Kur ir atrodamas atbildes?

DISKUSIJAS par evolūcijas un radīšanas tēmu dažkārt kļūst nokaitētas, un daudziem tās šķiet kaitinošas. Kāpēc tā ir?

Vienu viedokli aizstāv zinātnieki, kas bieži vien lieto sarežģītu valodu un uzstāj, ka evolūcijas teorija būtu jāatzīst ikvienam izglītotam un inteliģentam cilvēkam. Otrā pusē ir tikpat augstprātīgi noskaņoti reliģijas pārstāvji, kas, izmantojot emocionāli piesātinātu retoriku, pasludina, ka visiem, kam ir patiesa ticība, jāpiekrīt kreacionismam viņu izpratnē.

Šādi galēji viedokļi daudziem saprātīgi domājošiem cilvēkiem nav pieņemami. Bet jautājums par Dieva pastāvēšanu ir pelnījis kaut ko vairāk par pašapmierinātiem un dogmatiskiem apgalvojumiem. Šis jautājums nav tikai diskusiju priekšmets vai intelektuāls vingrinājums. Tas var ietekmēt mūsu dzīvi tagad un nākotnē.

Kādu kļūdu pieļauj zinātnieki

Kā redzējām, diezgan daudzi cienījami zinātnieki atzīst, ka pierādījumi liecina par Radītāja pastāvēšanu. Daži sper vēl vienu soli tālāk un apšauba to, cik godīgi rīkojas viņu kolēģi, kas bez ierunām noraida Dieva pastāvēšanu.

Piemēram, ģeofiziķis Džons Baumgārdners vaicā: ”Kā gan zinātnieks, kas cenšas būt godīgs, varētu skaidrot dzīvo sistēmu sarežģītību ar nejaušiem procesiem, ņemot vērā, cik niecīga ir šāda varbūtība? Šādi rīkoties, labi zinot, cik neticami tas ir no matemātiskā viedokļa,  manuprāt, nozīmē rupji pārkāpt zinātniskās metodes principus.”

Pazīstamais fiziķis Ričards Feinmens runāja par zinātnieku godprātību no cita aspekta. Uzstādamies kādas augstskolas izlaidumā, viņš minēja ”īpašu, augstāku godprātības veidu”, kas prasa ”darīt visu iespējamo, lai paskaidrotu, ka mums varbūt nav taisnība”. ”Tā rīkoties ir zinātnieku pienākums vismaz pret citiem zinātniekiem un, manuprāt, arī pret nespeciālistiem,” izteicās šis fiziķis.

Vai bieži ir nācies dzirdēt, ka evolūcijas teorijas piekritēji uz saviem uzskatiem attiecinātu tādus vārdus kā ”varbūt nav taisnība”? Diemžēl viņu vidū tāda pazemība ir sastopama reti. Taču tieši pazemība un godprātība varētu pamudināt vēl vairāk zinātnieku atzīt, ka zinātne, kas pētī tikai materiālo pasauli, nav spējīga atbildēt uz jautājumiem par Radītāja pastāvēšanu. Bet vai reliģiskie vadītāji, kas aizstāv kreacionismu, piedāvā labākas atbildes?

Kādu kļūdu pieļauj reliģiskie vadītāji

Arī reliģiskajiem vadītājiem manāmi pietrūkst pazemības un godprātības. Par kādu godprātību var runāt, ja mācības, kas nav atrodamas Bībelē, tiek pasniegtas kā bībeliskas? Par kādu pazemību liecina tas, ka personiskie uzskati un iemīļotās tradīcijas tiek vērtētas augstāk nekā Bībele? Tieši tā rīkojas daudzi no tiem, kas deklarē ticību radīšanai.

Piemēram, kreacionisti bieži pauž viedokli, ka Visums ir radīts sešās dienās, no kurām katra bija 24 stundas gara, un ka tas ir noticis aptuveni pirms 6000 gadiem. Ar šādām mācībām viņi rada nepareizu priekšstatu par Bībeli, kurā teikts, ka Dievs radīja debesis un zemi ”iesākumā” — kādā konkrēti neminētā laikā pirms sīkāk aprakstīto radīšanas ”dienu” sākuma. (1. Mozus 1:1.) No 1. Mozus grāmatas var redzēt, ka vārdam ”diena” Bībelē nav tikai viena strikta nozīme. 2. nodaļas 4. pantā uz visām sešām iepriekšējā nodaļā aprakstītajām dienām ir attiecināts tas pats oriģinālvalodas vārds, kas citur tulkots ”diena”. Ir loģiski secināt, ka tās bija nevis 24 stundas garas dienas, bet ilgi laikposmi. Katrs no tiem acīmredzot ilga vairākus gadu tūkstošus.

Tikpat maldīgi ir viedokļi, ko reliģiskie vadītāji mēdz izteikt par ticību. Daži būtībā māca, ka ticība ir dedzīga paļāvība uz kaut ko tādu, ko nevar pierādīt. Bet šādu prāta nostāju saprātīgi cilvēki drīzāk nosauktu par lētticību. Bībelē ticība ir aprakstīta citādi: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība [”pārliecināšanās”, LB-26] par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.) Tātad patiesa ticība nav akla, tā prasa pārliecināties par to, kam cilvēks tic.

