paceļoties no Šarla de Golla lidostas Parīzē, un šajā katastrofā dzīvību zaudēja 113 cilvēki, no kuriem četri bija atradušies uz zemes. Lidojumi tika atsākti gadu vēlāk, kad bija veikti vairāki uzlabojumi drošības jomā. Taču finansiālie apsvērumi galu galā guva virsroku, un aviosabiedrības bija spiestas atteikties no šiem lidaparātiem.

Lidmašīnas Concorde, kurām nebija sāncenšu un kurām nav arī pēcteču, pavadīs savus ”pensijas gadus” pasaules aviācijas muzejos. Air France prezidents Žans Sirils Spineta saka: ”Īstenībā Concorde nekad nepārstās lidot, jo tā turpinās dzīvot ļaužu iztēlē.”

[Attēli 26. lpp.]

Augšā: tiek pasniegts šampanietis

Vidū: galvenais pilots pilotu kabīnē

Apakšā: Concorde prototips (Francija, 1968. gads)

[Norāde par autortiesībām]

Visas fotogrāfijas, izņemot prototipu: NewsCast; prototips: AFP/Getty Images