Kas notiek pasaulē

Dzimstības kontrole — zooloģisko dārzu problēma

”Mūsdienās neviens zooloģiskais dārzs nevar iztikt bez kontracepcijas,” saka Minhenes Hellabrunnas zooloģiskā dārza galvenais zoologs Hennings Vīsners. Dzīvnieki zooloģiskajos dārzos strauji vairojas, to pēcnācēji lielākoties ir veselīgi, un tie bieži vien dzīvo ilgāk par saviem savvaļas sugasbrāļiem. Taču zooloģiskajos dārzos nav neierobežoti daudz vietas, tāpēc rodas vajadzība pēc pretapaugļošanās līdzekļiem. Bet, kā teikts vācu žurnālā Focus, ”ģimenes plānošanai zoodārzos ir kāds šķērslis — dzīvniekiem tā ne visai patīk”. Lāči, piemēram, saož barībā noslēptos kontracepcijas līdzekļus un izlasa tos laukā. Turklāt dažiem dzīvniekiem orālie kontracepcijas līdzekļi var izraisīt piena dziedzeru vēzi un citas veselības problēmas. Alternatīvs dzimstības kontroles paņēmiens ir kastrācija un sterilizācija, bet ar to saistās citas problēmas. Pirmkārt, tādā gadījumā dzīvnieks neatgriezeniski zaudē spēju radīt pēcnācējus, bet nākotnē tie varbūt būs vajadzīgi. Otrkārt, sterilizētiem dzīvniekiem organisms pārstāj izstrādāt dzimumhormonus, un šī pārmaiņa var ietekmēt to stāvokli sugasbrāļu vidū. Pastāv arī iespēja nonāvēt nevajadzīgos dzīvnieku mazuļus, bet šāda rīcība izraisa dziļu sašutumu daudzos dzīvnieku mīļotājos un dzīvnieku aizsardzības organizācijās. Problēma, kas jārisina zooloģiskajiem dārziem, tik tiešām ir nopietna.

 Elektroniskie atkritumi

Kanādas laikraksts National Post informē, ka 2002. gadā kanādieši radīja aptuveni 155 tūkstošus tonnu elektronisko atkritumu. Kā ziņo vides organizācija Environment Canada, kanādieši izmeta laukā ”apmēram divus miljonus televizoru, 1,1 miljonu videomagnetofonu un 348 tūkstošus kompaktdisku atskaņotāju — lielākā daļa šo ierīču bija atzītas par nederīgām jau pēc dažu gadu lietošanas”. Elektroniskā aparatūra ”bieži vien tiek izmesta nevis tāpēc, ka tā nedarbotos, bet gan tāpēc, ka tā vairs neapmierina lietotāja prasības”, teikts minētās organizācijas ziņojumā. Liela daļa no šiem atkritumiem ir indīgi. Piemēram, viens pats televizors var saturēt līdz pat diviem kilogramiem svina, norādīts National Post. Atkritumu izgāztuves saindē arī dzīvsudrabs, ko satur daži ekrānu veidi. Environment Canada brīdina, ka tad, ja elektronisko atkritumu daudzums turpinās pieaugt pašreizējā ātrumā, līdz 2010. gadam tas būs divkāršojies.

Skudras un antibiotikas

”Zinātnieki ir atklājuši, ka dažas skudras, kas audzē sēnes, lai pabarotu savu jauno paaudzi, aizsargā savu ražu ar īpašas antibiotikas palīdzību,” rakstīts The Miami Herald starptautiskajā izdevumā. Šīs skudras, ko dēvē par lapgriezējskudrām, pārstāda un apgriež savus ”stādus” un ravē ”dobes”, gluži kā pieredzējuši dārznieki. Antibiotisko vielu, kas iznīcina pelējumu, kurš apdraud skudru audzētās sēnes, izdala Streptomycete grupas baktērijas, kas dzīvo uz lapgriezējskudru ķermeņa ārējā apvalka. Entomologs Teds Šulcs no Vašingtonas Nacionālā dabas muzeja (ASV) uzsver, ka cilvēki ir spiesti nepārtraukti izstrādāt jaunas antibiotikas, jo mikrobi kļūst pret tām rezistenti, turpretī lapgriezējskudras jau kopš neatminamiem laikiem sekmīgi lieto vienu un to pašu antibiotiku. Ja izdotos atminēt skudru noslēpumu, šis atklājums cilvēkiem palīdzētu cīnīties ar slimībām, uzskata Teds Šulcs.