Kā par to var pārliecināties? Pierādījumus, uz kuriem ir balstīta ticība Dievam, var iedalīt divās grupās, un tie ir ļoti pārliecinoši.

Kā par to pārliecināties

Apustulis Pāvils rakstīja, ka Dieva ”neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos”. (Romiešiem 1:20.) Jau gadu tūkstošiem saprātīgi cilvēki saskata Dieva pastāvēšanas pierādījumus apkārtējā pasaulē.

Kā jau noskaidrojām, zinātne šajā ziņā var būt ļoti noderīga. Jo vairāk mēs uzzinām par to, cik sarežģīts un cik sakārtots ir Visums, jo vairāk iemeslu mums ir apbrīnot tā Veidotāju. Ir zinātnieki, kas pārdomā šos pierādījumus un atzīst tos par pārliecinošiem. Viņi katrā ziņā var teikt, ka zinātne viņiem ir palīdzējusi atrast Dievu. Bet ir arī tādi zinātnieki, ko nepārliecinās nekāds pierādījumu daudzums. Kāda ir jūsu nostāja?

Aicinām jūs izvērtēt pierādījumus, kas var būt ticības pamatā. Šajā svarīgajā jautājumā jums var palīdzēt grāmata Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums? *. Tā jums dos iespēju iepazīties arī ar otro pierādījumu grupu, kas liecina par Dieva pastāvēšanu, — ar Bībelē iekļauto informāciju.

Bībelē ir atrodami daudzi pierādījumi tam, ka tā ir nākusi no avota, kas ir pārāks par  cilvēkiem. Piemēram, tajā ietverti daudzi pravietojumi — iepriekš uzrakstīta vēsture. Dažos no tiem ir aprakstīti apstākļi, kādi valda mūsdienu pasaulē. (Mateja 24:3, 6, 7; Lūkas 21:10, 11; 2. Timotejam 3:1—5.) Cilvēki nespēj precīzi paredzēt nākotni — to var izdarīt vienīgi Dievs.

Bībele palīdz ne tikai atbildēt uz jautājumu par to, vai Dievs pastāv. No tās var uzzināt, kāds ir Dieva vārds, tajā aprakstīta viņa personība un pastāstīts, kā viņš gadu gaitā ir apliecinājis savas rūpes par cilvēkiem. Bībelē pat darīts zināms, ko Dievs mūsu labā paveiks nākotnē. Tie ir jautājumi, kuros zinātne nevieš nekādu skaidrību. Zinātne, ar ko nodarbojas cilvēki, nespēj dot patiesu cerību un norādīt pareizas morālās vērtības.

Morālo vērtību pamats

Diemžēl daļa mūsdienu zinātnes nelabvēlīgi ietekmē morāles normas un vērtību skalu, pēc kuras cilvēki vadās. Biologs Ričards Dokinss, kas noraida domu par Dieva pastāvēšanu, izteicās: ”Visumā, kurā darbojas akli fizikāli spēki un iedzimtība, dažiem noteikti klāsies slikti, bet dažiem laimēsies, un tajā visā ir veltīgi meklēt kādu loģisku pamatojumu vai taisnīgumu.” Tas ir diezgan drūms pasaules uzskats. Vai tomēr cilvēku sabiedrībai nebūtu vajadzīgas morāles normas, pēc kurām tiek atalgota pareiza rīcība un nosodīta nepareiza?

Te var saskatīt principiālu atšķirību starp Bībeles viedokli par cilvēku un evolūcijas aizstāvju ateistisko viedokli. Bībelē uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaša vieta radītajā pasaulē, turpretī evolūcijas teorija cilvēku uzskata par aklu dabas procesu nejaušu iznākumu. Bībelē sacīts, ka cilvēki ir radīti pēc taisnīga un mīloša Dieva tēla, ka viņi var rīkoties tikumīgi un priecāties par dzīvi, turpretī evolūcijas teorija, kurā uzsvērta cīņa par izdzīvošanu, nespēj izskaidrot tādas cilvēku īpašības kā mīlestība un altruisms.

Ja taisnība būtu evolūcijas aizstāvjiem, tad cilvēku dzīvei nebūtu patiesas jēgas un nebūtu nekā, uz ko cerēt. Toties Bībelē stāstīts par Radītāja izcilo nodomu, kas saistīts ar mūsu nākotni. Viņš ir skaidri paziņojis, ko grasās darīt: ”Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11.)

Iepazīstiet Radītāju

Gudrais psalmu dziesminieks pazemīgi rakstīja: ”Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis, un ne mēs paši.” (Psalms 100:3.) Daudziem saprātīgi domājošiem cilvēkiem šie pazemīgie vārdi šķiet nesalīdzināmi pārliecinošāki nekā modernās teorijas par nejaušu dzīvības izcelsmi.

Mūsdienu zinātne reizēm veicina augstprātīgo uzskatu, ka cilvēku spriestspēja un zināšanas ir pats labākais ceļvedis, un tādu pašu kļūdu bieži pieļauj arī organizētā reliģija. Taču cilvēku zināšanas ir ierobežotas, un tādas tās būs vienmēr. Apustulim Pāvilam bija dziļas zināšanas par garīgiem jautājumiem, bet viņš palika pazemīgs. Pāvils reālistiski rakstīja: ”Tagad mēs redzam nespodru atspulgu spogulī.. Zināšanas, kas man ir tagad, ir nepilnīgas.” (1. Korintiešiem 13:12, The Jerusalem Bible.)

Protams, patiesa ticība Dievam nav atkarīga no modernās zinātnes atziņām. Taču, ja cilvēks rūpīgi iedziļinās faktos, zinātne var nostiprināt viņa ticību. Bez patiesas ticības un garīguma nav iespējama pilnvērtīga un laimīga dzīve. Ja jūs ar Bībeles palīdzību labi iepazīsiet Jehovu un uzzināsiet, kādu nākotni viņš ir sagatavojis cilvēcei un Zemei, jūsu dzīve kļūs jēgpilna un jūs iegūsiet stingru pamatu cerībai.

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

Ko saka paši zinātnieki

Daudzi zinātnieki ir atklāti pauduši ticību Radītājam. Lai gan dažiem no viņiem ir neskaidrs un vispārīgs priekšstats par to, kas ir Dievs, viņi ir vienisprātis, ka fakti liecina par saprātīgu Radītāju. Šajā lappusē ir lasāmi vairāki no viņu izteikumiem.

”Kad es kā zinātnieks uzlūkoju apkārtējo pasauli un redzu darbojamies ārkārtīgi sarežģītus inženiertehniskus mehānismus, man neatliek nekas cits kā izdarīt secinājumu, ka tas viss ir apzināti konstruēts.” (ENDRŪ MAKINTOŠS, MATEMĀTIĶIS, VELSA, LIELBRITĀNIJA.)

”Dabā vērojamā sarežģītība nenoliedzami liecina par Radītāju. Ikviena bioloģiska un fizikāla sistēma, kad tā ir izprasta, izrādās neticami sarežģīta.” (DŽONS KREIMERS, BIOĶĪMIĶIS, KANĀDA.)

”Kārtība, kas valda dzīvajā dabā, ir skaidri saskatāma. To ir iedibinājis kāds augstāks spēks, ko personiski es saucu par Dievu. Šajā ziņā ticība saskan ar zinātnisko patiesību. Ticība nav pretrunā ar zinātni, bet to papildina, sniedzot vienkāršāku Visuma izpratni.” (ŽANS DORSTS, BIOLOGS, FRANCIJA.)

”Es nespēju iedomāties Visumu un cilvēcisko dzīvības formu bez saprātīga pirmsākuma, bez garīga ”siltuma” avota, kas ir augstāks par matēriju un tās likumiem.” (ANDREJS SAHAROVS, KODOLFIZIĶIS, KRIEVIJA.)

”Katrs dzīvnieks tā vai citādi ir pielāgots videi, kurā tas dzīvo, un tas ir izdarīts tik meistarīgi, ka šo sarežģīto iekārtojumu es varu piedēvēt tikai Radītājam, nevis nejaušiem evolūcijas procesiem.” (BOBS HOSKINS, BIOĶĪMIĶIS, AUSTRĀLIJA.)

[Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

1. Mozus grāmata no speciālista viedokļa

Kodolfiziķis Džeralds Šrēders raksta: ”Bībelē trīsdesmit vienā pantā un dažos simtos vārdu ir stāstīts par notikumiem, kas risinājās sešpadsmit miljardus gadu. Tie ir notikumi, par kuriem zinātnieki ir uzrakstījuši miljoniem vārdu. Dzīvnieku attīstībai Bībelē veltīti pavisam astoņi teikumi. Ņemot vērā, cik īss ir Bībeles vēstījums, atbilstība starp 1. Mozus grāmatā lasāmajiem izteikumiem un tur minēto notikumu secību un mūsdienu zinātnes atklājumiem ir fenomenāla, īpaši, ja domā par to, ka visa šī Bībelē atrodamā informācija ir uzrakstīta gadu simtiem un pat tūkstošiem tālā pagātnē, tātad to nekādi nevarēja ietekmēt mūsdienu zinātnes atklājumi. Tieši otrādi — mūsdienu zinātne ir konstatējusi to pašu, kas jau rakstīts Bībeles stāstījumā par mūsu izcelsmi.” (THE SCIENCE OF GOD—THE CONVERGENCE OF SCIENTIFIC AND BIBLICAL WISDOM.)

[Attēli]

Bībelē aprakstīti seši radīšanas laikposmi

[Attēls 12. lpp.]

Bībelē ir atrodami neapstrīdami pierādījumi, ka tā ir Dieva iedvesmota grāmata