Strauji pieaug saslimstība ar diabētu

Saslimstība ar diabētu pieaug tik strauji, ka situācija draud kļūt katastrofāla, brīdina Starptautiskās Diabēta federācijas (SDF) prezidents britu profesors sers Džordžs Alberti. Lielbritānijas laikrakstā Guardian teikts, ka, pēc SDF ziņām, pasaulē vairāk nekā 300 miljoniem cilvēku ir glikozes metabolizācijas traucējumi, kas ir viens no diabēta priekšvēstnešiem. II tipa diabēts, no kura savulaik cieta galvenokārt pieauguši cilvēki, tagad aizvien biežāk skar arī Lielbritānijas bērnus un pusaudžus, kas neveselīga uztura un nepietiekamas fiziskās slodzes dēļ ir aptaukojušies. ”Visskumjākais ir tas, ka [diabētu un tā sekas] vairumā gadījumu varētu novērst, ieviešot izmaiņas dzīvesveidā,” saka Džordžs Alberti. Iespējams, diabēts drīz izplatīsies arī attīstības valstīs, kas aizvien vairāk pārņem bagātajām valstīm raksturīgos neveselīgos ēšanas paradumus un urbanizēto dzīvesveidu, sacīts minētajā laikrakstā.

Pārmaiņas itāliešu ģimenēs

No 1995. līdz 2001. gadam Itālijā gandrīz divkāršojās to pāru skaits, kas dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, samazinājās laulību skaits un pieauga tādu cilvēku skaits, kas dzīvo vieni. Šie secinājumi, kas izskanēja laikrakstā La Repubblica, bija balstīti uz Itālijas Valsts statistikas institūta (IVSI) apkopotajiem datiem. Tajā pašā laikposmā ģimenes vidējais lielums saruka līdz 2,6 cilvēkiem. Kā ziņo IVSI, daudzi pāri nolemj dzīvot kopā zināmu ”pārbaudes laiku”, lai vēlāk, iespējams, apprecētos.

Pūces izcilās maņas

Milzīgo acu, binokulārās redzes un vēl citu īpatnību dēļ pūces var lepoties ar spēju redzēt tumsā labāk par visiem citiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem, stāstīts žurnālā Australian Geographic. Daudzas no tām spēj sadzirdēt desmitreiz klusākas skaņas nekā cilvēki. Ar ko izskaidrojama tik asa dzirde? Žurnālā teikts: ”Dažādajām pūču sugām piemīt kāda savdabīga iezīme: viena ausu atvere tām ir izvietota augstāk nekā otra.” Šī asimetrija pūcēm palīdz precīzi noteikt kustīga laupījuma atrašanās vietu. Pūcēm ir vēl papildu pielāgojums — sejas plīvurs, ko veido vēdekļveidīgi izkārtotas spalvas. Šis plīvurs, kura spalvas pūce var kustināt, novirza skaņas tieši putna ausīs. Turklāt iegarenās smadzenes, kas saistītas ar skaņu uztveri, pūcēm ir sarežģītākas nekā citiem putniem.

Hepatīts un mediķu higiēna

Kā bija norādīts poļu nedēļas laikrakstā Polityka, Polijā ”cilvēki visbiežāk inficējas ar hepatītu tāpēc, ka medicīniskais personāls neievēro higiēnas normas”. 1997. gadā Polijas Nacionālais higiēnas institūts ziņoja par 992 C hepatīta gadījumiem, bet piecus gadus vēlāk šis skaitlis jau bija 1892. Laikrakstā bija minēts, ka šobrīd nav nevienas oficiāli apstiprinātas vakcīnas pret C hepatītu. Profesors Andžejs Gladišs, valsts konsultants infekcijas slimību jautājumos, sacīja: ”Nepārspīlējot var teikt, ka Polijā ar C hepatītu ir inficēti 500 līdz 600 tūkstoši cilvēku.” Jaceks Juščiks no Poznaņas medicīnas universitātes Infekcijas slimību klīnikas piebilst, ka lielākoties šī infekcija ir iegūta ārsta vai zobārsta kabinetā. Laikrakstā Polityka izteikts secinājums: ”Kad mēs esam ārsta rokās, gribētos būt drošiem, ka šīs rokas ir labas un tīras.”

Trūcīgie rajoni vēršas plašumā

”Gandrīz miljards cilvēku — 32 procenti pasaules pilsētu iedzīvotāju — mitinās pilsētu rajonos, kas grimst nabadzībā,” teikts Mehiko laikrakstā El Universal. Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumā minēts, ka trūcīgie rajoni ir vērsušies plašumā tādās pilsētās kā Bogota, Havana, Kito, Mehiko un Riodežaneiro. Kāpēc tā notiek? ANO ziņojumā teikts, ka Bogotas gadījumā šo tendenci ir izraisījuši tādi faktori kā ”straujais iedzīvotāju skaita pieaugums, pastiprināta iedzīvotāju ieceļošana no lauku rajoniem un vardarbība, kuras dēļ veselas ļaužu grupas ir bijušas spiestas mainīt dzīvesvietu”. 1994. gadā 19,4 procenti Bogotas iemītnieku dzīvoja zem nabadzības līmeņa, bet 2000. gadā — jau veseli 23 procenti.